Baiba Strodāne, fizioterapeite
Cilvēkiem trūkst
motivācijas
Ieceri ieviest televīzijā un radio ikrīta vingrošanas programmu atbalstu. Tas motivētu cilvēku izkustēties, padomāt par savu stāju un labsajūtu kopumā. Man kā fizioterapeitei patiktu, ja šīs rīta vingrošanas būtu medicīniski pareizi veidotas, otrkārt – lai vingrinājumi būtu cilvēkam vienkārši saprotami un izdarāmi. Nereti masu saziņas līdzekļos tiek mācīti vingrojumi, kas nav saprotami un atbalstāmi. Neesmu pētījusi, cik cilvēku nododas vingrošanai, bet skaidrs ir tas, ka vingro tie, kuriem ir motivācija to darīt. Motivēt sevi var pavisam vienkārši – ielūkoties spogulī un saprast, ka jaunāki nepaliekam un vienīgais, ko varam darīt – uzturēt sevi labā formā. Ja gribam veselīgas vecumdienas, par savu ķermeni jādomā jau tagad. Pieaugušajiem ir grūti sākt vingrot, tāpēc būtu vērtīgi veselīga dzīvesveida pamatus mācīt jau skolā bērniem. Būtu jāatjauno veselības mācības priekšmeti, kur mācītu veselīgas lietas kā miesai, tā prātam. Savukārt sporta stundās vajadzētu ieviest ārstnieciskās vingrošanas elementus.
Laima Tiltiņa, aktīva pensionāre
Rīta vingrošana dod enerģiju dienai
Jau kopš mazotnes dienu sāku ar rīta vingrošanu. To man iemācīja skolā, un vēl līdz šim brīdim katru rītu vingroju. Reizēm gan tā nav vingrošana, bet fiziskas aktivitātes, piemēram, darbs dārzā vai sniega tīrīšana. Uzreiz pēc rīta rosības ir patīkams nogurums, kas savukārt dod enerģiju visai dienai. Doma par rīta vingrošanas raidījumiem ir apsveicama. Es būtu starp tiem, kas šo rīta vingrošanu pamēģinātu. Kādreiz jau pa televīziju rītarosmes rādīja, un toreiz vingroju līdzi. Rīta vingrošanu īpaši vajadzētu bērniem, jo jāatzīst, ka lielai daļai bērnu ir mazkustīgs dzīvesveids un daudz laika tiek pavadīts pie datora. Bērniem vajag vairāk kustību. Arī es reizēm pasēžu ilgāk pie datora, bet pēc tam jūtu fizisko aktivitāšu trūkumu. Rītarosmes dod iedvesmu visai dienai. Veselīgs dzīvesveids, manuprāt, ir veselīgs uzturs, kustības, optimisms un kāda laba nodarbošanās jeb hobijs.
Linda, mācās 12.klasē
Jaunieši ir izglītoti
Vecākajās klasēs mācīt veselības mācību ir bezjēdzīgi. Reizēm paši jaunieši zina vairāk, nekā noteikts mācību priekšmeta standartā. Dzīvojam mūsdienīgā laikmetā, un visu nepieciešamo var izlasīt masu saziņas līdzekļos. Man jau liekas, ka jaunieši vispār ir izglītotāki nekā, piemēram, pirms desmit gadiem. Tomēr tas nenozīmē, ka zināšanas tiek pielietotas praksē. Jauniešu, kuriem ir ļoti veselīgs dzīvesveids, ir maz. Kā to mainīt, man nav ierosinājumu, taču ļoti šaubos, vai līdz ar mācību priekšmeta ieviešanu visi kļūs veselīgāki. Veselīgs dzīvesveids jāmāca no mazotnes, un tādā gadījumā veselības mācība jāmāca no 1.klases.
Es no rītiem nevingroju, esmu “pūce”, un man patīk ilgāk pagulēt. Pat nezinu, kādai jābūt motivācijai, lai es sevi no rīta piespiestu vingrot. Mana vingrošana ir iešana uz skolu. Nedomāju, ka man trūkst kustību. Rīta vingrošana vairāk būtu vajadzīga tiem, kam ir mazkustīgs dzīvesveids. Skolā vingrošanu kā atsevišķu nodarbību nevajadzētu ieviest, pietiek ar sporta stundām.
