Gaujienas vidusskolā rīts sākas ar brokastīm, kurās skolēni par brīvu var ēst putru, cik vēlas.
Vairums audzēkņu secinājuši, ka putras ir garšīgas. Tās labprāt ēd ne tikai tie, kuri ceļas agrāk, lai laikus tiktu skolā, bet arī pagasta centrā dzīvojošie.
Vidusskolēnu ēdināšanu nodrošina zemnieku saimniecība “Mietaine”, kuras īpašnieces Lilitas Bernartes ideja ir vārīt putras. Tām izmanto Eiropas Padomes finansētās pārtikas pakas, kuras palikušas neizdalītas mazturīgajiem iedzīvotājiem. “Tiek vārītas galvenokārt četrgraudu pārslu putras. Tā kā par brīvu saņemam tikai pārslas un putraimus, pienu ziedoju no savas puses, jo bez tā nu gan putra nebūs garšīga,” stāsta L.Bernarte. Viņa atzīst, ka pavārei Zintai Auziņai ir papildu darbs, lai izvārītu putru un pēc tam nomazgātu traukus. Toties visiem ir gandarījums, ka šādi var nodrošināt veselīgas brokastis, kuras ēd ne tikai tie, kuri no rīta mājās nepaspēj. Izrādās, ka putru ēd arī tie, kas dzīvo pagasta centrā. “Visiem garšo! Manuprāt, skolēniem nav mazsvarīga iespēja tikties pie brokastu galda un parunāties, tā radot īpašu atmosfēru,” secina L.Bernarte.
Skolēni siltas brokastis skolā ēd kopš janvāra vidus. Tiesa, sākumā gribētāju bija vairāk, tomēr arī tagad ik dienu brokasto apmēram 40 skolēni.
“Augošiem bērniem ir ļoti svarīgi ēst graudu produktus. Pusdienas visi neēd skolā, tāpēc brokastīs gribas pabarot arī tos, kuri visu dienu var palikt tukšiem vēderiem. Tagad viņiem ir brīva izvēle – ēst vai neēst putru,” skaidro Lilita Bernarte. Viņa rēķina, ka putras vārīšanai saimniecība piemaksā apmēram latu dienā. Turklāt par papildu darbu neviens nemaksā.Taču L.Bernarte ir pārliecināta, ka visu nevar izmērīt naudā.
Pārtikas pakas papildina ēdienkarti
Gaujienas pagasta sociālā darbiniece Inta Zučika informē, ka tika panākta vienošanās ar Sarkanā Krusta Alūksnes komiteju, ka pārtikas pakas var nodot skolai un bērnudārzam. “Pārtikas pakām ir noteikts derīguma termiņš, līdz kuram tās jāizlieto. Tas tuvojas beigām, tāpēc ir svarīgi paku saturu izmantot. Pagastā nav tik daudz mazturīgo iedzīvotāju, tāpēc papildus iedalītās pakas palika pāri,” skaidro I.Zučika. Turklāt šajās pakās nav iekļauts ne piens, ne sausais piena pulveris, tāpēc tās pieprasa mazāk nekā pakas ar pienu un piena pulveri. Katrā pakā ir kilograms putraimu, kilograms kviešu miltu, kilograms četrgraudu pārslu un puskilograms auzu pārslu. I.Zučika informē, ka skolai tika nodotas 50, bērnudārzam – 30 pārtikas pakas. “Protams, par šiem produktiem netek prasīta samaksa. Tos var izmantot pusdienu papildināšanai, kā arī brokastu pagatavošanai,” norāda I.Zučika.
Graudu putras ir garšīgas
Vidusskolas direktore Ieva Zariņa vērtē, ka siltām brokastīm ir liela nozīme skolēnu veselības veicināšanā. “Bērni skolā ierodas dažādos laikos, jo daļa brauc ar autobusu, citi nāk kājām. Parasti viņiem negribas ēst tūlīt pēc pamošanās. Pēc pastaigas svaigā gaisā ir pavisam cita apetīte, tāpēc putru ēst ierodas daudz bērnu. Atsauksmes ir ļoti labas. Vecāki pat brīnās, jo mājās bērni nemaz tā neēdot. Iespējams, taisnība ir teicienam, ka kopā labāk garšo,” komentē direktore. Viņa uzskata, ka pamatots ir Veselības ministrijas aizliegums skolās, bērnudārzos, sociālās aprūpes iestādēs un slimnīcās ēdienkartē iekļaut frī kartupeļus un zemas kvalitātes cīsiņus vai sardeles. Tiesa, lauku skolās arī līdz šim tādi pārtikas produkti maz tiek lietoti. “Mūsu pieredze liecina, ka nav taisnība tiem, kuri apgalvo – jauniešiem garšo tikai čipsi un citi neveselīgi produkti,” secina I.Zariņa.
