Bioloģijas zinātņu maģistrs Armands Roze Pededzes pagasta Silenieku dzirnavu zivju audzētavā 11 gadu laikā pavairojis daudzas varavīksnes foreļu, strauta foreļu, alatu, sīgu un paliju paaudzes. Viņš kopā ar domubiedriem aizstāv zivju resursus dabiskajās ūdenskrātuvēs, it sevišķi mazajās upēs, kas ir lašveidīgo zivju dzīvesvieta. Armands uzsver, ka ūdens resursi ir milzīga Latvijas bagātība. Eiropā un citur pasaulē, organizējot videi draudzīgu ūdeņu apsaimniekošanu, liela iedzīvotāju daļa gūst peļņu, bet Latvijā ir izvēlēts cits ceļš. Valstī ir gandrīz 150 elektrostacijas, bet tikai divās ir izbūvēti zivju ceļi, kuru lietderība nav īsti noskaidrota.
– Vai taisnība, ka savā audzētavā alatas pazīstat pēc sejas?
– Esmu visu Latvijas zivju patriots, bet sirdij tuvākas ir lašveidīgās, jo ar tām darbojos. Par zivīm esmu gatavs pacīnīties, jo valsts institūcijas to dara par maz. Zivju pazīšana pēc sejas nav nekas īpašs. Ja kādā saimniecībā ir 300 govju, saimnieks arī tās visas pazīst. Tāpat es ar laiku iepazīstu zivis, ar kurām strādāju. Pirmos gadus ir grūti atšķirt, bet, vaislas zivis ar rokām izcilājot vairākas reizes gadā, ievēroju atšķirības. Protams, katrā baseinā uzreiz izceļas divi trīs albīni.
Savulaik mans sabiedriskais pienākums bija aizstāvēt zivju resursus, tagad to daru pēc savas iniciatīvas vai arī konsultējot. Šobrīd kā biedrības “Fario” pārstāvis esmu iesaistīts trīs sabiedrisko organizāciju uzsāktajā tiesvedībā, lai noskaidrotu, kas ir pieļāvis liktenīgo kļūdu, izsniedzot atļauju būvēt Karvas HES. Kā rāda tiesas lēmumi, ir jāraugās valsts institūciju, nevis būvētāja SIA “Patina” virzienā. Tas nozīmē, ka likumā bija sprauga, pa kuru varēja izlīst, juridiski izpildot nosacījumus. Bet varbūt nevajadzēja to spraugu atstāt? Kā varēja nepamanīt, ka šis gigants uz mazās upītes nav videi draudzīgs un tam nepienākas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsts. Būvnieku problēma ir tā, ka tiem ir vājas zināšanas dabas zinībās. Vai arī šādu rīcību nosaka pārāk liela vēlme pelnīt. Es pieņemu, ka SIA „Patina” neapzinās, kādu postu un zaudējumus rada mazās Vaidavas ūdens videi.
– Būvnieks saka, ka biedrību protesti ir novēloti.
– Ja vietējā sabiedrība, ne tikai makšķernieki, nebūtu pievērsusi uzmanību Karvas HES būvei, neviens par to neliktos ne zinis. Alūksniešiem pašiem nav biedrību, kas varētu iestāties par zivju un vides aizsardzību, tāpēc tie vērsās pie Vides aizsardzības kluba, Latvijas Makšķernieku asociācijas un biedrības „Fario”. Ja reiz sākušas, tās ir gatavas iet līdz galam. Pēc neoficiālām ziņām HES būvniecība tika uzsākta 2010.gada rudenī, bet pie manis SIA „Patina” pārstāvji atbrauca tikai 2011. gada maijā. Acīmredzot pēc tam, kad sākās protesti. Pirms tām man neviens neko nejautāja, jo patiesībā tā ir valsts institūciju kompetence.
