Pie Pededzes robežkontroles punkta pagājušajā nedēļā bija pulcējušies apmēram 100 “legālie kontrabandisti”. Tā dēvē tos, kuri gadiem brauca uz Krieviju pēc akcīzes precēm – cigaretēm, alkohola un benzīna ne tikai pašu patēriņam, bet arī pārdošanai. Taču valsts robežu šķērsoja ar likumā atļauto šo preču daudzumu.
Negrib samierināties ar
likuma grozījumiem
“Protestētāji bija atbraukuši no Alūksnes, no Mārkalnes, no Balviem un citām vietām. Vēl pērn viņi regulāri uz Krieviju brauca caur Pededzes robežkontroles punktu. Varētu būt, ka mašīnu rinda bija apmēram kilometra garumā, lai ar TV 3 raidījuma “Bez tabu” palīdzību liktu valdībai mūsos ieklausīties. Tagad secinām, ka tas nav izdevies. Varbūt vajadzētu kā lauksaimniekiem braukt uz Rīgu un stāvēt pie Ministru kabineta,” spriež pededziete Jekaterina Grabovnicka
Pededzē tāpat kā Viļakā un Rēzeknē protestēja pret grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kas nosaka – ar 1.janvāri akcīzes preces bez nodokļu nomaksas var ievest tikai reizi nedēļā. Protestētāji ir izveidojuši neoficiālu organizāciju, kas cenšas panākt robežas šķērsošanas ierobežojumu atcelšanu. Tā nosūtījusi atklātu vēstuli augstākajām valsts amatpersonām, kurā sola vērsties pret valdību Satversmes tiesā un Eiropas institūcijās.
Daudzi zaudē savu ienākumu avotu
J.Grabovnicka skaidro, ka, vedot akcīzes preces no Krievijas, varēja dienā nopelnīt tik daudz, lai sapirktu pārtiku un samaksātu rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. “Tagad 10 latus var nopelnīt reizi nedēļā, tātad mēnesī – 40 latus. Ja dzīvo pilsētā, par dzīvokli vien ir jāmaksā apmēram 100 lati mēnesī. Saka – meklējiet darbu. Bet kur to var atrast? Kādu laiku strādāju Alūksnē. Uz turieni varēju braukāt, jo Krievijā iegādājos lētāku benzīnu,” pauž Jekaterina. Tagad viņa strādā Pededzes veikalā, bet uztraucas, ka to varētu slēgt, ja cilvēkiem nebūs naudas pirkumiem. J.Grabovnicka atzīst, ka Pededzē gandrīz visi, kuriem ir automašīnas, izmantoja no Krievijas ievesto lētāko benzīnu. “Darbavietu nav. Cilvēki vai nu strādā algotos pagaidu sabiedriskos darbus pašvaldībā vai arī brauca pāri robežai. Ko es darīšu, ja zaudēšu darbu? Tad man būs tikai 16 lati bērnu nauda, jo vīrs ir bezdarbnieks. Kā ar to iztikt, ja ir divi bērni?” nesaprot sieviete.
Palielina bezdarbnieku un izbraucēju skaitu
Valdība sarēķinājusi, ka ierobežojumi valsts budžetā dos 1,6 miljonus latu. Taču neviens no legālajiem kontrabandistiem vairs nebrauc katru dienu, maksājot akcīzes nodokli. Daudzi izvēlas apkārtceļu caur Igaunijas robežkontroles punktu Luhamā. No tā uz Krieviju arī ir lielas mašīnu rindas, par kurām kaimiņi iekasē maksu – 2,5 eiro no katras vieglās mašīnas un 10 eiro no smagās mašīnas. “Arī mēs būtu ar mieru maksāt. Ja dienā caur Pededzes robežkontroles punktu izbrauktu kaut 100 mašīnas, iekasētu 200 latus, mēnesī tie būtu jau 6000 lati. Bet tagad ir panākts, ka nebūs ne valstij, ne cilvēkiem. Ar februāri palielināsies bezdarbnieku skaits, kas meklēs palīdzību pašvaldības sociālajā dienestā, kā arī daudzi izbrauks darbā uz ārzemēm,” domā J.Grabovnicka. Pededzes un Mārkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Inta Ņikitina pieļauj, ka tā tas varētu būt. Tiesa, pagaidām pašvaldībā pieprasījums pēc sociālajiem pabalstiem nav jūtami palielinājies. “Katrā ziņā garantēto minimālo ienākumu pabalstu saņēmēju skaits nesamazināsies. Manuprāt, pareizāka ir Igaunijas valdības nostāja – nemainīt legālo akcīzes preču ievešanas kārtību, bet iekasēt maksu no katras izbraucošās mašīnas,” atzīst I.Ņikitina.
