Sašutuma vētru izraisījis tiesībsarga atzinums, ka viena bērna skološana vecākiem gada laikā izmaksā līdz 850 latiem. Šajā summā ieskaitīti izdevumi par mācību grāmatām, burtnīcām, kancelejas piederumiem un sportam nepieciešamo, kā arī pusdienas, transports, ikdienas drēbes un svētku tērpi. Veiktais aprēķins vecākiem liek šausmās saķert galvu un steigšus lamāt valdību par slikto dzīvi šeit. Skaties, no kuras puses gribi, izglītības Latvijā nav bezmaksas, vien jautājums – cik daudz vecāki ir gatavi ieguldīt savos bērnos.
Jēdzienu “bezmaksas izglītība” vecāki saprot kā pilnīgu bērna nodošanu valsts aprūpē – ja jau bērns skolojas, lai valsts maksā arī par apģērbu un ēdināšanu. Vai, sēžot mājās, bērns neēstu un bikses nedeldētu? Ja bezmaksas, tad ne santīma netērēt? Apbrīnojams ir naids, ar kādu vecāki raksta vēstules tiesībsargam. Vai tie nav jūsu bērni, kuros ieguldāt naudu? Žēl to bērnu, kuru vecākiem ir šāda nostāja. Atrodas nauda dzeršanai, pīpēšanai, dārgiem auto vai ceļojumiem, bet sava paša bērnam naudas žēl. Protams, valsts par maz iegulda izglītībā, bet gaidīt, ka tā pēkšņi iedos pilnīgi visu, nedrīkst. Bērni nepārtraukti prasa ieguldījumus, un vecākiem ar to vajadzētu rēķināties. Tie ir jūsu pašu bērni, mīluļi un lutekļi.
Ažiotāža un diskusija ap 850 latiem izcēlusies dikti liela, un atklāts ir jautājums – vai tiesībsargs panāks bezmaksas izglītības ieviešanu? Cik no jums tam tic?
