Liela daļa lauksaimnieku apsaimnieko zemi uz savstarpējas mutiskas vienošanās pamata, ko atļauj Civillikums. Taču sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka, sākot ar šo gadu, vajadzēs rakstisku dokumentu visiem, kuri piesakās uz tiešo maksājumu saņemšanu, lai apliecinātu, ka zeme atrodas īpašumā.
Rada apgrūtinājumu
lauksaimniekiem
“Apsaimniekoju gan zemi, par kuru ir slēgti nomas līgumi, gan arī zemi, par kuras izmantošanu ir mutiska vienošanās. Ja tagad par visu vajadzēs rakstisku dokumentu, tas var visu sarežģīt. Piemēram, ka kāds zemes īpašnieks ir miris un mantinieki savas tiesības nav dokumentāli nokārtojuši, tad kas man šādu rakstisku atļauju ar savu parakstu var apstiprināt? Turklāt zemi nomāju Mālupes un Malienas pagastā, tāpēc tai ir daudz īpašnieku. Turklāt starp tiem ir tādi, kuri nedzīvo Latvijā,” spriež zemnieku saimniecības “Kadiķi M.A” īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis.
Viņš uzskata, ka valdība vēlas iekasēt nodokli par zemes nomu. Taču nereti laukos dzīvojošajiem, kuri paši nespēj izmantot savu īpašumu, svarīgi ir to apsaimniekot un sakopt, lai tas neaizaugtu. Turklāt daudzi, sevišķi gados vecāki cilvēki, baidās slēgt rakstisku vienošanos. Ja to prasīs, tad grūti prognozēt, vai viņi piekritīs nomai. Iespējams, arī Zemkopības ministrijas ierēdņi ir sapratuši, ka šis jautājums nav vienkārši risināms, tāpēc iespējams, ka šis tiks noteikts kā pārejas gads, kurā nav striktu prasību noteikumu izpildē un platībmaksājumu piešķiršanā. M.Augstkalnietis atzīst, ka gandrīz visi lielākie zemnieki nomā zemi. Viņiem prasība par rakstisku apliecinājumu radīs tikai birokrātisku apgrūtinājumu, it sevišķi, ja to īpašnieki dzīvo ārzemēs.
Nav laika kontrolēt
pieteikumus
Grozījumus noteikumos “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros” Zemkopības ministrija ir sagatavojusi pēc Valsts kontroles ieteikuma, kas revīzijā vērsusi uzmanību, ka Lauku atbalsta dienesta izveidotā vienotā platību maksājumu administrēšanas sistēma nenodrošina pietiekamu kontroli pār Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu. “Netiks prasīti notariāli apstiprināti nomas līgumi, bet vajadzēs tomēr uzrakstīt, ka tiek dota atļauja izmantot zemi savam kaimiņam vai kādam citam. Galvenais, lai nepieteiktu platībmaksājumiem svešu zemi, par kuras apsaimniekošanu nav slēgta ne mutiska, ne rakstiska vienošanās. Diemžēl ir tādi gadījumi, ka piesaka platībmaksājumiem cita īpašnieka zemi, bet tas to pat nezina,” stāsta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ES tiešo maksājumu daļas vadītāja Ilona Ločmele. Viņa atzīst, ka līdz šim netika pārbaudīts, kādu zemi piesaka platībmaksājumiem. Tas ir darbietilpīgs process – noskaidrot, ka zeme ir īpašumā, lietošanā vai nomā. “Ja tāda pārbaude ir jāizdara apmēram 7000 pieteikumiem, tad grūti prognozēt, cik daudz laika tam vajadzētu. Izlases kārtībā ir prasīti nomas līgumi tādiem pieteikumiem, kuriem ir ļoti daudz lauku (pat līdz 100). Tad ir vajadzīga nedēļa, lai visu pārbaudītu,” norāda. I.Ločmele.
Prasa pārskatīt noteikumu projektu
Pagaidām Ministru kabineta noteikumu projekts nav vēl apstiprināts, bet Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš paredz, ka līdz marta beigām tas varētu notikt. Patlaban Latvijā nav vienota nomas līgumu reģistra. Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji secinājuši, ka, ieviešot šādu regulējumu, cietīs ražojošie lauksaimnieki. Ne visām zemēm ir iespējams sakārtot nomas līgumus vai sagatavot rakstisku vienošanos, turklāt šī prasība divkāršos iesniedzamo dokumentu apjomu. “Zemes tirgus jau gadiem ir “karstais kartupelis”, un šobrīd kāds vēlas to uzmest lauksaimniekiem – lai tie risina, ja jau grib saņemt Eiropas naudu,” saka “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Noteikumu grozījumiem iebildumus paudušas organizācijas paudušas vienotā vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai un valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai.
