Maruta Kauliņa, Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja
Ir notikušas
diskusijas
Es šo reformu vērtēju pozitīvi, un tā bija jāievieš jau senāk, jo Igaunijā un Lietuvā tāda sen jau pastāv un ļoti labi darbojas. Ar ko gan mēs atšķiramies? Šīs reformas jau nav nekas jauns, Latvijā par to ir ticis diskutēts, bet vienkārši nebija politiskās drosmes šādu lēmumu pieņemt. Beidzot tas ir noticis. Tas jau nav jauns nodoklis, bet jau esošā nodokļa pārdale. Tie, kuri nemaksā nodokļus, rada ēnu ekonomiku. Tas, ja cilvēkam maksās naudu aploksnē, liks viņam vairāk sevi aizstāvēt un padomāt. Cilvēki pieprasīs, lai darba devēji maksā nodokļus, un tas viņiem sniegs daudz lielāku drošību par jautājumiem, kas skar viņu veselību. Šis jautājums ir aktuāls un ticis aplūkots jau ilgāku laiku, par to informējusi arī prese un citi mediji. Arī iedzīvotāji ir izteikušies un ir notikušas diskusijas. Cilvēki bija nobijušies, ka tas ir kāds no kārtējiem nodokļiem, taču jāatceras, ka tie, kuriem atbrīvojumi jau ir, vai arī tie, kuri jau strādā, kā arī grupu invalīdiem, pensionāriem un jaunajām māmiņām šie atvieglojumi jau ir. Šajā ziņā pilnīgi nekas nemainīsies. Vienīgais jautājums gan ir par administrēšanu, kā to visu sakārtot. ◆
Vija Vārtukapteine, Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece
Vai viņi spēs atteikt palīdzību?
Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tad, ja cilvēks saņem pakalpojumus no valsts vai pašvaldības, tad viņam būtu jāmaksā nodokļi. Tām grupām, kuras objektīvu apstākļu dēl nevarēs strādāt, tik un tā tiks sniegti medicīniskie pakalpojumi un par to nebūt nevajadzētu uztraukties. Protams, problēmas ar reformas realizēšanu varētu rasties medicīnas personālam, jo kā gan viņi noteiks, vai kāds cilvēks ir maksājis nodokļus vai nav? Tur būtu jāsakārto administrēšana. Problēma jau ir arī tā, ka tad, ja cilvēks nav maksājis nodokļus, viņam kādu pakalpojumu var arī nesniegt, bet vai ārsti tā varēs izdarīt un to realizēt kaut kādā veidā praksē? Vai ārsti spēs atteikt palīdzību? Par to gan es šaubos. Grūta situācija ir tiem cilvēkiem, kuri pelna maz, nemaksā nodokļus, bet neskaitās arī maznodrošinātie. Viņiem arī šos 28 eiro mēnesī būs grūti samaksāt. Sanāk, ka viņiem varēs sniegt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību? Protams, cilvēkam, kuram nav nekādas invaliditātes vai citu sarežģījumu, būtu jādomā par sevi, kā viņš pelna naudu un vai tā nauda aiziet nodokļos. Mēs galu galā esam tiesīgi pieprasīt kaut ko, ja arī paši esam gatavi maksāt. ◆
Santa Rateniece, alūksniete
Veselības aprūpe
dažiem ir privilēģija
Pašlaik es īsti neizprotu šo ideju, jo, kamēr pats neesi pieredzējis to praksē, tikmēr tas var šķist neizprotami. Izlasīju reformas ideju, apskatījos izvērstākus materiālus, taču arī tad man netapa viss skaidrs. Latvijā vispār ir grūti domāt par to, kas notiks, ja saslimsi, jo darba jau nav, bet tajās grupās, kuras saņems atvieglojumu, šādas grupas cilvēku nav. Dānijā, kur tagad strādāju, veselības aprūpe pilnīgi visiem ir par brīvu. Pat psihologs, ģimenes ārsts, laboratorijas pārbaudes, ginekologs – viss ir par brīvu, bet Latvijā, pat ja tu maksā nodokļus, par šiem pakalpojumiem tik un tā kaut kas ir jāmaksā. Protams, arī Dānijā ir sistēma, kā nokļūt līdz šai bezmaksas medicīnai. Piemēram, ir jāiegūst CPR numurs, kas ir kaut kas tāds, kas pielīdzināms mūsu personas kodam. To izsniedz kopā ar dzelteno karti, kura tad arī nodrošina noteikto veselības aprūpi par brīvu. Taču, lai saņemtu CPR numuru, ir jāiegūst uzturēšanās atļauja, kuru var iegūt tad, ja ir darbs vai arī studē. Protams, pašiem dāņiem ir vairāk iespēju un privilēģiju nekā iebraucējiem, bet Latvijā sanāk, ka veselības aprūpe pat valstī dzīvojošajiem dažiem ir privilēģija, bet dažiem gandrīz nepieejama lieta. ◆
