Viktora Ķirpa Ates muzejā sekmīgi beigusies akreditācija. Komisija atzinīgi vērtē muzeja dokumentāciju, krājumu un profesionālo darbību. Taču bažas rada muzeja darbinieku nodrošinājums perspektīvā.
Raizējas par darbiniekiem
“Par muzeja krājumu atbildīgā Māra Gaigaliete dzīvo turpat muzeja teritorijā, tāpēc tas ir sakārtots nevainojami. Viņa pati var visu uzraudzīt, tāpēc tas ir liels pluss muzeja darbībā. Ates muzejs piesaista apmeklētājus no visas Latvijas. Ņemot vērā, cik iedzīvotāju ir pagastā un novadā salīdzinājumā ar apmeklētāju skaitu, muzejs strādā ļoti produktīvi. Acīmredzot tas ir interesants un vajadzīgs cilvēkiem,” vērtē Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vecākā referente Anita Jirgensone, kura bija akreditācijas komisijas priekšsēdētāja.
Komisiju uztrauc, ka pārējie muzeja darbinieki nedzīvo muzeja tuvumā, bet brauc uz darbu no citurienes. A.Jirgensone secina, ka viņi to dara aiz mīlestības pret muzeju, jo atalgojums ir niecīgs, turklāt nākas ieguldīt personiskos līdzekļus, lai tiktu uz darbu. “Mēs raizējamies, ka šie apstākļi var radīt situāciju, kad muzejā paliek tikai krājumu glabātāja. Tas būtu dramatiski, jo par muzeja profesionālo darbību mums nav nekādu raižu. Mēs priecātos, ja izdotos rast risinājumus, lai cilvēkiem nav tik daudz jāiegulda transporta izdevumos. Būtu ļoti žēl, ja darbinieki, kuri ir iestrādājušies, grib un spēj darīt, pamestu muzeju. Kad bijām Ates muzejā, jau atkal viens ļoti labs darbinieks bija ceļa jūtīs,” komentē A.Jirgensone.
Neredz iespēju palielināt atlīdzību
Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte atgādina, ka Kalncempji ir ne tikai mazākais pagasts novadā, bet arī Latvijā. Tā iedzīvotāju resursi ir nelieli, no tiem darbiniekus muzejam nevar nokomplektēt. Tāpēc nav citu iespēju – darbiniekiem ir jābrauc uz muzeju. “Pašvaldības darbību un iespējas nosaka likumi, kas neparedz nodrošināt transportu uz un no darba. Atlīdzība par transporta izmantošanu ir paredzēta tikai darba jautājumu kārtošanai. Protams, tā nav pietiekama. Un arī algas ir tādas, kādas tās ir. Ne tikai muzeju, bet arī citiem kultūras darbiniekiem. Turklāt to apmēru nenosaka atkarībā no tā, cik tālu dzīvo no darbavietas,” skaidro S.Eglīte. Viņa atzīst, ka neredz iespēju, ka nākamajā gadā varētu palielināt atlīdzību. Priecīga ir ziņa, ka Lauku atbalsta dienestā ir apstiprināts projekts par jaunas ēkas celtniecību, kurā būs gan muzeja krājumu glabātava, gan izstāžu zāle, gan citas muzeja telpas. Tam ir paredzēts prāvs pašvaldības līdzfinansējums. Muzeja dzirnavu ēkas, kurā šobrīd atrodas daļa krājumu, īpašnieks pieprasa nesamērīgi augstu samaksu par to, tāpēc tās iegāde nav iespējama. Turpinās sarunas par ēkas nomas līgumu.
Rada interesantu
piedāvājumu
Ates muzeja direktore Ina Rubene informē, ka finiša taisnē ieiet divi projekti. “Vidzemes lauku sētas seno darbu, amata prasmju pārmantojamības nodrošināšana ļāvusi pamatīgāk iepazīt linu apstrādes procesu, uzkrāt nemateriālo kultūras mantojumu, izveidojot filmu par šo tēmu, kā arī iegādāties stelles, lai apgūtu aušanas prasmes. Arī pinējiem ir iegādāti darba instrumenti. Savukārt otrs projekts devis iespēju izgatavot krājuma priekšmetu kopijas, ļaujot labāk saglabāt pamatkrājumu un aktīvāk iepazīt seno darbu procesus izglītojošās programmās. Šobrīd īpaši mācību iestāžu audzēkņi var iesaistīties programmā “Rudens darbi lauku sētā” vai saimes istabā pievērsties darbiem telpās. Sagaidot valsts 95.dzimšanas dienu, muzejs aicina piedalīties pasākumā “Savu zemi paturēt”, lai kopā iepazītu ekspozīciju, apzinoties, cik bagātu mantojumu ir atstājuši muzeja veidotāji. ◆
