Vakar Alūksnes novada domes sēdē deputāti plaši diskutēja par noteikumiem “Kārtība, kādā sadala Alūksnes novada pašvaldības budžeta līdzekļus”, tomēr lēmumu nepieņēma. Pēc nerezultatīvajām diskusijām atsevišķi deputāti atzina: ja kritērijus neapstiprinās, viņi šogad par novada budžetu nebalsos.
Vislielākās domstarpības starp deputātiem bija par divām sadaļām: līdzekļu sadali izglītības iestādēm un pagastu pārvaldēm. Iecerēts, ka finanšu komiteja noteiktu kopīgo finansējuma apjomu bērnudārziem. To sadalot, ņemtu vērā ēku apkurināmo platību, paredzot 15 latus uz kvadrātmetru gadā, un audzēkņu skaitu. Līdzīgi kritēriji būtu skolām: 10 lati gadā par kvadrātmetru apkurināmās platības, skolēnu skaits, ēdināšanas izmaksas 50 latu apmērā uz skolēnu gadā, piemērojot koeficientu 0,5 internāta un pirmsskolas grupu audzēkņiem. Savukārt līdzekļu apjomu pa pagastiem sadalītu proporcionāli iedzīvotāju skaitam, un, piemērojot koeficientus, to apmērs pēdējo dienu laikā mainīts: 1,3 – ar iedzīvotāju skaitu līdz 500; 1,1 – no 501 līdz 899; 1 – virs 900. Bet pagastu pārvalžu vadītāji būtu tiesīgi ierosināt no teritoriālajai vienībai noteiktajiem līdzekļiem finansiāli atbalstīt savā administratīvajā vienībā esošās izglītības iestādes un noteiktā finansējuma pārdali starp saviem vadītajiem pagastiem.
Mazajiem – “svītra pāri”?
Elita Laiva aicināja balsot pret, citādi mazie pagasti nevarēšot nodrošināt funkcijas. Sandra Zeltiņa informēja, ka saņēmusi atsauksmes jau no četrām skolām, kas nevarēšot iztikt ar šādu budžetu. Arī Laimonis Sīpols norādīja – pagastiem ar mazu iedzīvotāju skaitu būšot “svītra pāri”. “Tagad sanāk, ka dažam muzejam būs lielāks budžets nekā skolai! Tad jāpieņem nākamais lēmums, ka pagastu pārvaldes beidz savu darbību un tām ir cits nosaukums. Latvijā pašvaldības ar lielāku attīstības indeksu palīdz mazākajām – mums neko nedod tiem, kam mazāk!” sacīja L.Sīpols. Verners Kalējs piekrita L.Sīpolam, norādot, ka cilvēki pagastos strādā ļoti centīgi un daudz panākuši saviem spēkiem, bet dažkārt viņu darbs tiekot noniecināts. “Daudzi deputāti nemaz nezina, kas notiek pagastos. Ar šādiem kritērijiem, piemēram, bērnudārzā “Pūcīte” knapi pietiks algām! Bet novada budžetā naudas pietiek visam, tikai rūpīgāk jāpārskata tās sadale,” sacīja V.Kalējs.