Pēc saviem izmēriem Karvas HES ir 5 līdz 10 reizes lielāka, nekā vajadzētu celt uz mazās Vaidavas. Vairāk nekā 44 hektāru uzplūdinātā ūdenskrātuve ir milzīga platība, kas papildus iztvaikos ūdeni. Tas mazai upei būs būtisks ūdens zudums. Iepriekšējās vasarās hidroelektrostacijai, kas ir uzbūvēta zemāk pa straumi, pietrūka ūdens turbīnai. Kas notiks, kad milzīgajā ūdenskrātuvē ūdens vēl vairāk iztvaikos? Turklāt tik liels ūdens laukums uzsilst, tāpēc ir paredzamas ūdens temperatūras izmaiņas. Būvnieks apgalvo, ka ūdens ieņemšana turbīnai būs no apakšējā slāņa. Vai tas spēs uzlabot situāciju, to parādīs HES ekspluatācija. Šobrīd neviens nevar pateikt, kā griezīsies ūdens masas, kad pūtīs vējš. Parasti bezvēja laikā ūdens noslāņojas, tad vēsākais ūdens ir apakšā. Bet vēja iespaidā ūdens griežas, un virskārtas siltais ūdens nonāk arī zemākos slāņos. Ja upē ūdens temperatūra izmainās par 2 līdz 3 grādiem, tad tā ir globāla katastrofa! Izzudīs daudzas zivju sugas, citi ūdens dzīvnieki un arī augi. Lielajā ūdenskrātuvē vairosies ezeram raksturīgās zivju sugas. Nevajadzētu iedomāties, ka ar līdakām, raudām un asariem varēs aizstāt alatas un strauta foreles, kas ir raksturīgas Vaidavai. Tās ir nesamērojamas lietas. Lašveidīgo sugu zivis samazinās ar katru gadu. To zivju dzīves telpa ir upēs, kurās ir straujteces, oļu sakopojumi un akmeņu krāvumi – trīs dažādi paši par sevi aizsargājami biotopi. Domāju, ka Vaidavas posms uz leju no HES aizsprosta būs sabojāts arī tādēļ, ka mainīsies ūdens bioķīmiskais sastāvs. To ietekmēs dūņu sanešu veidošanās un pūšana, ko dabiski plūstoša upes straume izgulsnē palieņu pļavās vai arī aizskalo uz lielākām upēm, atstājot tīru smilšu sēri gultnē. Tas notiek, ja upes ceļā nav šķēršļu.
– Cik liela HES būtu pieļaujama uz Vaidavas?
– Vajadzētu spriest otrādi – cik iespējami mazāka tā varētu būt. Varbūt vajadzēja celt vairākas mazas HES vienas lielas vietā. Savulaik tādas ir bijušas, un tās varētu atjaunot upes gultnē, lai netraucētu plūst ūdenim un zivīm migrēt. Jā, izvēlētā vieta atļauj izbūvēt zivju ceļu kā dabisku upīti, kas tek apkārt slūžām. Tomēr grūti prognozēt, vai zivis iepeldēs betona konstrukcijā, jo pats svarīgākais, kā zivju ceļš ir pievienots upei. Ja šī konstrukcija būs pareiza, tikai tad zivju ceļš tiks izmantots tam paredzētajam mērķim. Būtu vajadzīgs kontroles mehānisms, kas vērtē, kādu labumu dod zivju ceļš vai arī tas būvēts tikai ķeksīša dēļ. Turklāt zivju ceļš nepadara HES videi draudzīgāku. To būvēt ir jebkura upes aizsprostotāja pienākums. Makšķernieku asociācija ir secinājusi, ka Zivsaimniecības pētnoiecības institūta slēdzieni tiek rakstīti kabinetos, nepētot situāciju dabā. Smieklīgi mazs ir kompensācijas, ko HES maksā par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem. Lielākā kompensācija pērn bijusi 904 lati, bet gandrīz 100 HES ir atbrīvotas no šīs maksas. Bet makšķernieks, kurš noķer vienu neatļauta izmēra alatu, ir spiests maksāt 100 latus, turklāt sodu var vēl pareizināt ar 3 vai 5.
