Kad pirms došanās uz Zeltiņiem tiek uzdots jautājums, par ko pagastā būtu vērts uzrakstīt, atbilde netiek ilgi meklēta. “Jums noteikti jāuzraksta par mūsu Vitu!” izskan ieteikumi no dažādām pusēm. Vita Kalēja ir cēsniece, kas pirms 20 gadiem “ieprecējusies” Zeltiņos. Sevišķi lielu pagasta iedzīvotāju ievērību un cieņu viņa izpelnījusies pēdējos gados, kad sāka strādāt bijušajā Zeltiņu pagasta padomē. Darba līgumu ar pašvaldību Vita noslēgusi kā sētniece. “Sētniece, nevis dārzniece, kā te izskanēja informācija no deputātiem,” viņa precizē. Tiesa, ja oficiāli tiktu noformēti visi darbi, ko Vita papildus dara, šim amatam līdzās varētu minēt daudzus citus – florists, mākslinieciskais noformētājs, ainavu arhitekts, šuvējs un tā tālāk.
Dalās zināšanās ar citiem
“Universāls cilvēks,” par viņu saka bijusī Zeltiņu pagasta padomes priekšsēdētāja un tagadējā Alūksnes novada domes deputāte Elita Laiva. Tieši viņa bija tā, kas savulaik pieņēma Vitu darbā un, kā apgalvo, ne mirkli nav to nožēlojusi. “Viņa ir tas cilvēks, kuram var uzticēties, kurš izdara savu darbu apzinīgi un kas strādā bez teikšanas,” saka E.Laiva. Bijušajā Zeltiņu pagasta padomē Vita nokļuva caur Nodarbinātības valsts aģentūru. Sākotnēji viņa pieņemta darbā uz gadu, taču, kad termiņš beidzies, neviens Vitu vairs nevēlējās laist prom. “Kad redzējām, cik daudz gada laikā viņa bija padarījusi un cik daudz paveikusi bez teikšanas, gribējās šausmās saķert galvu – vai tiešām mēs laidīsim vaļā tādu cilvēku?!” atceras bijusī pagasta padomes priekšsēdētāja. Zeltiņu pagasta teritorija nav maza. Bez parastajiem darbiem kā, piemēram, zāles pļaušana un lapu kasīšana kopti tiek arī tūrisma objekti, bijušo skolotāju kapi un daudzas citas vietas, kas atrodas pagasta teritorijā.
“Man patīk Vitas redzējums, ka nevar būt sakopta tikai viena vieta. Sakoptam jābūt visam pagastam kopumā. Galu galā arī cilvēks, kas atbrauc pie mums ciemos, neredz tikai vienu ēku vai laukumu. Viņš izbrauc visam pagastam cauri, lai pie mums nokļūtu,” skaidro E.Laiva. Pati Vita gan uzskata, ka nedara neko ievērības cienīgu. “Es vienkārši strādāju savu darbu,” viņa uzsver. Sagaidot viesus, Vita iegrimusi darbā pie krāšņu pušķu veidošanas. Tie domāti drīzumā gaidāmajam pasākumam Zeltiņu tautas namā. Viņas veidotie pušķi tiek dāvāti arī citos pasākumos. Ar tiem rokās pagasta pārstāvji dodas viesos pie citiem. Skatoties uz tiem, tikai zinātājs varētu pateikt, ka tie nav iegādāti par dārgu naudu specializētā veikalā. Iemaņas floristikā Vita apguvusi pašmācības ceļā. Savas zināšanas viņa labprāt nodod citiem: savulaik 100 latu stipendiātu programmā iesaistītajiem, bet tagad – algoto pagaidu darbu veicējiem, par kuru koordinatori kļuvusi.
