Lieldienu noskaņās šoreiz “Gardēžu” lappusē stāstīsim, kā beidzies konkurss “Gardā ola”, rosinot arī jūs pagatavot ko neierastāku savam Lieldienu galdam, un paviesosimies pie vienas no konkursa uzvarētājām – alūksnietes Skaidrītes Kolas, izzinot viņas gatavošanas noslēpumus.
Konkursam atsaucās divi dalībnieki – alūksniete Skaidrīte Kola un alūksniete Ina Bērziņa. Abas iesūtītās receptes atzinām par netradicionālām un to iesūtītājas suminājām ar žurnāla “Dienas Ēdieni” trīs mēnešu abonementu.
Padomi – no gudrām
saimniecēm
S.Kola ar ēst gatavošanu ikdienā ir “uz tu”, jo rosīšanās virtuvē ir viņas galvenais pienākums. Ģimenē atzīst pārbaudītas vērtības un trakiem eksperimentiem virtuvē neļaujas, toties ziemai vienmēr tiek sarūpēti dažādi krājumi pagrabā un saldētavā. “Uzturā lietojam pašu audzētus dārzeņus, gaļu, jo mums ir piemājas dārziņš, aitas un kazas, līdz ar to ir arī dažādi piena produkti – siers, biezpiens, piens. No tiem tiek gatavoti dažādi ēdieni. Mazbērni iecienījuši ceptas siermaizītes, bet sestdienu rītos – plānās pankūkas, kas pildītas ar biezpienu,” stāsta S.Kola.
Viņa atzīst, ka recepti “Cāļu māte ar cālīšiem” savulaik aizguvusi no kādas gudras saimnieces Apē, gatavojoties godiem. “Viņa lika man gatavot šo ēdienu, un tā arī recepti iegaumēju. Sākumā viesi neuzdrošinājās to aiztikt – tik skaista bija vistiņa! Kāda viešņa pat teicās vest uz Rīgas restorānu parādīt, lai arī viņi iemācās. Ilgus gadus nebiju to gatavojusi, atkal pamēģināju uz mazmeitas dzimšanas dienu. Saimniece gatavoja arī interesantas uzkodas – buljonā iebēra vārītas grūbas, pievienoja želatīnu, ielēja masu mazās glāzītēs, lai sarecē. Tad izgāza no trauka, dekorēja ar sīpollociņiem. Uzkoda uz šķīvja izskatījās kā maza siena kaudzīte,” atceras S.Kola. Lieldienas Kolu ģimenē ir vieni no lielākajiem svētkiem. Olu krāsošanā parasti iesaistās visi, tāpat kā olu attīšanā pēc izvārīšanas. “Viskrāšņāk olas tomēr var nokrāsot sīpolu mizās. Katru gadu uz Lieldienām nopērku arī paipalu oliņas – dažādībai,” saka S.Kola.
Garšīgi gatavo aitas gaļu
Skaidrīte smaidot stāsta, ka, saimniekojot virtuvē, vislabākais mērs esot acumērs. “Visu gatavoju, vadoties pēc garšas izjūtas un acumēra – neko nesveru un nemēru!” Viņa labprāt dalās pieredzē, kā garšīgi pagatavot aitas gaļu. “Mums ir Romanovas šķirnes aitas, jo šīs šķirnes gaļai nav raksturīgās piegaršas un aromāta. Ēdot šīs šķirnes aitas gaļu, nezinātājs pat nepateiks, ka tā ir aitas gaļa. Tā arī nav tik trekna. Piemēram, cepot aitas gaļas cepeti, gaļu uz nakti iemarinē: ņem sinepes, pievieno rozmarīnu, majorānu, ķiplokus, raudeni, sāli, piparus, izveidojot viendabīgu masu. Ar to apsmērē aitas gaļu, ietin folijā un atstāj vismaz uz 12 stundām, var arī ilgāk. Cep cepeškrāsnī, ietītu folijā, apmēram trīs stundas. Gatavojot aitas gaļas kotletes, masai piemaļu arī sarkano papriku, jo tad kotletēm ir labāka garša,” viņa saka.
Skaidrītei ir arī sava recepte, kā gatavot kazas sieru. “Mums ir Alpu brūnās kazas, kuru pienam nav kazas pienam raksturīgās garšas. Siera gatavošanai izmantoju citronskābi, lai gan man ir iegādāts arī speciāls pulveris kazas siera gatavošanai. Pienu uzsilda līdz 70 grādiem, pievieno pulveri, kas sarecina pienu. Bet jābūt ļoti uzmanīgam ar devu, jo – ja par daudz, tad paliek kā gumija. Kad sarecē, tad pienu silda, līdz tas pārvēršas biezpiena masā. Es pievienoju dažādas garšvielas – ķimenes, “Vegetu”, baziliku, dilles, papriku, gatavoju arī saldos sierus ar rozīnēm, kanēli, šokolādi,” stāsta S.Kola.
Vāra auzu pārslu ķīseli
S.Kola atzīst, ka labs saimnieks virtuvē ir arī vīrs, turklāt ļoti gādīgs. Abi rītos dara kūts darbus, bet Valdis pirmais jau aiziet mājās, uzvāra sievai kafiju un sarūpē brokastis. Viens par otru rūpējas arī ikdienas sīkumos un lielās lietās – arī pirmā atrastā zemenīte katru gadu tiekot dalīta uz pusēm!
