Alūksniete Anita Korņeja ik dienu labprāt rosās virtuvē un gatavo dažādus ēdienus, lutinot gan mājiniekus, gan draugus un paziņas. Ģimenes ēdienkartē ir gan iecienīti un tradicionāli ēdieni, gan savdabīgi, jo Anita labprāt ļaujas dažādiem eksperimentiem un izmēģina ko jaunu.
Ikdienā viņa strādā SIA “Alūksnes nami”, savulaik 30 mūža darba gadi pagājuši, strādājot Alsviķu pienotavā. Bērnību pavadījusi Latgales pusē un jaunībā bieži gājusi palīgā saimniecēm gatavot un klāt godu galdus. Šajā laikā gūti daudzi vērtīgi padomi gatavošanā. “Vēl tagad atminos, kādus garšīgus un aromātiskus buljonus prata vārīt saimnieces no vistas – vienreizēji! Man ļoti patīk klāt auksto ēdienu galdus. Ar meitu Kristīni reizēm pat tagad esam paziņām klājušas godu galdus,” saka A.Korņeja.
Ar tortēm – “uz tu”
Pēdējo desmit gadu laikā A.Korņeja “noslīpējusi” prasmes tortu cepšanā. Anitas tortes ļoti iecienījuši ģimenes locekļi, draugi un paziņas, arī Alūksnes novadā pazīstami cilvēki. “Man ir trīs bērni un pieci mazbērni. Kopā sanāk daudz jubileju, katrs vēlas ko savu, un kas tā par jubileju bez tortes – tā arī viss sākās. Kādreiz gatavoju biezpiena tortes – bez cepšanas. Kad tās apnika, sāku cept biskvītus. Veikalos nopērkamās tortes mūsu ģimenē “neiet pie sirds” – tikai reizēm, kad parādās kāda jauna, intereses pēc nopērkam, jo šajās tortēs pievieno daudz konservantu. Es biskvītam izmantoju māju olas. Lai biskvīts būtu mīkstāks un nebūtu sauss, mīklai pievienoju nedaudz ūdeni. Putojot veikalā pirkto olu baltumus, nevar iegūt tik stingru un čauganu masu kā no māju olām. Lai biskvītam nebūtu izteikta olu garša, mīklai nedaudz pievienoju rīvētu citrona miziņu, kas samaisīta ar cukuru,” atklāj A.Korņeja. Viņa uzsver – kad biskvītu ieliek cepties, ir svarīgi pirmās 20 minūtes nevērt vaļā krāsns durvis. “Lai biskvīts nesaplaktu, to liek cepties ļoti karstā cepeškrāsnī, kas uzsildīta līdz 250 grādiem. Bet, tiklīdz biskvīts ielikts krāsnī, temperatūru nogriežu uz 150 grādiem – tad cepšanās notiek lēni un vienmērīgi,” saka A.Korņeja.
Tikai ekoloģiskus produktus
Tortēm pati gatavo arī vārītos krēmus. Gatavojot brūno krēmu, neliek kakao, bet kausē melno šokolādi un pievieno nedaudz šķīstošo kafiju. Gaišajiem krēmiem pievieno pašu dārzā audzētas vai mežā salasītas ogas. Pildījumam izmantoju pašas vārītu ievārījumu. “Ziemai sasaldēju ķiršus, jāņogas, ļoti labas ir saldētas avenes. Sablenderēju svaigas brūklenes, dzērvenes, pievienoju nedaudz cukura un lieku saldētavā ziemai,” saka A.Korņeja. Mazbērni labprāt piedalās tortu garnēšanā, jo vecmāmiņa ļauj viņiem nodoties fantāzijas lidojumam.
Anita ir saimniece, kura atzīst tikai bioloģiski audzētus un ekoloģiskus produktus, tādēļ viņas virtuvē nav sastopama neviena sintētiskā garšviela vai krāsviela. “Vienīgais, ko lietoju, ir vanilīna cukurs, citrona miziņa, ķiploks, lociņi, dilles, pētersīļi, sāls, pipari, cepamo pulveri neatzīstu. Virtuvē uz palodzes mums aug timiāns – to pievienoju, šmorējot aitas gaļu. Timiāns dod ļoti labu garšu – ēdot pat nepateiksi, ka tā ir aitas gaļa,” atzīst A.Korņeja.
Cep pārsteigumu pīrāgus
Ziemassvētkos Korņeju ģimenē ir tradīcija, ka 25.decembrī visi sabrauc Anitas mājās – tāpat kā Vecgada vakarā. Galvenā saimniece virtuvē ir Anita, bet arī vīrs labprāt iesaistās un palīdz. “Mūsu ģimenes vīrieši neēduši nepaliks – arī paši prot gatavot!” smaidot saka Anita. Korņeju ģimenē ļoti iecienīti ir dažādi gaļas ēdieni. Piemēram, mazbērniem ļoti garšo kotletes un frikadeļu zupa. “Dažādos veidos gatavojam vistas gaļu, zivis. Piemēram, no līdakas var pagatavot ļoti garšīgas karbonādes – tik sulīgas! Esam cepuši kotletes no dažādām zivīm – pēc tam tās marinējam kopā ar sīpoliem un burkāniem,” stāsta A.Korņeja. Anita prot cept ļoti garšīgus gaļas pīrāgus – bez tiem nav iedomājami nevieni svētki. Vecgada vakarā tie jau vairākus gadus piedzīvo brīnumainas pārvērtības un top par pārsteigumu pīrāgiem. Šo pīrāgu ēšanu visi vienmēr gaida ar ļoti lielu intrigu. “Pīrāgu mīklu un pildījumu gatavoju kā parasti, bet katrā pīrāgā paslēpju kādu pārsteigumu mantiņas izskatā, piemēram, kartes gabaliņu, auto, atslēgas, gredzentiņu, mazu lellīti, naudu un tamlīdzīgus priekšmetus. Katrs grib zināt, kas nākamajā gadā viņu sagaidīs – ir bijuši gadījumi, kad tas patiesi piepildās!”
Mīlestība “iet” caur vēderu
A.Korņejai ir daudz recepšu grāmatu, kur receptes sadalītas pa ēdienu grupām. Viņa atzīst, ka daudzveidīgas un interesantas receptes tagad var aizgūt no žurnāliem un arī atrast internetā. “Ja ēdienu gatavo ar mīlestību, tad viss izdodas! Un nevajag baidīties virtuvē eksperimentēt. Piekrītu, ka mīlestība “iet” caur vēderu – gan vīriešiem, gan sievietēm.”
