Pašmāju uzņēmējdarbības vidē nesen sevi pieteicis jauns uzņēmums – SIA “Biodobe”, kas audzē Kalifornijas sarkanās hibrīdsliekas un iegūst vērtīgu organisko mēslojumu vermikompostu, ko tautā pazīstam arī ar nosaukumu biohumuss.
SIA “Biodobe” valdes loceklis, alūksnietis Jānis Pūpols šai nodarbei pievērsās pirms gada un tagad atklāti atzīst – tas ir specifisks, laikietilpīgs, sistemātisks un fiziski grūts darbs, kā atmaksāšanās sagaidāma tikai ilgtermiņā.
Audzēt sliekas pamudinājusi domu apmaiņa ar draugu pirms gada. Tagad Jaunalūksnes pagasta “Stāķos” J.Pūpolam ir sava slieku audzētava, pats žāvē iegūto biohumusu, sijā paša konstruētā sijājamā ierīcē, fasē 5 litru spainīšos, gādā par tirdzniecību, kā arī kopā ar draugiem nodibinājis uzņēmumu SIA “Biodobe”. Juridiskā adrese tam ir Rīgā, bet struktūrvienības – slieku audzētavas ir Jaunalūksnes “Stāķos” un Tukumā.
No 20 kilogramiem līdz
2 tonnām
“Sākumā viss stāstītais par slieku audzēšanu šķita kā pasakas: sliekas audzē kastītēs un tas ir ļoti viegli, maz darba jāiegulda. Ažiotāža bija liela, daudzi pirka sliekas – arī es. Sāku ar 20 kilogramiem slieku, ko audzēju vienā istabā lauku mājā. Pirmo nedēļu – divas tiešām sliekām bija jāvelta maz pūļu un uzmanības, bet, kad tās sāka vairoties, ārā kļuva siltāks, tad spēju tikai pirkt jaunas kastes un sliekas nodalīt! No vienas kastes 3 mēnešu laikā savairojās teju 7 līdz 8 kilogrami slieku! Istabā vairs nebija, kur apgriezties, tādēļ tika nosiltināts šķūnis,” pirmsākumus atminas J.Pūpols. Pagājusī ziema neesot bijusi viegla – telpas, kur mitinās sliekas, apsildīja ar elektrību, jo uzreiz nav tik daudz līdzekļu, lai ierīkotu apkuri – to īstenos līdz nākamajai ziemai. “Kredītu neesmu ņēmis – kas tiek nopelnīts, to atkal ieguldu sliekās. Ziemā sliekas ir kuslākas, jo temperatūra telpā ir zemāka, bet kļūstot siltākam – aktīvākas. Diennaktī slieka pārstrādā tik kūtsmēslu, cik pati sver, piemēram, kilograms slieku pārstrādā kilogramu kūtsmēslu, radot organisko mēslojumu vermikompostu, ko dēvē arī par biohumusu. Sliekas barojam ar kūtsmēsliem, kam piemalti kartupeļi. Katrai slieku kastei nedēļā reizi vajag spaini šāda maisījuma,” stāsta J.Pūpols.
Ir kā antibiotika
Šobrīd J.Pūpolam ir jau aptuveni 2 tonnas Kalifornijas slieku. To radītais koncentrētais mēslojums bagātīgi satur augiem nepieciešamās barības vielas, mikroelementu kompleksu, fermentus, augsnes antibiotikas, vitamīnus, augu augšanas un attīstības hormonus. Tajā ir liels skaits humusvielu, kas piesaista sāļus un kalpo par labvēlīgu vidi augsnes mikroorganismiem, tās satur arī organiskās skābes, kas reizē kalpo kā augu augšanas stimulatori.
Jānis Pūpols uzsver, ka kvalitātes ziņā biohumuss 4 līdz 8 reizes pārspēj kūtsmēslus, palielina dīgtspēju, ražību un nodrošina ražas iegūšanu divas nedēļas agrāk. “Produktiem, kuri tiek mēsloti ar biohumusu, ir īsāks veģetācijas periods, tie ir izturīgāki pret slimībām, labāk uzglabājas. Biohumuss ir sertificēts organiskais mēslojums saskaņā ar ES regulu.
Mūsu klimatiskajos apstākļos laiks darbiem dārzā ir diezgan īss, bet Alūksnē – izteikti īss. Biohumuss paātrina ražošanas sezonu par divām nedēļām. Tā kā mazdārziņu īpašniekiem ļoti vērtīgs ir katrs zemes laukumiņš, izmantojot biohumusu, iegūtā raža palielinās līdz pat 25 procentiem. To var izmantot arī telpaugu mēslošanai – 2 līdz 3 tējkarotes uz podiņu var atdzīvināt arī istabas puķes, kam vairs ir maz dzīvības pazīmju, jo biohumuss ir kā antibiotika – slimam stādam palīdzēs atveseļoties,” raksturo J.Pūpols.
Vietējais atbalsta vietējo
Viņš atzīst – vajag daudz laika, pacietības un uzņēmības, lai nodibinātu savu uzņēmumu. Vajadzēja arī divus mēnešus, lai iegūtu atļaujas tirdzniecībai, veiktu biohumusa analīzes. J.Pūpols uzteic SIA “Valdis” valdes priekšsēdētāju Guntaru Švolmani, kurš atbalsta jauno uzņēmēju – aprīlī SIA “Valdis” veikalos Alūksnē un Balvos sākta SIA “Biodobe” ražotā biohumusa pārdošana. “Ar SIA “Valdis” esam noslēguši līgumu par produkcijas tirgošanu. Šobrīd esam pirmie pašmāju ražotāji, kas šādi tirgo savu produktu. Veikalos biohumusu tirgojam 5 litru tilpuma spainīšos, kas ir viegls, ērti paņemams. Tā tilpums ir pietiekams istabas augu mēslošanai vai pavasara darbiem piemājas dārzā, siltumnīcā. Ja nav īsti pārliecības, kādus rezultātus dārzā spēj radīt biohumuss, 5 litri būs labs sākums, lai redzētu tā efektivitāti. Ir iespēja iegādāties biohumusu arī vaļējā veidā.
