Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā Ārlietu ministrijas (ĀM) organizētajā Atvērto durvju dienā viesojās ārlietu dienesta diplomāti, lai ar 10. – 12. klašu skolēniem runātu par ārpolitikas prioritātēm un izaicinājumiem, drošības politikas aktualitātēm, Latvijas visaptverošu atbalstu Ukrainai, konsulāro jautājumu aktualitātēm un drošu ceļošanu īpaši, ņemot vērā starptautisko drošības situāciju. Par diplomāta profesiju stāstīja ĀM ģenerālinspektors Ilgvars Kļava, par drošību – Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktora vietniece – Krievijas nodaļas vadītāja Ieva Apine, savukārt par drošu ceļošanu padomus deva Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītājs Ansis Hercogs, kurš vienlaikus ir arī novadnieks un ģimnāzijas absolvents.
Diplomāti ir amatpersonas, darbinieki, kurus sūta uz citām valstīm, lai pārstāvētu savas valsts intereses, lai dibinātu kontaktus, stiprinātu attiecības starp valstīm. “Ir trīs galvenie virzieni, kādos mēs darbojamies. Pirmais – drošība. Esam pirmā Latvijas aizsardzības līnija valsts drošības jautājumos. Otrs – ekonomiskais darbības lauks ar uzdevumu veicināt ekonomisko sadarbību, meklēt jaunus tirgus Latvijas preču noietam. Tas nav viegls – pasaulē valda liela konkurence. Trešais – konsulārie jautājumi – viss, kas saistīts ar Latvijas pilsoņiem ārzemēs,” ieskatu diplomāta darbā sniedza I. Kļava.
Ukrainu nepamet ne uz mirkli
Lai iegūtu šo profesiju, pirmkārt ir svarīga izglītība, cilvēki diplomātijā pārstāv dažādas jomas, piemēram, juristi, politiskās zinātnes, vēsturnieki. “Jāorientējas starptautiskajā politikā, notikumos. Svarīgi saprast ne tikai kas notiek, bet arī kāpēc. Būtiska ir komunikācija starp cilvēkiem, spēja komunicēt ar medijiem, ar citu valstu pārstāvjiem,” stāstīja ministrijas ģenerālinspektors un uzsvēra, ka nozīmīga ir arī mobilitāte – darba vieta var būt ne tikai Latvijā.
Diplomātam var nākties strādāt ļoti sarežģītās situācijās. “Mums ir vismaz divas valstis, kur diplomāti strādā karadarbības apstākļos, – Ukrainā un Izraēlā. Ministrijas darbinieki darbojasarī Kijivā un Ukrainu nav pametuši ne uz brīdi. Neskatoties uz to, ka pastāvīgi notiek uzlidojumi un daļu laika nākas pavadīt bumbu patvertnēs – darbs turpinās. Tas ir psiholoģiski un fiziski sarežģīti,” teica I. Kļava.
Neprognozējamā kaimiņvalsts
Ko jaunieši saprot ar vārdu “drošība”? Izskanēja divi varianti – vairogs un sajūta, ka varam mierīgi gulēt. “Man drošība ir rīcība. Vārds “karš” ir dzirdams katru dienu, tas pilnībā mainījis mūsu drošības vidi. Jebkurai valstij svarīgi saprast, kā sevi aizsargāt. Tas, ka esam NATO, ir drošības garantija, jo šī organizācija savas dalībvalstis aizsargās,” uzsvēra I. Apine, kura strādā pie politikas veidošanas, kas ierobežo Krievijas aktivitātes, proti, izstrādā sankciju paketes un tamlīdzīgi. “Tāpat mēģinām iegrožot arī Krievijas politikas veidotājus, kuri nodarbojas ar dezinformāciju,” viņa stāstīja un atgādināja, ka mums jābūt modriem.
Vērtējot drošības situāciju pierobežā, Alūksnes novadā, ministrijas amatpersonas uzsver: “Var gulēt mierīgi, bet nepalieciet vienaldzīgi. Tieša militāra apdraudējuma nav, bet ikdienā jāvēro, kas notiek, jāklausās ziņas. Agresorvalsts ir neprognozējama,” teica I. Apine. ĀM ģenerālinspektors uzsvēra, ka svarīgi, ko klausāmies un lasām sociālajos tīklos, – ir pietiekami daudz dažādu blogeru, kuri prot sēt paniku, izplatīt nepatiesu informāciju. “Visticamāk, tas turpināsies tik ilgi, kamēr Krievijā pamainīsies tās līderis. Jābūt gataviem uz dažādām provokācijām,” spriež I. Kļava un aicināja kritiski izvērtēt jebkuru gūto informāciju.
Labāk nejokot par politiķiem
Par drošību svarīgi domāt, arī plānojot doties ārpus Latvijas. ĀM mājas lapā sadaļā “Ceļo droši” var iepazīties ar visu nepieciešamo informāciju. “Tur var uzzināt par konkrētās valsts drošības situāciju, ieceļošanas noteikumiem. Ir valstis, uz kurām nerekomendējam doties, piemēram, Krievija, Baltkrievija. Mēs Latvijā brīvi jokojam par politiķiem, taču, ja Baltkrievijā konstatē, ka jūsu telefonā saglabājies šāds joks, tas var beigties ar pieciem gadiem cietumā,” stāstīja A. Hercogs. Svarīgi savu ceļojumu reģistrēt konsulārajā reģistrā, ko var izdarīt ĀM mājas lapā. Ja kādā no ceļojuma valstīm notiek plaša mēroga krīze (piemēram, dabas stihija, teroristu uzbrukums, karadarbība), ministrija var operatīvi sazināties ar ceļotāju vai viņa norādīto kontaktpersonu, lai sniegtu nepieciešamo konsulāro palīdzību.
Vēl būtiska ir EVAK (angļu valodā – European Health Insurance Card) apdrošināšana – plastikāta karte, kas apliecina, ka persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (Islandes, Norvēģijas, Lihtenšteinas) vai Šveices Konfederācijas iedzīvotājs un savā valstī ir sociāli apdrošināts. Īslaicīgi uzturoties citā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē, EVAK apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Kas svarīgi, tā ir bezmaksas un karti var pieteikt Nacionālajā veselības dienestā.
A. Hercogs iesaka iegādāties arī ceļojumu apdrošināšanu, kas nodrošinās drošību nelaimes gadījumā. “Ir vērts ieguldīt un nevajadzētu domāt – ar mani jau nekas tāds nevar notikt. Situācijas ir dažādas, un labāk būt nodrošinātam. Piemēram, reisa kavēšanās, zobārsta nepieciešamība, bagāžas nozaudēšanas kompensācija. Būtiskākās ir repatriācijas izmaksas – ja no ārvalstīm jāattransportē smagi slims vai miris cilvēks. Šīs ceļojumu apdrošināšanas izmaksas var sniegties līdz pāris desmitiem tūkstošu eiro,” viņš informēja.
Ārlietu ministrijas Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Anša Hercoga padomi ceļotājiem:
- ID karti un pasi glabāt atsevišķi, nozaudēšanas gadījumā.
- Skaidro naudu sadalīt vismaz divās daļās, lai vajadzības gadījumā ir rezerve.
- Atstāt informāciju tuviniekiem par savu atrašanās vietu.
- Ārlietu ministrijas mobilā lietotne “Ceļo droši” palīdzēs veiksmīgi sagatavoties braucieniem, brīdinās par iespējamiem riskiem, kā arī norādīs, kur meklēt palīdzību ārkārtas situācijās.
