Apes novada Sociālā dienesta darbinieki bija pieredzē pie igauņu kolēģiem Rakverē un Tallinā, kur iepazinās ar veco ļaužu aprūpes iestādēm, kā arī pārrunāja inovatīvus risinājumus mājas aprūpei. Pārrobežu sadarbības projekta īstenošana sekmēs veco cilvēku drošību mājās.
Nodrošina palīdzību 24
stundas diennaktī
“Pašlaik projektā iesaistītajā Tallinas Universitātes Rakveres koledžā un Latvijas Universitātes P.Stradiņa koledžā izstrādā aptaujas anketas vecajiem cilvēkiem un aprūpētājiem par “drošības pogu” lietderību. Projekts piedāvā arī citas iespējas, kas uzlabo veco cilvēku aprūpi, taču uzskatām, ka mūsu novadā visvairāk vajadzīgas ir tieši “drošības pogas”. Tās iecerējuši ieviest arī projekta sadarbības partneri Cēsīs, Rakverē un Nackas pašvaldībā Zviedrijā, tāpēc ceram, ka varēsim apmēram 25 vecajiem cilvēkiem, kuriem tas ir sevišķi nepieciešams, nodrošināt aproces ar “drošības pogu””, stāsta Apes Sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa.
Viņa uzsver, ka projekts “Inovatīvi risinājumi veco ļaužu aprūpē” ieinteresēja tieši tāpēc, ka laukos dzīvo veci, vientuļi cilvēki, kuri mājas darbus vēl var padarīt paši. Ikdienā viņiem nevajag palīdzību, taču var gadīties, ka pēkšņi paaugstinās asinsspiediens vai rodas citas veselības problēmas. Ja tobrīd tuvumā nav telefona, tad, nospiežot aproces pogu, signāls tiek noraidīts uztvērējam. Tā saņēmējs zina, kam un kur jāsteidzas palīgā.
Meklē tehnisku risinājumu saziņai
“Drošības pogas” sakaru sistēmas darbību varētu nodrošināt “Lattelecom”, ja dzīvokļos un mājās būtu fiksētie tālruņi. Diemžēl tādu ir palicis maz, jo daudzi izmanto mobilos sakarus. “Tas nozīmē, ka nevaram orientēties uz šo sistēmu. Ir jāmeklē citas iespējas, lai varētu nodrošināt pakalpojuma kompleksu, kurā īpaši izstrādāta tehnika tiek apvienota ar neatliekamās palīdzības, psiholoģiskā atbalsta un aprūpes elementiem,” spriež M.Kārkliņa. Šāds sociālais pakalpojums ir plaši izplatīts Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstīs. Jau kopš 2003.gada Latvijā to piedāvā Samariešu apvienība, bet pēdējos gados arī vairākas pašvaldības. Gadu vai ilgāk projektā saņemtās ierīces varēs lietot par brīvu, bet pēc tam tās būs jāatpērk projektā iesaistītajām pašvaldībām. “Tā ir saziņas sistēma, kas sniedz vecajiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem drošības sajūtu, ļaujot iespējami ilgi iztikt bez pastāvīgas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas iestādes,” uzsver M.Kārkliņa. Projekts piedāvā arī iespēju veciem un slimiem cilvēkiem, kuri regulāri lieto zāles, tās salikt īpašās kārbās, kurās katrai dienai ir ielikta paredzētā deva. Kad zāles ir jādzer, kārba sāk skanēt un atveras tā sadaļa, no kuras zāles ir jāņem. “Var pasūtīt arī speciālu iekārtu, kura atgādina par tējkannu, kas aizmirsta uz gāzes plīts. Taču domājam, ka visvairāk vajadzīgas ir aproces ar “drošības pogu”,” atzīst M.Kārkliņa.
Iepazīst igauņu sociālo darbu
Apes sociālie darbinieki kopā ar citiem projekta dalībniekiem bija pieredzes apmaiņā Rakverē, kur iepazina veco ļaužu aprūpi privātajā sociālās aprūpes centrā, vientuļo, veco cilvēku dzīvi pansijā un bezpajumtnieku uzturēšanos nakts patversmē. Turklāt vienā ēkā ir iekārtota pansija, kur otrajā stāvā istabiņas īrē vecie cilvēki, bet pirmajā stāvā – nakts patversme. Arī uzraugs jeb dežurants ir kopējs. “Latvijā ir stingri noteikts, ka patversmē tiek ielaisti tikai tie, kuri nav alkohola reibumā. Igaunijā uz to raugās caur pirkstiem – ja ir nedaudz iereibis un citus netraucē, var pārnakšņot patversmē. Tas sevišķi svarīgi ir ziemā, kad cilvēki nevar palikt uz ielas,” salīdzina sociālā darbiniece Inese Krievupe. Tiesa, medicīnas pārbaude ir jāiziet visiem. M.Kārkliņa secina, ka igauņu kolēģi vairāk gādā par veselības aprūpi, mazāk – par sociālo rehabilitāciju. Toties pilsētā ir dienas centrs, kur dažādās aktivitātēs var iesaistīties gan vecie cilvēki, gan bērni. Skolēni gatavo mājasdarbus, viņi var lūgt skolotāja vai psihologa palīdzību. Kamēr pieaugušie nodarbojas ar kaut ko patīkamu un lietderīgu, tikmēr veļasmašīnā var izmazgāt drēbes. Var arī paši mazgāties dušā un saņemt friziera pakalpojumus, apēst kādu maizīti ar tēju vai kafiju. Maksa par pakalpojumiem ir simboliska.
