Mūžizglītība ir visas zināšanu apguves aktivitātes cilvēka mūžā ar mērķi pilnveidot zināšanas, prasmes, personīgo, pilsonisko, sociālo un darba perspektīvu kompetenci.
Mūžizglītība ir visas zināšanu apguves aktivitātes cilvēka mūžā ar mērķi pilnveidot zināšanas, prasmes, personīgo, pilsonisko, sociālo un darba perspektīvu kompetenci.
Mūžizglītība ir cilvēka mūža garumā ilgstošs izglītošanās process. Tā mērķis ir veidot sabiedrību, kura mācās un kurā katram tās loceklim ir nodrošinātas iespējas izglītoties visu mūžu, veicinot tādu zināšanu, prasmju un iemaņu ieguvi, kas ļautu cilvēkam pašrealizēties gan profesionālajā, gan sabiedriskajā dzīvē.
Eiropas Savienība mūžizglītību ir pasludinājusi par neatņemamu konkurētspējas un dinamiskāku zināšanu ekonomikas daļu. Mūžizglītība ir pamatelements Eiropas augstākās izglītības telpā. Nākotnes Eiropā, kas būs būvēta uz zināšanās balstītu sabiedrību un ekonomiku, mūžizglītības stratēģijas ir neieciešamas, lai stātos pretī konkurētspējas, moderno tehnoloģiju izmantošanas izaicinājumiem un lai veicinātu sociālo kohēziju, vienādas iespējas un dzīves kvalitāti.
Eiropas Savienībā ir izstrādāts speciāls dokuments “Mūžizglītības memorands”, kurā izvirzīti seši stratēģiskie un svarīgākie mērķi, lai katrs cilvēks varētu iegūt izglītību pēc savas izvēles. Tie ir: garantēt pieeju pamatprasmju iegūšanai; palielināt investīcijas cilvēkresursos; izstrādāt jaunas mācīšanās un mācīšanas metodes; uzlabot neformālās izglītības vērtēšanu un atzīšanu; nodrošināt pieeju informācijai par izglītības iespējām; nodrošināt izglītības ieguvi tuvāk dzīvesvietai.
Mūžizglītība Latvijā kļūst arvien populārāka, jo studēt augstskolā, apmeklēt dažādus kursus vai citādi izglītoties izvēlas ne tikai jaunieši, bet arī pieaugušie, tādējādi paaugstinot savu profesionālo un personisko izaugsmi.
