Izvērtējot pagājušo gadu, Alūksnes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Rita Nīkrence atzīst – darba ir ļoti daudz, bet ir arī priecīgi notikumi, kad vecākiem atjauno bērna aprūpes tiesības vai veic adopciju. Visvairāk grūtību rada vecāki, kas, risinot savstarpējās problēmas, aizmirst par bērniem.
Atjauno un atņem
“Pērn novadā bija 3 veiksmīgas adopcijas, visi bērni vecumā no 5 līdz 10 gadiem adoptēti uz ārvalstīm. Novadā ir 13 adoptējamo bērnu, vairums atrodas aizbildņu, kas ir viņu tuvākie radinieki, ģimenēs. Gada laikā 9 personām atjaunotas bērna aprūpes tiesības, bet bērnu skaits, kuru vecākiem atjaunotas aprūpes tiesības – 16. Vecāku aprūpes tiesības atņemtas 16 personām. Par 5 bērniem esam snieguši prasību tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, bet ar tiesas lēmumu aizgādība atņemta 9 bērniem. Kopumā gada laikā ierosinātas 56 jaunas lietas,” stāsta R.Nīkrence. Kad vecākiem atņem aprūpes tiesības, vispirms cenšas šiem bērniem atrast audžuģimeni. Ja tas neizdodas, ved uz patversmi Gaujienā. “Mums ir ļoti laba sadarbība ar kādu audžuģimeni Balvos. Bet starpposma laikā, kamēr meklējam, bērnus ievietojam Liepnas internātpamatskolā. Mūsu novados nav iestādes, kur ievietot bērnus līdz 2 gadu vecumam – tad jāved uz Rīgu. Alūksnes novada Sociālajam dienestam ir noslēgts līgums ar kādu audžuģimeni Alsviķos, kur īslaicīgi ievietojam bērnus līdz 2 gadu vecumam,” saka R.Nīkrence.
Nenodrošina aprūpi
Viņa norāda, ka atbilstoši Bāriņtiesu likumam sadarbojas ar citām bāriņtiesām, sociālās palīdzības, valsts un pašvaldības policijas, izglītības un veselības aprūpes iestādēm, lai nodrošinātu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību. “Visbiežāk saskaramies ar gadījumiem, kad bērniem nenodrošina pienācīgu aprūpi. Tad kopā ar sociālo dienestu apsekojam ģimeni un nodrošinām, lai bērns var apmeklēt skolu. Ierastākās atrunas ir: nav apģērba, bērni neklausa vecākus. Lielā daļā ģimeņu, kas nonāk bāriņtiesas redzeslokā, ir problēmas ar alkoholu, kam seko citas: bērni tiek atstāti novārtā, nenodrošinot pamatvajadzības – auksta māja, nav ēdiena. Diemžēl ģimenes ar bērniem visvairāk ir pakļautas arī nabadzības riskam. Ir arī mūsu pagastos ģimenes, kur pie mājas ir zeme, ko apstrādāt, bet to nedara, jo vieglāk ir saņemt pabalstu. No bāriņtiesas redzeslokā esošajām ģimenēm puse ir šādas,” saka R.Nīkrence. Ģimenēm ar bērniem, kam Alūksnē nav savas dzīvesvietas, bet īrēta, pašvaldība piedāvā brīvo dzīvojamo fondu pagastos. Dažas ģimenes to izmantojušas, uzsākot dzīvi Malienā, Liepnā.
Dala mantu un bērnus
R.Nīkrence atzīst – vissāpīgāk ir, kad savu nesaskaņu risināšanā vecāki iesaista bērnus. “Parasti šķiroties dala mantu un bērnus, nedomājot, kā bērns tobrīd jūtas, jo ar bērnu palīdzību var atriebties visvieglāk,” viņa saka. Mērķtiecīgas sadarbības rezultātā ar novada Sociālo dienestu un Valsts policiju izdevies panākt, ka samazinājies bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu skaits, kas atrodas ilgstošas sociālās aprūpes iestādē. Uz šā gada janvāri ārpusģimenes aprūpē atradās 60 bērni, 7 – audžuģimenēs, 46 – aizbildņu ģimenēs, 7 – bērnu aprūpes iestādēs. “Novadā ir 17 rīcībnespējīgas personas, kuru mantu pārvalda 8 aizgādņi. Pērn aizgādnība nodibināta 3 rīcībnespējīgām personām. 2011.gada nogalē bāriņtiesai bija jāizskata daudz lietu par gadījumiem, kad nepilngadīgiem bērniem bija naudas uzkrājumi “Latvijas Krājbankas” kontā. Lai vecāki varētu veikt darbības ar šiem līdzekļiem, nepieciešama bāriņtiesas lēmums, ka tas ir bērna interesēs,” stāsta R.Nīkrence.
Alūksnes novada bāriņtiesā strādā 7 cilvēki. R.Nīkrence atzīst – ar esošajiem resursiem var nodrošināt pieņemšanu katrā teritorijā divas reizes nedēļā, lai gan pēc normatīviem uz 1500 iedzīvotājiem vajadzētu vienu bāriņtiesas locekli. “Bāriņtiesas locekļi pērn sagatavojuši un veikuši 706 apliecinājumus savas darbības teritorijā. Šo pakalpojumu varam sniegt tikai pagastos, piemēram, rakstot nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatā, sagatavojot pilnvaras. Tādējādi cilvēki šo pakalpojumu saņem lētāk un tuvāk dzīvesvietai,” saka R.Nīkrence.
