Apes novada budžetā šogad paredzēti mazāki ieņēmumi nekā pērn, tāpēc arī jācenšas samazināt izdevumus. Tas nozīmē, ka nav viegli samērot vajadzības ar iespējām.
Ieņēmumi būs mazāki
“Budžeta lielākos ieņēmumus veido iedzīvotāju ienākumu nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa un Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksas. Lai gan novadā sarūk iedzīvotāju, arī darbavietu un nodarbināto skaits, ir paredzēts iekasēt lielāku summu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Kopējie ieņēmumi no nodokļiem plānoti 792 362 lati, kas ir apmēram trešā daļa no visiem ienākumiem. No Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda tiks saņemts vairāk nekā 540 000 latu. Tas nozīmē, ka lielāki būs gan nodokļu ieņēmumi, gan dotācija. Kopējie ieņēmumi – gandrīz 2 900 000 lati, tātad mazāki nekā pagājušā gada budžetā. Tas skaidrojams ar to, ka būs mazāki ieņēmumi no avansa maksājumiem Eiropas fondu finansētājiem projektiem,” stāsta novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.
Gada sākumā līdzekļu atlikums budžetā bija 422 965 lati, ko veido galvenokārt avansu maksājumi investīciju projektiem. Nenodokļu ieņēmumus veido procentu ienākumi par kontu atlikumiem, valsts un pašvaldību nodevas, naudas sodi un sankcijas, kā arī budžeta iestāžu un struktūrvienību ieņēmumi no maksas pakalpojumiem – ūdensapgādes un kanalizācijas, skolēnu ēdināšanas, mūzikas un mākslas skolēnu mācību maksas un citi pakalpojumi.
Kompensē valsts
finansējumu
Plānojot izdevumus, pašvaldība galveno uzmanību pievērsa tam, lai nemazinātos pakalpojumu apjoms un kvalitāte, lai tiktu veikti ieguldījumi teritorijas attīstībai un novada attīstības programmas izstrādei. Tie paredzēti 2 737 656 lati. “Palielinās izdevumi izglītībai, ko nosaka Kultūras ministrijas un pašvaldības noslēgto līgumu par profesionālās ievirzes izglītības programmu finansēšanu šogad, paredzot valsts budžeta finansējumu tikai programmās nodarbināto pedagogu darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Bet skolu administrācijas izdevumi ir jāfinansē pašvaldībai. Tāpēc Gaujienas mākslas un mūzikas skolas un Alūksnes mūzikas skolas Apes apmācību punkta izmaksām šogad salīdzinājumā ar 2011.gadu tiek paredzēti papildus vairāk nekā 10 000 latu no novada budžeta,” skaidro A.Harju. Turklāt, samazinoties skolēnu skaitam vispārizglītojošajās skolās, trīs direktoriem darba samaksa tiek finansēta gan no valsts budžeta mērķdotācijas, gan no pašvaldības pamatbudžeta. Iespējams, šo jautājumu varētu risināt, likvidējot kādu novada skolu. Taču šā sasaukuma deputāti ir vienojušies, ka tas netiks darīts, jo skolas atrodas pietiekami tālu cita no citas, kā arī katra pagasta teritorijā veic mūžizglītības funkciju visām paaudzēm. “Budžetā ir paredzēta nauda arī skolēnu pārvadājumiem, skolu materiālās bāzes uzlabošanai un remontiem,” norāda A.Harju.
Uzlabo sociālo un dzīves vidi
Budžeta izdevumus palielina arī klientu skaita samazināšanas sociālās aprūpes centrā “Trapene”, taču uzturēšanas izmaksas tāpēc nesamazinās, drīzāk palielinās. Labklājības ministrijas pārbaude centrā liecina, ka šajā iestādē aprūpe ir ļoti labā kvalitātē. “Finansējums aprūpes centram tika palielināts par 28 667 latiem. Plašāk ir izvērsti sociālie pakalpojumi mājas aprūpē, ko nodrošina visā novadā, tāpēc darbā tika pieņemti vēl divi aprūpētāji – Trapenē un Apē. Finansējums ir vajadzīgs arī sociālās mājas un krīzes istabas uzturēšanai Apē,” komentē A.Harju. Vairāk līdzekļu no pašvaldības budžeta nepieciešams garantētā iztikas minimuma un dzīvokļu pabalstu izmaksām, Lai mazinātu sociālo spriedzi, budžetā paredzēti līdzekļi arī trūcīgo ģimeņu bērnu ēdināšanai, palīdzībai personām, kuras nonākušas krīzes situācijās. Kopā sociālajai aizsardzībai paredzēti 545 224 lati. Tiek īstenoti projekti, lai uzlabotu ekonomisko un sociālo situāciju novadā, sakārtotu infrastruktūru un uzlabotu dzīves vidi, kā arī veicinātu pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem.
Finansē ielu un ceļu
uzturēšanu
Vairāk nekā par trešdaļu samazinoties autoceļu fonda ieņēmumiem, izmaksas ielu apgaismojumam, kā arī ceļu un ielu remontdarbiem tiek plānotas no pašvaldības pamatbudžeta. Tas, protams, ietekmēs ikdienas uzturēšanas darbus, kā arī remontus pavasara, vasaras un rudens periodā. “Pērn mums bija apmēram 60 000 latu, bet šogad ir pieejami 47 808 lati. Tas nozīmē, ka ar šo finansējumu knapi pietiek sniega tīrīšanai un greiderēšanai, pārējiem darbiem tiek paredzēta pašvaldības budžeta nauda. Tiesa, ziemas sākumā nebija sniega. Taču pirms rallija “Sarma” ar greideru tika iztīrītas visas ielas, cerot, ka tā arī paliks. Taču jau ir bijis atkusnis, sals un atkal snidzis,” saka A.Harju. Kopumā pašvaldības ceļu, ielu un tiltu uzturēšanai un labiekārtošanai paredzēts izlietot 44 955 latus, bet vides aizsardzībai – 7175 latus. Ieņēmumi no dabas resursu nodokļa ir nelieli, lai gan teritorijā ir divi lieli dolomīta ieguves karjeri. Tas skaidrojams ar dolomīta izstrādes samazinājumu, jo ceļu būvniecība valstī kopumā norit vāji.
