Turpinot attīstīt sniegto medicīnisko pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem, Alūksnes slimnīcā nesen darbu sākuši divi jauni speciālisti – ķirurgs Andrejs Miļčevskis no Rīgas un anesteziologs – reanimatologs Aivars Kalniņš no Gulbenes. Savulaik viņi abi strādājuši arī SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”.
No Rīgas uz Alūksni
Trešo mēnesi uz Alūksnes slimnīcu brauc strādāt ķirurgs Andrejs Miļčevskis no Rīgas, kurš specializējies vispārējā ķirurģijā. Ikdienā viņa pamatdarbs ir Latvijas Jūras medicīnas centrā Rīgā, līdz ar viņa darba gaitu uzsākšanu Alūksnē mūsu slimnīcā paplašinājies laparoskopisko operāciju klāsts.
„Kļūt par ārstu bija mans aicinājums. Kāpēc tieši par ķirurgu? Jo ķirurģijā ir acīm redzams darba rezultāts! Piemēram, pēc aklās zarnas operācijas pacients ir vesels un var turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvesveidu, atgriezties savā ikdienas dzīves ritmā,” saka A.Miļčevskis. Savulaik viņš strādājis arī citās darba vietās Rīgā un ārpus tās, bet savu nokļūšanu darbā Alūksnes slimnīcā raksturo kā apstākļu sakritību. “Ņemot vērā pašreizējo situāciju medicīnā un valsts kvotu sistēmu, kas Rīgā ātri beidzas mēneša laikā, gribēju operēt kaut kur citur, kur nav šāda situācija. Līdz pagājušā gada rudenim strādāju SIA „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” Gulbenes slimnīcā par ķirurgu, bet, ņemot vērā apvienības reorganizāciju, nevēlējos izmantot piedāvājumu un iet strādāt apvienības robežās uz Balvu slimnīcu,” viņš stāsta.
Veic laparoskopiskās
operācijas
A.Miļčevskis vērtē, ka Alūksnes slimnīcā medicīniskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem atbilst mūsdienu prasībām un aprīkojums ir līdzvērtīgs kā jebkurā citā Latvijas slimnīcā. Alūksnes slimnīcā viņš strādā ķirurģijas nodaļā, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību akūtiem pacientiem un plānveida palīdzību dienas stacionārā. Pieņem pacientus arī ambulatori slimnīcas ambulatorajā daļā, ir dežūras arī uzņemšanas nodaļā. Iedzīvotāji, kas vēlas pieteikties uz pieņemšanu pie A.Miļčevska, var zvanīt uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu vai pašam ārstam pa tālruni 29217765. Pie A.Miļčevska Alūksnes slimnīcā brauc ārstēties arī iedzīvotāji, piemēram, no Gulbenes, Daugavpils, kur viņš savulaik strādājis. Kopš strādā A.Miļčevskis, Alūksnes slimnīcā ir paplašinājies minimāli invazīvās ķirurģijas operāciju klāsts, ko veic ar laparoskopu. “Varam operēt apendicītu, arī visu veidu trūces jeb brukas – gan primāras, gan pēcoperāciju. Operējot bruku klasiski, tiek veikts liels griezums, tādēļ pēcoperācijas sāpes pacientam ir intensīvākas, ilgāka darbnespēja. Laparoskopiskās operācijas laikā tiek veikti tikai daži nelieli griezumi, līdz ar to pēcoperācijas sāpes ir mazākas, kosmētiskais efekts lielāks un pacients daudz ātrāk var atgriezties savā ikdienas ritmā. Ja, piemēram, ir abpusējā cirkšņa bruka, tad pie vienas narkozes, veicot trīs griezumus, ar laparoskopu tiek izoperēta bruka abās pusēs. Protams, katrs gadījums ir individuāls un kādreiz joprojām jāpiemēro klasiskā operēšanas metode. Ja ir neskaidras sāpes vēderā, veicam diagnostisku laparoskopiju, izdarot tikai dažus nelielus griezumus,” stāsta ārsts.
