Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šonedēļ publiskoja
provizoriskos datus par pērn veikto tautas skaitīšanu.
Skaitliski joprojām esam virs diviem miljoniem – tā būtu
priecīgā ziņa, lai gan šis “virs” šobrīd ir ļoti neliels: 2 067…
Skaitliski joprojām esam virs diviem miljoniem – tā būtu
priecīgā ziņa, lai gan šis “virs” šobrīd ir ļoti neliels: 2 067 887
iedzīvotāju. Manuprāt, ļoti satraucošs fakts ir tas, ka iedzīvotāju
skaits valstī ir samazinājies par 13 procentiem kopš iepriekšējās
tautas skaitīšanas 2000.gadā, turpinot iedzīvotāju skaita
samazinājumu jau kopš 1989.gada, kad arī desmit gadu laikā
iedzīvotāju skaits samazinājās par 10,9 procentiem. CSP norāda, ka
pēdējo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaita samazinājums noticis gan
iedzīvotāju dabiskās kustības (mirušo skaitam pārsniedzot
jaundzimušo skaitu), kā rezultātā esam zaudējuši 119 000
iedzīvotāju, gan starptautiskās migrācijas ietekmē, kā rezultātā
valsts zaudējusi 190 000 cilvēku. Starp viņiem lielākā daļa ir to,
kam bērni dzimst ārzemēs un diemžēl Latvijas skolu sliekšņiem pāri
nekāps. Nelabvēlīgo demogrāfisko procesu rezultātā notiek arī
strauja sabiedrības novecošanās. Pēdējo 10 gadu laikā bērnu skaits
visstraujāk samazinājies Vidzemē – par 44 procentiem! Bet, ja
turpināsim slēgt skolas, tad pagasti vēl ātrāk paliks tukšāki,
tādēļ, manuprāt, vismaz sākumskolas klašu izglītību būtu jāļauj
bērnam iegūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Tikpat satraucoši ir
arī tas, ka Alūksnes novadā vien pēdējā gada laikā kļuvis par 237
iedzīvotājiem mazāk, atsevišķas agrāk apdzīvotas vietas pagastos nu
ir izmirušas. CSP publiskotie dati tagad tiks plaši apspriesti
sabiedrībā, bet ir ļoti grūti tagad vairs ko mainīt, jo – ja nav
cilvēka, nav nekā.