– Kāpēc tā notiek, ja mazāsHES ražo tikai nelielu elektrības daudzumu valstī?
– Mazās HES saražo 1,5 procentus elektroenerģijas no kopējā apjoma. Turklāt valsts to iepērk par dubulto tarifu. Bet mazo HES īpašnieki lieto kopējos resursus – mazo upju ūdens spēku savās interesēs, lai gūtu peļņu. Varētu saprast, ja tās visas būtu „Latvenergo” pakļautībā jeb valsts īpašumā. Tas nozīmētu, ka valstiski ir izlemts, ka drusku papostīsim dabu, bet uz tā rēķina tiks iegūts kopējs labums visiem. Tagad tāda nav. Tiesa, mums pašu saražotās elektroenerģijas pietiek tikai pavasarī. Taču periodā, kad ir maz ūdens, nepalīdz arī mazie HES. Risinājums varētu būt alternatīvi enerģijas ieguves veidi,, bet ne ūdens. Protams, iespējams, ka to izmantošana var būt saistīta ar citām problēmām. Tāpēc ir vajadzīga sadarbība ar zinātniekiem, lai lemtu par labāko risinājumu..
– Daudzi spriež, ka ar HES būvniecību tiek sakārtota degradēta vide, izveidota peldvieta un radītas darba vietas.
– Tās ir atrunas. Peldētavu var izveidot arī citur ar daudz mazākiem līdzekļiem. Turklāt no kā viedokļa būs sakopta vide? Tikai no cilvēka. Mūsu tā sauktajos džungļos mita tūkstošiem dzīvnieku, kuri tāpat kā šādas vietas ir saudzējami. Ārzemnieki šurp brauc tieši tāpēc, ka te ir dabiska vide. Jebkurā citā valstī, šādu ūdens resursu krastos dzīvojot, liela iedzīvotāju daļa tiek iesaistīta to apsaimniekošanā. Arī Vaidavas tuvumā dzīvojošos varētu nodarbināt tūrisma biznesā. Mēs braucam uz Skandināvijas valstīm, kur šis modelis lieliski strādā. Tur ir pats galvenais – zivis. Mūsu ūdeņi ir daudz bagātāki, auglīgāki, jo ir vairāk uz dienvidiem. Ziemeļvalstu ūdeņi ir dzidri un caurspīdīgi, bet tādos ir maz barības vielu, tādēļ tur zivis aug lēni. Iespējams, skandināvi labprāt brauktu uz Latviju. Bet te zivi var noķert tikai kopā ar kvalificētu gidu, bet pagaidām neatmaksājas ar to nodarboties – pārāk mazs ir pieprasījums.
– Mūsu lašveidīgo zivju resursi ir ievērojami samazinājušies, tāpēc pagājušajā vasarā tika īstenots projekts, ielaižot mazajās upēs 250 000 foreļu mazuļu.
– Tiesa, arī bez HES būvēm šo zivju krājumi ir noplicināti. Tam ir vairāki iemesli. Padomju varas gados attīstītas bija kažokzvēru – ūdru, ūdeļu, bebru – medības. Tagad ūdrus ir aizliegts, bet ūdeles un bebrus nav izdevīgi medīt. Tiesa, bebrs zivis neēd, toties veido aizsprostus, kas aizdambē mazo upju pietekas, kur nārsto foreles. Pēdējos gados vasaras ir ļoti sausas, tāpēc kažokzvēri ļoti viegli var tikt pie zivīm. Tās kopā ar vēžiem ir barība numur viens nekontrolētam šo dzīvnieku pieaugumam. Makšķernieki nav lielākais drauds zivīm. Tiesa, saglabājas problēma, ko rada maluzvejnieki. Viņiem HES aizsprosti atvieglo „darbu”, jo tur sevišķi rudeņos un pavasaros koncentrējas zivis, jo netiek tālāk.