Izmanto citu labā visu, ko māk
Sarunas laikā Vita nepārtrauc darāmo, bet turpina strādāt, koncentrējoties gan uz pušķa veidošanu, gan atbildēm. Darbam atvēlētais kabinets bijušās Zeltiņu pamatskolas ēkā ir stāvgrūdām pilns ar viņas veidotajiem darbiem, kuri salikti pie sienām, uz soliem un plauktos. Tur var redzēt gan Ziemassvētkiem domātās dekorācijas un adventes vainagu veidnes, gan skatuves iekārtojumam domātus elementus, pasniegšanai gatavos pušķus un citus floristikas darbus. Vēlāk viņa izvelk no atvilktnes pāri palikušos Ziemassvētku apsveikumus pensionāriem. Tādus veikala plauktos nevarēs atrast. Katrs no viņiem ir citādāks. Katrs ar kaut ko īpašu un neparastu. “Darba ir ļoti daudz,” nenoliedz Vita. “Citreiz pat liekas, ka man par daudz visa kā ir izlikts, bet nu, kā ir, tā ir – nesūdzos. Saprotu, ka pašu cilvēkiem vien tas ir.” Šodien un rīt Alūksnes pilsētas tautas namā notiks novada amatierteātru skate. Tajā piedalīsies arī Zeltiņu drāmas kolektīvs “Kontakts”.
Vita ir ne tikai kolektīva dalībniece, bet arī tērpu šuvēja. Viņas rokām darināta daļa tērpu, kuros dejo Zeltiņu tautas nama deju kolektīvu dalībnieki. Ar dejošanu aizraujas arī pati Vita, kas brīvajā laikā dodas uz deju kopas “Alise” mēģinājumiem. Bez tērpiem Vita palīdz noformēt tautas namā notiekošos pasākumus. Viņas veikums redzams arī pasākumos brīvdabas estrādē. Līdzīgi tiek izdekorētas visas pārējās pagasta pārvaldes iestādes, radot tajos tuvojošos svētku sajūtu – Lieldienu, Līgosvētku, Ziemassvētku un citu. “Man simpatizē, ka Vita ir darītāja, nevis čīkstētāja,” savu nenovērtējamo palīgu raksturo Zeltiņu tautas nama vadītāja Gunita Paleja. “Vita ir ļoti strādīga, ar augstu atbildības sajūtu, uz viņu vienmēr var paļauties un būt drošs, ka tas darbiņš, ko Vita solījusies izdarīt, būs labā kvalitātē un vienmēr laikā paveikts.” Ne velti rodas sajūta, ka Vitas veikums jūtams it visur.
Paveiktos darbus apkopos vienuviet
Jautāta, kas pašai no bagātīgā darbu klāsta ir tuvākais, Vita atzīst, ka, ja varētu, korekcijas savās nodarbošanās neieviestu. “Man patīk viss, ko es daru, jo te katra lieta cita citu papildina,” viņa apgalvo. Floristikai domātos materiālus Vita vāc pašas spēkiem. Vairums no tiem ir dabas materiāli, kas vākti mežos un pļavās. Gadās, ka pašvaldībai nepieciešamajos darbos tiek ieguldīti līdzekļi no savas kabatas. “Ja man kaut ko vajag un varu to atļauties, tad nopērku, neprasot papildu naudu. Galu galā vēlāk pašai būs vieglāk strādāt, ja būs kaut kāds pamats, uz kura balstīties,” viņa uzskata. Sevišķi liels prieks pārņem, kad viņas veikumu ievēro un novērtē citi. “Cilvēki jau ir dažādi. Ir tādi, kas pamana, ka dekorācijas nomainītas un telpas izskatās citādāk, bet ir daļa, kas to uzskata par kaut ko pašsaprotamu. Ja vēl pasaka kaut ko negatīvu, tad gan rokas nolaižas un tu sāc domāt, kam to vispār dari,” savā pieredzē dalās Vita.
Tiesa, ilgi kavēties šādiem brīžiem viņa nav pieradusi ļauties. “Dzīvoju šodienai,” uzsver Vita, jautāta par savu dzīves moto. Katra diena ir piepildīta, notikumiem un darbiem bagāta. “Nav laika žēloties,” viņa iesmejas, pieliekot punktu kārtējam pušķim. Reiz tos visus varēs apskatīt vienā fotoalbumā, jo, kā atklāj Vita, ar laiku viņa vēlētos visus darbus safotografēt, lai tie atrastos vienuviet. “Ne visi darbi ir tādi, kas pašai patīk, tomēr priecē, ka ar katru nākamo prasmes uzlabojas un tie kļūst arvien kvalitatīvāki. Tas ir tas stimuls, kas mudina darboties un neapstāties, jo tas, ko mēs darām un kā darām, galu galā atkarīgs tikai no mums pašiem,” viņa saka, ķeroties pie nākamā.