Mūsu biohumuss ir ļoti augstvērtīgs, satur dažādus mikroorganismus, kāliju, nātriju, fosforu, jo dodam sliekām pārstrādāt tikai kūtsmēslus un dārzeņus, tādēļ tas arī ir nedaudz dārgāks, salīdzinot ar citiem. Ir slieku audzētāji, kuri pārstrādei izmanto arī melnzemi, pārtikas atkritumus, līdz ar to iegūtais biohumuss nav tik vērtīgs un maksā lētāk,” stāsta J.Pūpols. Viņš atzīst, ka biohumuss ir ļoti piemērots bioloģisko saimniecību darbībai, kur nedrīkst izmantot minerālmēslus. “Labprāt konsultēšu bioloģiskos zemniekus, kā iegādāties sliekas, pašiem tās audzēt stirpās uz lauka, lai savu saimniecību kūtsmēslus pārstrādātu biohumusā,” viņš rosina.
Ilgtermiņa ieguldījums
Pūpolu ģimene arī savā dārzā jau izzina biohumusa vērtīgās īpašības – pērn ar to laistot mēsloja divgadīgas un trīsgadīgas zemenes, kā rezultātā tās rudenī ziedēja otrreiz un arī ražoja. “Pērn no jauna iestādījām 1000 zemeņu stādus, zemi mēslojot ar biohumusu – šogad redzēsim, kad un kāda būs raža,” smaidot saka J.Pūpols. Viņš uzsver, ka mēslošana ar biohumusu ir ilgtermiņa ieguldījums augsnes uzlabošanā, kas atmaksāsies pat vairākus gadus, jo augsne nebūs jāmēslo tik bieži kā ar citu mēslojumu. “1 litru biohumusa jāiestrādā 1 kvadrātmetrā zemes 8 līdz 10 centimetru dziļumā. Stādot kartupeļus, biohumusu var iebērt vagā, tāpat pirms katra dēsta mazu saujiņu arī tomātiem, gurķiem un citam – apjauc ar zemi un stāda. 1 litru biohumusa var arī šķaidīt pret 10 litriem ūdens un izmantot miglošanai pret kaitēkļiem – arī laputīm, Kolorādo vabolēm. Svarīgi ir atcerēties, ka, izstrādājot biohumusu, sliekas ir parūpējušās arī par nezāļu sēklu likvidāciju, tāpēc, mēslojot augsni, nepiesēsiet nezāles. Līdz ar to ravēšanas darbu būs mazāk, bet, protams, jāņem vērā, ka ļoti labi augs nezāles, kuru sēklas būs bijušas dārziņa augsnē,” saka J.Pūpols. Viņš vērš uzmanību būt piesardzīgiem, jo biohumuss ir ļoti „jaudīgs” mēslojums, tādēļ pārlieku intensīva biohumusa lietošana vai pārdozēšana augsnē var kaitēt.
Izdevīgāk ir kooperēties
J.Pūpols secina – lai arī Latvijā biohumuss ir salīdzinoši jauns produkts, konkurence jau ir. “Šobrīd Latvijā ir vairākas organizācijas, kas grib apvienot slieku audzētājus, bet katrs deķīti tomēr cenšas vilkt uz savu pusi. Latvietim jau tā ir – kopā nebarojas, katrs grib atsevišķi, bet sliekaudzētājiem kooperācija ir svarīga, jo ārzemniekus interesē liels apjoms biohumusa un slieku. Uzskatu, ka nākotnē arī mūsu puses slieku audzētājiem būtu lietderīgi kooperēties, vienkopus sūtot lielāka daudzuma biohumusu uz ārvalstīm. Šobrīd mūsu novadā sliekas audzē jau daudzi, bet savs uzņēmums reģistrēts retajam, jo tas prasa ieguldījumus,” norāda J.Pūpols.
Novembrī viņš bija arī pieredzes apmaiņā uz Amsterdamu, apmeklējot lielo izstādi-pārdošanu, kur piedāvāja dažādus mēslošanas līdzekļus. “Gribējām noslēgt līgumus par piegādi, bet neizdevās, jo vēl nespējam nodrošināt ārvalstniekiem vajadzīgo biohumusa un slieku apjomu. Apmeklējām arī Holandē lielāko sliekaudzētāju un pārpircēju, kurš atzina – ja varam divu dienu laikā piegādāt 5 tonnas slieku, tad esam viņam interesanti, ja ne – tad pēc diviem gadiem, kad mēs to varēsim. Vienam to izdarīt ir grūti, tādēļ izdevīgāk būtu kooperēties. Eiropā litru biohumusa pārdod par 90 santīmiem, mēs šobrīd – par 40 santīmiem litrā,” salīdzina J.Pūpols. Viņam ir tapis arī slieku mājas projekts, lai uzsākto uzņēmējdarbību paplašinātu, apgūstot vēl 70 kvadrātmetrus telpas. “Tad manai saimniecībai pašlaik pietiks un varēšu strādāt pats, kā arī vēl nodarbināt 2 līdz 3 strādniekus,” saka J.Pūpols.
