Kad 2009.gada vasarā Alūksnes novadā durvis slēdza vairākas izglītības iestādes, diskusiju krustugunīs nonāca arī Mārkalnes pamatskola. Lai gan toreiz skolai izdevās izglābties, kopš tā laika situācija nav mainījusies – Mārkalnes pamatskola joprojām ir starp izglītības iestādēm, kurās mācās vismazāk audzēkņu.
Ne velti darba grupa, kas strādāja pie izglītības iestāžu tīkla izvērtējuma laika periodā no 2012. līdz 2015.gadam, savos priekšlikumos ierosināja pamatskolu slēgt. Kaut gan pēc pārrunām ar deputātiem no tik letāla iznākuma nolemts atteikties, jautājums par pamatskolas tālāko darbību aktualitāti nav zaudējis. Par to tika diskutēts ārkārtas izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē.
Zemākie rādītāji novadā
Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča apgalvo, ka Mārkalnes pamatskolas lielākais mīnuss ir mazais skolēnu skaits. Pagastā deklarēti 33 bērni un jaunieši 1. – 9.klašu vecumā. Turpmākajos gados netiek prognozēts šī skaita pieaugums. Mācību gadu Mārkalnes pamatskolā uzsāka 52 skolēni, no kuriem apmēram trešdaļai dzīvesvieta ir citur. Trūkumi tiek saskatīti arī citās pozīcijās. Lai skola varētu īstenot mācību programmu, tā tiek dotēta, trūkstošo finansējumu atņemot citām izglītības iestādēm. Mācību gada sākumā tie bija apmēram 16 procenti no administrācijai nepieciešamās summas, kā arī nepilna likme pedagogu daļā.
Pamatskolas ēkā tiek izmantota mazāk nekā puse telpu. No 13 pedagogiem desmit mācību priekšmetus māca neatbilstoši savai kvalifikācijai. Vērtējot skolu infrastruktūras un materiālās bāzes ziņā, tai ir viszemākie rādītāji novadā. Tas pats attiecas uz investīciju piesaisti. Mācību darba rezultāti nepārsniedz vidējo līmeni novadā. Minimālas iespējas ir piedalīties interešu izglītības aktivitātēs vai pasākumos. Pamatskolas vienīgais glābiņš tiek saskatīts būtiskās pārmaiņās, kas izpaustos gan skolas darbībā, gan strādājošo attieksmē. Darba grupa rosināja pamatskolu pārveidot par daudzfunkcionālu centru, kur līdzās sadzīvotu vairākas iestādes, vai arī pievienot to kā filiāli citai izglītības iestādei.
Sarunu turpinās pavasarī
Visvairāk priekšlikumu tiek gaidīts no iesaistītajām pusēm – pedagogiem un skolēnu vecākiem. Mārkalnes un Pededzes pagasta pārvaldes vadītāja Inta Ņikitina neslēpj, ka, parādoties ziņām par pamatskolas iespējamo slēgšanu, iedzīvotājos parādījies satraukums. Tomēr konkrēti priekšlikumi pārrunās nav izskanējuši, jo nevienam pagaidām nav reālas vīzijas, kā skolu glābt.
Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova mudināja tos izdomāt līdz pavasarim, lai jau laikus kolektīvam būtu rīcības plāns, kā situāciju mainīt. „Protams, ne jau atkal tā, kā jūs – piedodiet, Mārkalne – to darījāt pirms kāda laika, kad braucāt turpat pa kaimiņu pagastiem un aģitējāt šos bērnus pie jums nākt mācīties,” viņa uzsver. Arī komitejas priekšsēdētāja Sandra Zeltiņa mudināja kļūt aktīvākiem, lai nākamajā gadā pie šādas sarunas vairs nevajadzētu atgriezties. „Ir jāizrāda labā griba, ne tikai jāraksta vēstules,” viņa saka. „Ja nekas nemainīsies, pēc gada ir skaidrs, kāds būs rezultāts.”
No Mārkalnes pamatskolas šonedēļ “Alūksnes Ziņas” saņēma informāciju, ka skolai skurstenis saremontēts un mācības atsāktas atkal skolas ēkā. Jau rakstījām, ka februāra sākumā Mārkalnes pamatskolā apkures sistēmas pārslodzes dēļ bija aizdedzies skurstenis un skolēni stundas aizvadīja internāta telpās.
