Degvielas cenas turpina palielināties, pārsniedzot līdzšinējos rekordus. Proporcionāli aug pārtikas un citu preču, kā arī pakalpojumu cenas un ražošanas izmaksas, sevišķi zemniekiem. Turklāt prognozes liecina, ka šī tendence nemazinās.
Būtisku daļu degvielas cenā veido nodokļi
“Degvielas cenu kāpumu vai kritumu ir ļoti grūti paredzēt, jo to ietekmē daudz ārējo apstākļu. Svarīga ir situācija pasaules biržā, ko savukārt ietekmē pasaules politiskie un ekonomiskie notikumi. Turklāt atbilstoši Latvijas nodokļu politikai mūsu valstī būtisku daļu no degvielas cenas veido nodokļi. Arī mēs tāpat kā citi degvielas tirgotāji neesam priecīgi par cenu kāpumu, taču nevaram mainīt ārējos apstākļus, kuru ietekmē tā veidojas,” skaidro a/s “Virši-A” valdes loceklis Andris Priedītis.
Viņš norāda, ka tendence degvielas tirgū liecina – autovadītāji vairāk izvēlas izmantot automašīnas, kas patērē dīzeļdegvielu nevis benzīnu, turklāt domā un plāno, kā panākt degvielas patēriņa ekonomiju. “Ja degvielas cena turpinās palielināties, tad varētu sarukt to autovadītāju skaits, kuri automašīnu izmanto ikdienā. Tomēr ceru, ka kopējo situāciju tas būtiski neietekmēs,” atzīst A.Priedītis. Viņaprāt, pagaidām ir pāragri spriest, cik liela ir ietekme grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kas ir spēkā kopš gada sākuma, ievedot benzīnu no Krievijas. “Lai gan pagājis neilgs laiks, mūsu degvielas uzpildes stacijās pierobežā jau vērojams neliels realizētās degvielas pieaugums,” secina A.Priedītis.
Sadārdzina ražošanu un transporta izmaksas
Lauksaimniekus satrauc, ka, pārsniedzot latu, degvielas cenas ir sasniegušas kritisko robežu. Sevišķi degvielas izmaksas sadārdzinās ražošanu saimniecībās, kur jāapstrādā lielākas zemes platības, ar barību jānodrošina daudz lopu un jāizved piens no lielākajām fermām. SIA “Vireši” valdes priekšsēdētājs Ivars Kalniņš spriež, ka arī pilsētniekiem vajadzēs vairāk naudas, lai iegādātos lauksaimnieku produktus. Masu saziņas līdzekļos tiek pausta vēlme palielināt lauksaimniekiem pienākošos bezakcīzes dīzeļdegvielas apjomu. Tagad pienākas 100 litri, bet būtu nepieciešami 120 litri dīzeļdegvielas uz hektāru. ”Ja godīgi, manuprāt, ar pašreizējo normu ir knapāk, bet var iztikt. Kam ir jauna, modernāka tehnika un tehnoloģijas, tie mazāk tērē degvielu. Patērēt var tikai noteiktu normu. Ja litrs degvielas kļūst dārgāks, tad tur neko nevar darīt. Domāju, ka lauksaimnieki būs taupīgāki un tērēs mazāk degvielas,” komentē I.Kalniņš. Viņš atzīst, ka neviens nevar prognozēt, kad degvielas cena sasniegs “griestus”. Taču jau tagad ir skaidrs, ka Latvijas degvielas tirgotāji cenas palielina jau tad, kad dārgāk jāmaksā par naftas barelu. Lai gan tad dārgākā degviela nav pat sākta ražot.
