Uva Grencione, Alūksnes pilsētas sākumskolas direktore
Jārisina
kopā
Pirmkārt, skolā un tās teritorijā alkoholu netirgo un nelieto. Visas iesaistītās puses – skolēni, vecāki, visi skolas darbinieki, kā arī atbildīgās institūcijas – rūpējas un ir atbildīgi par to, lai tā būtu.
Otrkārt, ja tiek konstatēts fakts, ka nepilngadīgais ir alkohola reibumā, tad ir jāmeklē persona, ar kuras starpniecību viņš pie tā ir ticis, jo, kā zināms, Latvijas Republikas likumdošana nepieļauj alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem.
Treškārt, ja tomēr pieaugušie (vecāki, skolas darbinieki, kāds cits pieaugušais) konstatē faktu vai bērns apgalvo, ka skolā ir lietots alkohols, tad ir jāvēršas pie izglītības iestādes vadības un šī situācija kopīgi jārisina, nepieciešamības gadījumā iesaistot citas institūcijas vai personas, nevis jāizplata nepārbaudīta un, iespējams, nepatiesa informācija publiskajā telpā.
Daiga Sliņķe, psiholoģe
Atbildīga ir visa
sabiedrība
Te ir jārunā arī par visas sabiedrības atbildību. Ir jājautā, kur bērnam radās nauda alkoholam un kurš viņam to pārdeva vai nopirka. Ja mans bērns skolā tiktu pieķerts lietojam alkoholu, es gribētu, lai skola mani kaut nakts vidū informētu. Lai nevis mani vainotu, bet saprastu un konstruktīvi izrunātos – es, bērns un skolotāja. Vainas nogrūšana uz otru nozīmē, ka neviens nav gatavs uzņemties atbildību. Jābūt sadarbībai. Pusaudžiem atkarība izveidojas divu gadu laikā, tāpēc kopīgiem spēkiem nevajadzētu pieļaut alkohola lietošanu. Sabiedrībā trūkst diskusijas un attieksme ir neitrāla – lai vecāki un skola paši tiek galā. Bet patiesībā bērni ir sabiedrības daļa, un, kādi būs mūsu bērni, tāda būs mūsu sabiedrība. Jāatzīst, ka sabiedrībai vispār ir neveselīgas tradīcijas. Nevieni svētki nav iedomājami bez alkohola, un vārds “prieks” ir kļuvis par sinonīmu vārdam “alkohols”. Bērni to visu redz un mācās.
Dana Āboliņa, divu bērnu māmiņa
Jārunā aci
pret aci
Tā ir skolas, vecāku un arī bērnu sadarbība. Nevar norādīt, ka vainīgi tikai vecāki vai tikai skola. Ir tikai apsveicami, ja bērni uzticas saviem vecākiem un ko tādu stāsta, un vecāku pienākums būtu nepalikt vienaldzīgam un reaģēt. Bērni, tāpat kā mēs, pieaugušie, nav ideāli, un, ja vecākiem rodas kādas šaubas par to, kas notiek skolā, tad ir jādodas uz skolu un jārunā ar vadību. Jārunā aci pret aci, nevis anonīmi jākliedz interneta vietnēs. Neticu, ka skolotāji, zinot, ka tiek lietots alkohols, neko nedarītu. Vienīgi mēs, vecāki, runājot ar saviem bērniem, stāstot, uzklausot un pamācot, varam novērst šādas situācijas. Pašiem vecākiem ikdienā ir jāpievērš vairāk uzmanības savam bērnam, nevis jāattopas tikai krīzes situācijās un tad pie visa jāvaino skola. Nebaidīsimies runāt un risināt problēmas atklāti! Vairāk abpusējas sapratnes mums visiem!
