Cik vien atceros, visus pēdējos gadus dzimstība ir bijusi ievērojami mazāka par mirstību gan mūsu novados, gan valstī.
Tāpēc mazliet komiski šķiet, ka pēc ilgas runāšanas apkārt un garām šī tēma beidzot ir ierindota starp steidzami risināmām problēmām. Pagaidām tikai vietējās pašvaldības nolēmušas atbalstīt jaundzimušo ģimenes. Lai gan pērnā gada novembrī ir izveidota Saeimas Budžeta komisijas demogrāfijas politikas apakškomisija, par tās priekšlikumiem nav ziņu. Daudzās valstīs šiem jautājumiem algo īpašus ministrus, bet Latvijā Bērnu un ģimenes lietu ministrija tika likvidēta. Premjers Valdis Dombrovskis, kurš toreiz uzņēmās arī šo jautājumu pārraudzību, izteicies, ka pirmās iniciatīvas – papildu finansējumu bērnudārzu nodrošināšanai un bērnu pabalstu izlīdzināšanai posmā starp pirmo dzīves gadu un laiku, kad sāk apmeklēt bērnudārzu, varētu paredzēt šāgada budžeta grozījumos vai arī nākamā gada budžetā.
Bet tikmēr “vilciens aiziet” – jaunās ģimenes ar bērniem turpina izbraukt uz ārzemēm vai arī tāpat kā valsts – cenšas taupīt uz bērnu rēķina, nevis vairo bērnu skaitu. Var, protams, teikt, ka dzimstību maz ietekmē ekonomiskie apstākļi – bērni dzima arī kara laikā un pēckara gados. Tomēr jāņem vērā, ka viss mainās – nav vairs tā pasaule, nav vairs tie laiki. Mūsu kaimiņi igauņi jau pirms 10 gadiem ir sapratuši, ka nevar risināt ekonomiskās problēmas, demogrāfiskos jautājumus atstājot tālākai nākotnei. Visu nosaka valstī noteiktās prioritātes – ieviest eiro vai nodrošināt tautas un valsts pastāvēšanu.
