Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes vīri vakar trenējās glābšanos darbos uz dīķa ledus, kur tas bija septiņus centimetrus biezs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes vīri vakar trenējās glābšanos darbos uz dīķa ledus, kur tas bija septiņus centimetrus biezs.
Valmieras televīzija filmēja treniņu, lai brīdinātu iedzīvotājus un atturētu kāpt uz plāna ledus. To demonstrēs Novadu ziņās Latvijas televīzijā.
“Nevienu nevar iemācīt glābt ledū ielūzušu cilvēku teorētiski. Ir vajadzīgas praktiskas iemaņas. Šīs bija pirmās nodarbības, bet tās turpināsim. Alūksnes iekšezerā bija plāna ledus kārtiņa, bet tā ir nokususi. Mums ir informācija, ka uz nelieliem ezeriem jau manīti zemledus makšķernieki. Satrauc, ka arī bērni jau spēlē hokeju uz dīķiem,” informē Alūksnes brigādes komandieris Intars Zitāns.
Katrai ūdenstilpei ir citādi parametri, un nav divu vienādu. Turklāt vienā ūdenskrātuvē ledus biezums ir dažāds. Tas ir atkarīgs no zemūdens straumēm, avotiem un tecējuma straujuma. Protams, upe aizsalst lēnāk nekā stāvošs ūdens. “Bīstamību palielina tas, ka naktī veidojas ledus, bet dienā tas atkūst. Tātad tur, kur spīd saule, ledus būs plānāks. Arī ledus blīvums ir dažāds. Tiesa, rudenī tas nav tik viltīgs kā pavasarī. Ja tas šūpojas vai krakšķ, tad nekādā gadījumā nedrīkst uz tā kāpt,” skaidro I.Zitāns. Viņš uzsver, ka ledum jābūt vismaz desmit centimetrus biezam, lai tas būtu drošs.
Bērni bez vecāku klātbūtnes nedrīkstētu izmēģināt pirmo ledu. Diemžēl pieaugušie, it sevišķi zemledus makšķernieki, rāda viņiem sliktu paraugu. Mazie ir pārliecināti, ka viņus noturēs ledus, pa kuru gājis pieaugušais.
Atšķirība ir tā, ka tas pārvietojas lēni un mierīgi, bet bērnu kustības ir straujas, tāpēc ir lielākas iespējas ielūzt ledū.
Ja gadās nokļūt nelaimē, tad izglābties var, ja mugurā ir speciāls apģērbs un līdzi paņemti speciāli irbulīši, ko var iecirst ledū, lai izkļūtu no ūdens.
“Ledū ielūzis cilvēks droši vien nevarēs piezvanīt glābšanas dienestam 112, bet to vajadzētu darīt tam, kas pamanījis nelaimi. Pirms steigties palīgā, ir jāizvērtē savas spējas, prasmes un iemaņas. Noteikti nevajadzētu skriet pie ledū ielūzušā, bet ir jānoguļas uz ledus un jāmet viņam virve, dēlis vai liels zars,” stāsta Intars Zitāns.
Viņš uzsver, ka ir daudz gadījumu, kad glābēji kļūst par glābjamajiem.
