Vairāki autovadītāji vērsušies “Alūksnes Ziņās” ar jautājumu par ceļa Alūksne – Ape posmu aiz Alsviķiem, kā virsmu pērn tika apstrādāta ar granīta šķembām. Šobrīd tur izvietota maksimālo braukšanas ātrumu ierobežojoša ceļa zīme “50”, jo no ceļa klātnes tiek rautas ārā un celtas gaisā granīta šķembas.
Šoferi norāda, ka īpaši kravas automašīnu vadītāji neievēro ātruma ierobežojumu, radot apdraudējumu pārējo satiksmes dalībnieku transportlīdzekļiem.
Pagājušajā gadā uzņēmums no Igaunijas valsts autoceļa Alūksne – Ape minētajam posmam veica ceļa seguma virsmas apstrādi ar granīta šķembām. VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs Juris Priednieks skaidro – diemžēl darbs veikts nekvalitatīvi, tādēļ izveidojusies šāda situācija, ko igauņi novērsīs šovasar.
Slauka un ierobežo
“Virsmas apstrāde ar granīta šķembām ir ļoti specifiska – jāievēro daudzi kritēriji, lai tā būtu kvalitatīva, tostarp atbilstoši laika apstākļi – silts un sauss laiks vasarā. Diemžēl šoreiz darbs netika veikts kvalitatīvi – virsmas materiāls neturas un “lec” nost. To konstatējām jau ceļa pieņemšanas laikā, tādēļ par darbu igauņiem joprojām nav samaksāts. Ir noslēgta papildu vienošanās līgumam, ka uzņēmums kļūdu labos, pārstrādājot darbu no jauna. Tiesa, tas notiks atbilstošos laika apstākļos vasarā. Diemžēl līdz tam, kamēr no virsmas atdalīsies šķembas, būs ātruma ierobežojums 50 kilometri stundā,” stāsta J.Priednieks. Viņš atzīst: vienīgais, ko autoceļa uzturētājs šobrīd varot darīt un arī dara, ir slaucīt ceļa virsmu un ierobežot braukšanas ātrumu. “Tiesa, slaucīšanai slapjā laikā ir īslaicīgs efekts – kā nobrauc kravu transports, tā atkal izrauj šķembas. Bet diemžēl šobrīd neko vairāk nevaram izdarīt. Jā, tas rada neērtības gan autovadītājiem, gan mums kā ceļu uzturētājiem, jo vairākus mēnešus šajā posmā būs jābrauc ar ātrumu 50 kilometri stundā. Turklāt šobrīd ne visi ievēro minēto ātruma ierobežojumu,” viņš saka.
“Lido” arī citos novados
J.Priednieks norāda, ka ar šādām problēmām saskaras autoceļu uzturētāji arī citos novados – Gulbenē, Smiltenē, Cēsīs. “Virsmas apstrādi ar granīta šķembiņām izvēlas, jo tas ir lētākais veids, kā saglābt asfalta segumu vēl 5 līdz 8 gadus. Izsludinot konkursu darbu veikšanai, mums no pretendentiem jāizvēlas tas, kurš piedāvā viszemāko cenu, tādēļ darbu kvalitāti ietekmē arī dempinga cenas, jo, piemēram, šajā konkursā nākamā pretendenta piedāvātā cena bija par 20 000 latu lielāka nekā igauņiem. Igauņiem ir liela pieredze šāda seguma uzklāšanā, un Igaunijā šādi apstrādātas ir daudzu ceļu virsmas, turklāt kvalitatīvi. Pagājušajā vasarā Alūksnes novadā vienlaikus ar šādu pašu tehnoloģiju virsmu apstrādāja uz ceļa Alūksne – Lucka. Tur darbus veica “Valmieras ceļu rajons”, bet tur tagad nav šādu problēmu,” saka J.Priednieks.
