Šoruden aprit simts gadi, kopš uzbūvēti Alūksnes Lielo kapu vārti. Atzīmējot šo vēsturisko faktu, 4. oktobrī uz Alūksnes Lielo kapu vārtiem būs skatāms multimediāls stāsts “Starp šodienu un mūžību”.
“Šoruden aprit simts gadi, kopš uzbūvēti Alūksnes Lielo kapu vārti, kas atklāti 1925. gada 4. septembrī un kļuvuši par nozīmīgu Alūksnes kultūrvēsturiskās ainavas un garīgās telpas daļu. Atzīmējot šo vēsturisko faktu, 4.oktobrī, Alūksnes Lielajos kapos no plkst. 19.00 – 21.00 būs skatāms multimediāls stāsts “Starp šodienu un mūžību”. Stāsts tiks projicēts uz kapu vārtiem, ļaujot tos ieraudzīt kā vēstures liecību un reizē kā dzīvu simbolu, kas vieno pagātni ar šodienu. Multimediālais stāsts tiks atkārtots vairākas reizes – 19.00, 19.20, 19.40, 20.00, 20.20 un 20.40,” aicina Alūksnes Kultūras centra Sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Baltā – Vanaga.
Saskaņā ar Alūksnes muzejam pieejamo vēsturisko informāciju,Lielo kapu vārti ir arhitekta un arhitektūras vēsturnieka Paula Kampes darbs. To uzraksts “Esi uzticīgs līdz nāvei” nāk no Jāņa atklāsmes grāmatas (2:10): “Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības kroni.” Pirmajā gadā pēc uzcelšanas vārti bija brīvstāvoši – tiem abās pusēs bija tikai nelieli mūra fragmenti, pie kuriem paredzēts pievienot sētu. Paša mūra sēta tapa tikai nākamajā gadā.
“Reizēm novadpētnieku vidū izskanējis pieņēmums, ka vārti pārvesti no Lāzberģa muižas, taču šim apgalvojumam nav atrasts ne dokumentāls, ne stilistisks pamatojums. Gluži pretēji – vārtos spilgti redzams Paula Kampes raksturīgais stils: vienkāršs, bet ar dekoratīviem akcentiem, īpaši arku rotājumos un slēgakmeņos, kuros vēl saglabājušās jūgendstila atbalsis,” teic I. Baltā – Vanaga.
Kapsēta kā oficiāla apbedījumu vieta pastāv kopš 18. gadsimta otrās puses – pirmoreiz tā pieminēta Johana Vilhelma Broces darbos 1791. gadā. Tomēr arheoloģiskie dati liecina, ka šajā apkārtnē cilvēki apbedīti jau 11.-13. gadsimtā un arī Alūksnes viduslaiku kapsēta pēc Vācu ordeņa dokumentiem nav atradusies tālu.