“Izsit” tikai savējiem
Andis Krēsliņš atgādināja: pērn, balsojot par budžetu, esot solīts, ka radīs vienotu sistēmu, bet reizē ar balsojumu tas uzreiz esot aizmirsts. “Kāpēc Jaunlaicenei jācieš, ka Ilzene un Zeltiņi grib dzīvot daudz labāk? Kritērijiem ir jābūt: visi nekad nebūs vienādi, bet līdzvērtīgāki gan. Ja nav principu, tad dzīvošana vienam uz otra rēķina turpinās. Bez principiem tas, kam labāka pazīšanās, “izsitīs” naudu vairāk. Pagasti strādā labi, pat pāri saviem spēkiem, bet vienā novadā pakalpojumam uz iedzīvotāju jābūt līdzīgam,” pārliecināts A.Krēsliņš. Ainars Melders atgādināja, ka jautājums jau ir atbalstīts finanšu komitejā. “Kāpēc Jaunalūksnē uz iedzīvotāju jāsaņem tikai 58 lati, bet citur – 130 vai pat 170 latu? Es pērn balsoju “par” budžetu ar noteikumu, ka pārskatīs sadales kritērijus. Gads ir pagājis. Vienoti, godīgi kritēriji ir jāpieņem – pēc tam var diskutēt, jo novads nekad nav atteicis papildus līdzekļu piešķiršanu iestādēm. Ja šodien kritērijus neapstiprina, apšaubu, vai šogad novada budžetu pieņemsim,” paredzēja A.Melders. Ēriks Mediss vērsa uzmanību, ka visi ir novada deputāti, ne tikai atsevišķu pagastu, tādēļ kritērijiem naudas sadalē jābūt. “Šoreiz runa ir par kritērijiem visiem, nevis pagastiem, kur jūs, godājamie deputāti, dzīvojat!” sacīja Ē.Mediss.
“Uzpūstu” budžetu nebūs
Marina Ramane uzsvēra, ka nav pret principiem, bet uzpūstiem cipariem. “Kāpēc pagastiem ir noteikti kritēriji, bet to nav iestādēm, kas veic novada kopējās funkcijas?!” sacīja M.Ramane. Jānis Nīkrencis M.Ramanes teikto nosauca par demagoģiju. “Tikai trīs pagastiem ir samazinājums attiecībā pret pagājušā gada uzpūsto budžetu. Kalncempji arī ir mazais pagasts, bet viņu budžets šogad pēc šiem kritērijiem būs pat lielāks! Cieš tikai tie, kam pērn uz iedzīvotāju gadā bija no 150 līdz 171 latam, piemēram, Ilzenei, Zeltiņiem, tad tagad viņiem būs 103 lati,” uzsvēra J.Nīkrencis. Zinaida Silirava norādīja, ka deputātus ievēlēja iedzīvotāji un novadu veidoja ar mērķi par vienlīdzīgu attīstību.
Negrib logiem dēļus priekšā
Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers aicināja atbalstīt kritērijus, lai neturpinātos iepriekšējo gadu bardaks. “Man ļoti nepatīk, ka šobrīd domes sēdē deputāti iebilst darbam, pie kā visiem bija jāstrādā. Ļoti nepatīk, ka mums ir četri deputāti, kas arī strādā pašvaldībā, tādēļ man ir priekšlikums juristiem gatavot dokumentu, ka: deputāts, kurš arī strādā pašvaldībā, nedrīkst saņemt abus atalgojumus, jo bieži savu interešu vadīti nepieņem loģiskus lēmumus. Nepieļaušu, ka teritorijās, kur dzīvo daudz iedzīvotāju – Jaunalūksne, Alsviķi, Alūksne, arī Liepna, tiek trīsreiz mazāks budžets nekā citām. Tāpēc aicinu atbalstīt izstrādātos principus, citādāk neatbalstīšu šā gada budžetu,” sacīja Dz.Adlers. Savukārt domes priekšsēdētājs Aivars Fomins, rosinot deputātus balsot, atzina: “Ja “izsit” finansējumu no kopējā katla, tas ir uz cita rēķina, tādēļ principiem jābūt, bet tādiem, lai nebūtu logiem jāsit dēļi priekšā.”
“Par” kritērijiem balsoja A.Krēsliņš, A.Melders, A.Zariņš, J.Nīkrencis, Dz.Adlers un Ē.Mediss, “pret” – M.Ramane, S.Zeltiņa, E.Laiva, Z.Silirava, L.Sīpols un V.Kalējs, bet A.Fomins atturējās balsojumā. Pēc balsojuma A.Melders izteicās lakoniski: “Budžeta nebūs.”
