Ar Alūksnes rajona pašvaldību vadītājiem nākamajā nedēļā iecerējis tikties reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis.
Ar Alūksnes rajona pašvaldību vadītājiem nākamajā nedēļā iecerējis tikties reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. Viņš vēlas apmeklēt visus Latvijas rajonus, lai uzklausītu un atbildētu uz jautājumiem par reģionālo reformu.
Saeimā apstiprināti grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumiem, tāpēc atkal notiek diskusijas par iespējamajiem pašvaldību apvienošanas modeļiem novados. 2004.gada janvārī 17 Alūksnes rajona pašvaldības nolēma veidot Alūksnes novadu, kas būtu starp lielākajiem 102 novadu modelī. Toties otrs – Apes novads varētu būt starp mazākajiem, jo tajā paliktu tikai Apes pilsēta ar lauku teritoriju. Savukārt Gaujienas un Virešu pagasts vēlējās pievienoties Smiltenes novadam, jo to savstarpējās saites ir vēsturiski veidojušās.
Toreiz tik atšķirīgu novadu veidošanu pamatoja ar pašvaldību un iedzīvotāju gribu apvienoties ar centru Alūksnē, nevis Apē. Apē nav pietiekami attīstīta infrastruktūra. Tomēr jāatzīst, ka Alūksnes novada lielā teritorija ir reti apdzīvota – tajā būtu nedaudz vairāk kā 21 000 iedzīvotāju. Turklāt Pededze un Liepna ir tālāk nekā novadu veidošanos projektos noteikts. Tas nozīmē, ka nepieciešamas investīcijas labu ceļu izbūvei.
Administratīvi teritoriālā likuma grozījumos noteikts, ka līdz 2009.gada 31.janvārim izveidotajām novadu pašvaldībām par katru novadā ietilpstošo pilsētas un pagasta teritoriālo vienību piešķirt vienreizēju mērķdotāciju no valsts budžeta 100 000 latu infrastruktūras attīstībai. Tāpat grozījumos paredzēts pašvaldībām piešķirt finansējumu apvienošanās projekta izstrādei un vienreizēju dotāciju 1-5 procentus no novadā apvienoto pašvaldību kopbudžeta. Noteikts, ka novada pašvaldības gada budžeta ieņēmumi pirmos piecus gadus nedrīkst būt mazāki par novadu veidojošo pašvaldību budžeta summu, kāda bija novada veidošanas gadā.
