Gaujienas pagastā ir atjaunotas četras dolomīta arkas. Tās ir Gaujienas muižas ansambļa mazās arhitektūras formas, kādu nav nekur citur Latvijā. Barons Vulfs izmantojis vietējo materiālu ainavu veidošanā.
Gaujienas pagastā ir atjaunotas četras dolomīta arkas. Tās ir Gaujienas muižas ansambļa mazās arhitektūras formas, kādu nav nekur citur Latvijā. Barons Vulfs izmantojis vietējo materiālu ainavu veidošanā.
“Kad rakstīju projektu un sapņoju par restaurāciju, bet arkas bija tuvu sabrukšanai, necerēju, ka tiešām izdosies izglābt visas. Esmu gandarīta, ka tas ir izdevies. Visas arkas bija avārijas stāvoklī, tāpēc rakstīju projektus to glābšanai. 2003.gadā pirmo atjaunojām avota “Lauvasmute” ieeju, jo tai bija sabrukusi atbalsta siena. Tad bija kārta arkai, zem kuras iet ceļš uz Jāzepa Vītola memoriālo muzeju “Anniņas”. Šī arka bijusi pāreja no pils uz dārzu. Renovācijai saņemām finansējumu no Valsts kultūras piemienekļu administrētās mērķprogrammas pieminekļu glābšanai,” stāsta projektu autore un vadītāja Ineta Riepniece.
Šogad ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējumu glābām divas arkas, kas veido uzbraucamo ceļu uz bijušo muižas špricmāju jeb ugunsdzēsēju biedrības namu. Tagad tur ir tautas nama telpas. Gaujienieši var lepoties, ka viņu pagastā ir cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pieejams tautas nams un vēlēšanu iecirknis, jo cilvēki ratiņkrēslos pa uzbrauktuvi var nokļūt otrā stāva zālē. Tāpat ērti var piebraukt ar transportu skatuvei, jo otra arka ved uz to.
Diemžēl nebija tik daudz naudas, lai pilnībā atjaunotu uzbrauktuvi – noņemtu zemes slāni un novadītu lietusūdeni. Nākamgad šos darbus finansēs pagasta padome. Visas arkas atjaunoja Juris Palmbahs. Viņam ir liela pieredze šādos darbos, turklāt arī māksliniecisks skatījums dolomīta akmeņu mūrēšanā. “To katrs nevar, jo dolomīta akmeņi nav vienāda lieluma un formas kā ķieģeļi. Ir jāredz īstais, kuru ielikt vietā, lai arka labi izskatītos. Mākslinieku savienība devusi labu atsauksmi par viņa veikumu veco dzirnavu atjaunošanā pie Zvārtavas pils,” norāda I.Riepniece. Viņa ir gandarīta, ka Gaujienā ir unikāls amatnieks, kas spēj īstenot šādus projektus. Ja Jāzepa Vītola fondā būs pietiekami daudz līdzekļu, vajadzēs restaurēt ābeļdārza dolomīta mūri.
Pagājušajā vasarā atjaunoja sūkņu namiņa jumtu, kam ir ļoti savdabīga forma. Tā ir redzama aiz “Anniņu” dīķa, tāpēc nevar ļaut tai sabrukt. Namiņš labi izskatās ainavā, bet savulaik tas bija galvenais posms barona ūdensapgādes sistēmā ar ozolkoka caurulēm. Tagad galvenās rūpes ir par muižas ēku fasāžu restaurēšanu. Vidusskolas, tas ir, bijušās pils fasādes renovācijas projekts ir jau sagatavots. Paš laik I.Riepniece vada Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu projektu, kurā firmas “AIG” speciālisti izstrādā projektu tautas nama jeb muižas ugunsdzēsēju mājas fasādes krāsojuma izpētei un renovācijai. “Durvju vietas ir bijušas citur. Ēkas krāsojums ir bijis laškrāsā jeb smilšu rozā ar iluzoro krāsojumu aklo logu ailēs. Tāda ir bijusi arī pils,” saka I.Riepniece. Nākamā gada Eiropas Kultūras mantojuma dienu tēma ir interjers, tāpēc viņa gatavojas izstrādāt projektu pils kapelas restaurācijas pabeigšanai.
