Darbu sācis Aizsardzības ministrijas (AM) informatīvais tālrunis par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, kuru vēl jāpieņem Saeimai, liecina informācija AM tīmekļvietnē.
Tālrunis +371 28753000 darbojas no pirmdienas līdz ceturtdienai, no plkst.9 līdz 17, un piektdienās no plkst.9 līdz 15. Ārpus darba laika iespējams atstāt balss ziņu, un operators atzvanīs darba laikā.
Zvanot uz šo tālruņa numuru, iedzīvotāji var iegūt vispārīgu informāciju par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu.
Zvana laikā netiks sniegta informācija par konkrētiem atsavināmajiem īpašumiem – katru zemes īpašnieku, kura īpašums atradīsies atsavināmajā teritorijā, AM vai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs uzrunās individuāli.
AM norāda, ka Latvijas austrumu robežas nostiprināšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem agresora atturēšanai un Latvijas iedzīvotāju aizsargāšanai.
Lai nodrošinātu operatīvu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanu ārējās sauszemes robežas stiprināšanai, jāpieņem Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums, kas ļautu paātrināt austrumu robežas militāro stiprināšanu, pauž AM.
Jau ziņots, ka 17.jūnijā Ministru kabinets atbalstījis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, kura mērķis ir paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu. Likums vēl jāpieņem parlamentam.
Augustā pēc Latvijas austrumu robežas apmeklēšanas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums ir viens no galvenajiem jautājumiem. Valsts prezidents klāstīja, ka ir runājis ar atbildīgo komisiju vadītājiem, kuri iecerējuši septembrī strādāt maksimāli ātri, lai šos jautājumus sakārtotu.
Pēcāk arī prezidenta vadītā Nacionālā drošības padome vienojās par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pieņemt normatīvos aktus, atvieglojot pretmobilitātes un robežas aizsardzības pasākumu veikšanu.
Tikmēr, piemēram, Latvijas Meža īpašnieku biedrība paudusi bažas par šī likumprojekta ietekmi uz meža īpašnieku tiesībām.
Savukārt Latgales plānošanas reģions aicinājis to pilnveidot, uzskatot likumprojektu par pavirši izstrādātu un nekvalitatīvu, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz Latgales pašvaldību ekonomisko attīstību.
Jaunais likums ļaus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem turpināt darbu pie robežas nostiprināšanas vēl ātrāk un efektīvāk, jo mazinās juridiskos un birokrātiskos ierobežojumus, uzsvēris aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Ņemot vērā to, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūve ir laikietilpīgs process, nepieciešams pieņemt Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, lai paātrinātu austrumu robežas militāro stiprināšanu, ļaujot izvietot šķēršļus uz robežas un veikt būvniecību gadījumos, kad sākta zemes atsavināšana, nodibinot servitūta tiesības un nosakot tai nacionālo interešu objekta statusu.
Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, īstenojot Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, ir identificējuši, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami dažāda izmēra zemesgabali, kuru kopējā platība sasniedz 2000 hektāru Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novados.
Daļa identificēto teritoriju nav valsts vai pašvaldības, bet gan fizisku vai juridisku personu īpašumā. Tas nozīmē, ka ar katru zemes īpašnieku ir nepieciešams atsevišķi vienoties par nepieciešamo teritoriju iegādi, kas ir laikietilpīgi.
Likums atvieglos Nacionālo bruņoto spēku pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ieviešanu, jo uz to neattieksies būvniecības un mežu apsaimniekošanas normatīvi. Tas nozīmē, ka infrastruktūras izbūvi varēs veikt arī paši Nacionālie bruņotie spēki bez komersantu piesaistes. Tāpat plānots projekta ieviešanā iesaistīt VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas organizēs un nodrošinās visus pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbus.
Lai paātrinātu robežas militāro stiprināšanu, militārās pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidē netiks piemērots publisko iepirkumu regulējums, kas ļaus ietaupīt laiku, stiprinot mūsu valsts robežu.
Likums dos tiesības infrastruktūras izveidei izmantot arī privātpersonām piederošos ceļus un citas teritorijas, kas nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas tiks sakoptas.
Ja privātpersonas īpašumā esošais nekustamais īpašums būs nepieciešams pretmobilitātes pasākumu īstenošanai un būs saņemta valdības atļauja, Aizsardzības ministrija veiks zemju atsavināšanu saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu.
Īpašniekus, uz kuru īpašumiem attieksies pretmobilitātes pasākumi, Aizsardzības ministrija uzrunās individuāli pēc likuma pieņemšanas Saeimā. Lai pierobežas iedzīvotāji varētu iegūt informāciju par likumprojekta ietekmi uz viņu īpašumu, pēc likuma pieņemšanas parlamentā tiks nodrošinātas atbilstošas saziņas iespējas. Taisnīgas atlīdzības noteikšanu veiks sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Infrastruktūras izveide pierobežā notiks pa posmiem.
Tāpat ziņots, ka Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024.gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru. Tāpat turpinās 400 kilometru garās Krievijas un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietojuma plānošana. Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.