Skaidrītes kungam Valdim patīk biezs ābolu ķīselis ar pienu vai arī paša gatavotais auzu pārslu ķīselis, kā recepti aizguvis no savas mammas. “Auzu ķīselis – kas var būt labāks par to! Es pats to pagatavoju un pats apēdu, jo citiem mājiniekiem negaršo. Paciņu auzu pārslu aplej ar siltu ūdeni, pieliek rupjmaizes garoziņu un noliek siltumā uz divām trim dienām, līdz sāk rūgt. Izspiež caur marlīti, iegūstot biezas konsistences šķidrumu. Ielej katlā, pievieno nedaudz cukuru un sāli un, nepārtraukti maisot, uzvāra līdz pirmajam burbulim. Ja nemitīgi nemaisīs, tad pieraus pie katla. Var ēst siltu vai atdzesētu ar pienu, ievārījumu. Auzu pārslu ķīselim ir saldskābena garša, tas ir ļoti veselīgs. Tagad žurnālos esmu lasījis auzu pārslu ķīseļa receptes, bet tās ir sarežģītas – darbs lielāks kā ēšana!” viņš saka. Skaidrīte atzīst – ja gribas panašķoties, visātrāk var izcept plātsmaizi. “Jāpagatavo mīkla, bet plāts virsmu var noklāt ar to, kas pašiem vislabāk garšo, ļaujot vaļu fantāzijai. Plātsmaizēs var visu salikt – tāpat kā pankūkās. Piemēram, ja iepriekš vārīti griķi un visi nav apēsti, atlikumu var iemaisīt pankūku mīklā – iznāk ļoti garšīgas griķu pankūkas. Tāpat var darīt arī ar biezputrām. Tā ikdienišķo ēdienkarti var radoši dažādot,” norāda S.Kola.
Skaidrīte Kola no Alūksnes iesaka
Cāļu māte ar cālīšiem
Nepieciešams: 5 līdz 8 vistu stilbiņi vai šķiņķīši, vārītas olas (tik daudz, cik vēlas vistas pildījumam un cālīšiem), viens liels sīpols, divi burkāni, sāls, garšvielas vistas gaļai, 1 ēdamkarote sviesta, paprika, majonēze.
Vistas gaļu izvāra kopā ar burkānu, sīpolu un citām vistas gaļas garšvielām. Noloba no kauliem, kopā ar ādiņu un sīpolu samaļ. Iegūto masu samīca ar sviestu, lai tā būtu stingra, un veido vistiņu. Masai vidū ieliek 3 līdz 4 vārītas, nolobītas olas, ko apklāj ar gaļu un izveido vistiņu. No vārīta burkāna izgriež seksti un knābīti. Acīm derēs piparu graudiņi. Cāļu māte izskatīsies skaistāka un spožāka, ja to apsmērēs ar recēt sākušu želatīnu, kas izkausēts buljonā, kur vārījās vistas gaļa. Vistiņu liek uz liela šķīvja (vieglāk ir vistu jau uzreiz veidot uz lielā šķīvja), lai apkārt uz tā malām būtu vieta cālīšiem.
Ņem vārītas olas un gatavo cālīšus. Pārgriež gareniski uz pusēm, izņem dzeltenumus. Dzeltenumiem pievieno smalki sarīvētu papriku, vārīta burkāna gabaliņus, majonēzi. Samaisa viendabīgā masā un pilda olu baltuma pusītēs. Olu dzeltenumiem var pievienot arī citas garšvielas, dārzeņus pēc brīvas izvēles, lai tikai dominētu cālīšu dzeltenā krāsa. Cālīšiem knābīti izveido no vārīta burkāna, actiņu vietā – piparu graudiņi. Pirms salikt cālīšus apkārt vistai, uz šķīvja var uzlikt dažus vārītus spageti makaronus, kas izskatīsies kā salmi no ligzdas.
Šo vistu saimi pēc pagatavošanas vēlams pa nakti atstāt vēsumā, lai sastingst. Brokastīs var griezt šķēlēs un likt uz sviestmaizes. Lai labi garšo un priecīgas Lieldienas!
Ina Bērziņa no Alūksnes iesaka
Olas maltajā gaļā
Nepieciešams: vārītas olas, 1 sakulta ola, kotlešu masa, milti, rīvmaize.
Ņem malto gaļu un sagatavo kā kotletēm, pievienojot sāli, piparus, sīpolus, ķiplokus. Novāra olas (var izmantot Lieldienās krāsotās olas) un noloba. Pārtikas plēvē izklāj maltās gaļas piciņu kā pankūku (apmēram divas ēdamkarotes), uzliek miltos apviļātu olu, ko ar plēves palīdzību apliek ar malto gaļu. Ņem ārā no plēves un apviļā miltos, olā un rīvmaizē. Kārto traukā un cep cepeškrāsnī 190 grādos 40 minūtes. Cepšanas laiks atkarīgs no tā, cik bieza ir maltās gaļas kārta.
