Astrīda Harju, Apes novada domes priekšsēdētāja
Problēma jārisina kompleksi
Valsts prezidenta Andra Bērziņa priekšlikums par Saeimas deputātu skaita samazināšanu, pielāgojoties iedzīvotāju skaita kritumam, man šķiet pārsteidzīgs. Rodas uzreiz pretjautājums: kas notiks gadījumā, ja iedzīvotāju skaits pieaugs – nu, pieņemsim, ka pieaugs dzimstība vai arvien vairāk kļūs imigrantu, kuri deklarēsies par pilsoņiem – vai tad atkal Saeimas deputātu skaits tiks palielināts? Ja runa būtu par pašvaldībām, tad tur es uzreiz piekristu. Savukārt deputātu skaits Saeimā ir vēsturiski noteikts. To nedrīkst tik vieglprātīgi mainīt. Protams, Saeimas nespēja vienoties ir problēma, tomēr tā jārisina kompleksi. Nedrīkst mainīt vienu parametru, pārējos atstājot tādus pašus. Ja maina deputātu skaitu, tad noteikti vajadzētu mainīt citas lietas. Piemēram, par konkrēta cilvēka ievēlēšanu no konkrēta apgabala. Tas deputātu atbildību un viņu darbu padarītu efektīvāku, nekā viena pati skaita samazināšana.
Ilze Līviņa, Alūksnes vidusskolas direktore un 11.Saeimas deputāta kandidāte
Skaita samazināšana vienotību neradīs
Grūti spriest. Viennozīmīgi, ka visam ir jābūt sabalansētam – sākot no apakšas līdz pat augšai. Ja skolā ir pieci bērni, tad, protams, nav vajadzīgi seši apkalpojošie darbinieki. Tā tam vajadzētu būt it visās jomās. Arī Saeimā. Cits jautājums, vai tas atrisinās problēmu ar deputātu darba efektivitāti. Uzskatu, ka tam pamatā ir ne jau deputātu skaitliskais daudzums, bet gan vienotības trūkums. Ne velti ir šis teiciens: kur divi latvieši, tur trīs partijas. Vienam cilvēkam pieņemt lēmumu ir vieglāk, nekā tad, ja to dara desmit. Otrkārt, daudzi pārprot demokrātiju un uzskata, ka tā ir visatļautība. Ar to būtu jāsāk cīnīties jau no paša sākuma. Ja cilvēki saprastu, ko tas nozīmē, tad nebūtu problēmu vienoties desmit vai pat simts cilvēku starpā. Savukārt, ja mēs katrs sevi uzskatām par lielām personām un nemaz neklausāmies, ko saka citi, raujot deķīti tikai uz savu pusi, tad nekas labs tur nevar sanākt. Tas pats attiecas arī uz mazajām pašvaldībām.
Jānis Polis, kultūrvēsturnieks
Efektīvāks būtu
teritoriālais princips
Nedomāju, ka deputātu skaita samazināšana kaut ko mainīs. Varbūt radīsies ietaupījums naudas ziņā, bet noteikti neatsauksies uz viņu lemtspēju. Daudz sakarīgāk un jēdzīgāk būtu, ja ieviestu teritoriālo principu. Ievēlot cilvēku no noteikta reģiona, uzreiz varētu zināt, pie kā vērsties un no kā prasīt atbildību, ja kaut kas nav sanācis tā, kā vēlētājs gribējis. Runājot par mazajām pašvaldībām, man gribētos atgriezties pie vēstures. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bija tāda lieta, ka deputāti nebija algoti. Tie bija cilvēki ar ļoti augstu autoritāti sabiedrībā, kas pārstāvēja visdažādākos slāņus. Deputāta amats bija goda amats. Tauta tādā veidā izteica tev uzticību, ļaujot lemt par viņiem svarīgiem jautājumiem. Atalgojumu saņēma vienīgi izpildvara jeb cilvēki, kas ikdienā strādāja pie šo lēmumu īstenošanas. Domāju, ka daudz vērtīgāk būtu pārdomāt, vai neatgriezties pie šīs moduļa, kas sevi jau pierādījis kā darboties spējīgas. Pretējā gadījumā mēs diez vai pie kādas jēgas tiksim.