Veselība ne vienmēr ir
primārais
A.Miļčevskis vērtē, ka visā Latvijā cilvēku rūpes par savu veselību ir viduvējas. “Kāpēc? To galvenokārt ietekmē pacientu labklājība – ja cilvēks nevar apmierināt savas primārās vajadzības, tad veselība atvirzās tālākā plānā. Ir cilvēki, kas pie speciālista vēršas novēloti. Manuprāt, valstī daudziem pacientiem nav laba sadarbība ar saviem ģimenes ārstiem. Nosūtījumu pacientam raksta ģimenes ārsts, kuram ir jāsaprot, uz kādiem izmeklējumiem pacientu nosūtīt, lai pacientam nav jāstaigā tik daudz pa dažādiem kabinetiem. Uzskatu, ka valstī kopumā būtu jādomā par ģimenes ārstu darba kvalitātes uzlabošanu.”
Dzīve lielpilsētās nevilina
Savukārt anesteziologs – reanimatologs Aivars Kalniņš darbu Alūksnes slimnīcas reanimācijas nodaļā uzsācis pagājušā gada decembra vidū. “Dzimis, audzis, skolā gājis esmu jūras malā starp Limbažiem un Salacgrīvu, augstāko izglītību medicīnā ieguvu Rīgā un, atbilstoši tālaika norīkojumam par darba vietu, sāku strādāt Gulbenes slimnīcā. Tā kā kopš pagājušā rudens Gulbenē vairs nav neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas, bet strādāt Balvu slimnīcā man negribējās, nokļuvu darbā Alūksnē. Protams, bija skumji pamest darbu Gulbenes slimnīcā, bet no ārstiem reorganizācijas laikā maz kas bija atkarīgs. Savukārt Alūksnes slimnīcā jau iepriekš esmu īslaicīgi strādājis, aizvietojot kolēģus. Tagad Alūksnes slimnīcā ir mana pamatdarba vieta, bet Gulbenes slimnīcā nedaudz strādāju dienas stacionārā, kur notiek atsevišķas plānveida operācijas,“ stāsta A.Kalniņš.
A.Kalniņš ir anesteziologs ar gandrīz 30 gadu darba stāžu. “Dzīve un darbs lielās pilsētās mani nekad nav vilinājuši, tāpēc, ja ir iespēja, labprāt strādāju novada slimnīcā. Pašlaik Alūksnes slimnīcā esam četri anesteziologi – reanimatologi,” viņš saka.
Valsts kvotas – pārāk
niecīgas
A.Kalniņš vērtē, ka Latvijā iedzīvotājiem par medicīniskajiem pakalpojumiem ir jāmaksā dārgi. “Mums Latvijā jau gandrīz ir tikai maksas medicīna, jo valsts apmaksā ļoti mazu daļu. Valsts piešķirtās kvotas ir tik niecīgas, ka cilvēki nevar sagaidīt valsts apmaksātā pakalpojuma saņemšanu vairākus mēnešus un ir spiesti to pirkt par savu naudu, jo tad to var saņemt nedēļas laikā. Runājot par iedzīvotāju vispārējo veselības stāvokli, jāsecina, ka pašlaik ir divējādi: krīzes laikā viss mobilizējas, arī cilvēka organisms, tādēļ daļa cilvēku ar katru sīkumu neskrien pie ārsta. Tajā pašā laikā daudzi ielaiž slimības, jo nav iespējas apmeklēt ārstu, bet ielaistu saslimšanu gadījumā ne vienmēr medicīna vairs var palīdzēt. Daļa cilvēku grib slimnīcā ārstēties arī ar maznozīmīgām saslimšanām, lai gan tā vietā viņiem būtu nepieciešama pienācīga sociālā aprūpe, kas mūsu valstī vēl nav pilnvērtīgi attīstīta,” saka A.Kalniņš.
