Evita Bogdanova, Malienas tautas nama vadītāja
Pieaugušie palīdz
iegādāties
Šobrīd alkoholu pirkt un lietot var no 18 gadu vecuma. Ja turpmāk to varēs darīt tikai no 21 gada, tas, manuprāt neko būtiski nemainīs. Protams, pārdevējai būs grūtāk noteikt, kāds ir pircēja vecums. Taču pat tad, ja katram prasīs parādīt personu apliecinošu dokumentu, vienmēr atradīsies kāds, kurš nopirks astoņpadsmitgadīgajam vai pat jaunākam. Manuprāt, mūsu sabiedrībā jau sen valda visatļautība. Bieži vien šķiet, ka esam ieguvuši brīvību, kura vairāk līdzinās anarhijai – katrs dara, ko un kā vēlas. Tas sevišķi attiecas uz jaunajiem cilvēkiem šajā 16 līdz 21 gada vecumā. Ja pilngadīgie, ejot uz balli, reizi nedēļā nedaudz lietotu alkoholu, tā vēl nebūtu nekāda nelaime.
Lai valstī kaut ko mainītu un sakārtotu, vispirms būtu jārada darbavietas. Lai būtu darbs un nemeklētu mierinājumu alkoholā. Laukos jau 30 līdz 40 gadu vecumā daudzi ne tikai lieto alkoholu, bet ir jau degradējušies. Viņu prasības ir tik minimālas, ka saņemtos pabalstus izlieto galvenokārt alkohola iegādei. Arī jaunieši nevar atrast darbu ne pēc augstākās, ne pēc vidējās speciālās izglītības iegūšanas. Ja viņi strādātu, tad nebūtu tik daudz laika dzeršanai. Palielinot vecumu alkohola iegādei, nekas nemainīsies.
Edgars Zvejnieks, Alūksnes vidusskolas skolnieks,
Jauniešus aizliegumi neietekmē
Vai tāpēc mazāk lietos alkoholu? Tagad taču pērk jau desmitgadīgi pusaudži! Turklāt ne tikai veikalos, bet arī tā saucamajās “točkās”. Tāpēc lielāku efektu varētu dot pastiprināta nelegālā alkohola tirdzniecības vietu apkarošana, taču ar to kaut kā neveicas. Visi zina, kas un kur pārdod, bet šis bizness plaukst un zeļ. Kāpēc nepilngadīgi jaunieši dzer? Sākumā kompānijas iespaidā, grib būt pieauguši. Viņi pat nedomā, ka tas nav atļauts, jo labi zina – pieaugušie atbalstīs viņu vēlmi iegādāties grādīgā dzēriena pudeli. Veikalā “Maxima” prasa uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, bet ne visos veikalos un visi pārdevēji ir konsekventi. Pārsvarā cenšas vecumu noteikt pēc ārējā izskata, bet tas bieži vien ir ļoti mānīgs kritērijs. Lai gan esmu nepilngadīgs, atzīšos – esmu lietojis alkoholu. Taču tas nav kļuvis par ikdienišķu laika kavēkli. Tiesa, arī man nepatīk skolas sarīkojumi – garlaicīgi. Tur varbūt alkoholu lieto mazāk nekā citur, jo mazliet baidās, ka varētu pārbaudīt. Pēc pēdējā skolas sarīkojuma bija nopietnas pārrunas par šo tēmu. Tika atgādināts, ka ir jāizvēlas – mācīties vai nodzerties. Man patīk sports, bet daudziem tādu interešu trūkst. Kam ir 18, tie iet uz klubu “Ideja”, kur jūtas brīvi.
Dace Jukāma, Vidzemes reģiona policijas pārvaldes vecākā inspektore
Jāmaina nevis likums, bet domāšana
Statistika ir nepielūdzama, pērn neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes 1147 reizes devušās palīgā nepilngadīgajiem alkohola reibumā. Tāpēc par alkohola lietošanas sērgas arvien lielāku izplatību jauniešu vidē nav jādiskutē. Veicot kontrolpirkumu tirdzniecības vietās ar mērķi konstatēt, kā tiek ievērots aizliegums tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus no 18 gadu vecuma, ikreiz tiek konstatēti pārkāpumi. Tas apliecina, ka neatkarīgi no vecuma jauniešiem nav jāpiepūlas, lai tiktu pie kārotā pirkuma. Likumus var pieņemt un grozīt, bet jautājums ir cits. Tas ir par katras personas attieksmi un faktoriem, kas ietekmē jauniešu izvēli par labu “par” vai “pret”. Ja pieņems šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tad vajadzētu lemt arī par aizliegumu tirgot alkoholu saturošus dzērienus pārtikas veikalos. Pašlaik gandrīz katrā tirdzniecības vietā it kā nejauši netālu no kasēm ir izkārtoti plaukti, kuros gozējas alkoholisko dzērienu pudeles, kas tā vien mudina potenciālos pircējus aizdomāties: “Vai tikai neesmu kaut ko aizmirsis nopirkt?” Ir jāmainās cilvēku domāšanai. Lai mainītu likumu, pietiek ar deputātu balsojumu. Lai mainītu cilvēku domāšanu, ir jāmainās paaudzēm.
