Budžets novadā ir vissvarīgākais. Ja analizējam šābrīža situāciju novadā un valstī, mums vairāk būtu jādomā, kā saglabāt iedzīvotājus novada teritorijā un radīt vidi, lai viņi negribētu aizbraukt. Novadā esam daudz runājuši par jaunu darba vietu radīšanu, bet pašvaldība īsti nav institūcija, kas tās radīs, tomēr mums ir jāveicina labvēlīgas vides radīšana tam, lai jaunas darba vietas pie mums rastos. Šeit ļoti svarīgs priekšnoteikums ir sabalansēts pašvaldības budžets. Ir jārod nauda gan attīstībai, gan noteiktu funkciju veikšanai, ko nosaka likums. Par to visbiežāk arī rodas strīdi, tāpēc man nekad nav paticis, ka pašvaldības deputātam ir darba attiecības kādā pašvaldības iestādē. Tas man liek aizdomāties par to, ka nākotnē “jāpieņem mēri” un jācenšas izslēgt šādas iespējas, jo bieži vien šā iemesla dēļ ir grūti veidot budžetu.
Iecere piemērot koeficentu
Arī iepriekšējie budžeti novada domē tika pieņemti ar grūtībām. 2011.gada budžetu mēs, pieci deputāti, neatbalstījām, jo līdzekļu sadalē uz teritorijām varēja saskatīt politiskās piederības motīvus. Kopumā šāgada novada budžets uz iedzīvotāju provizoriski ir lielāks, bet jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits ir samazinājies, tādēļ turpat vien esam. Novada budžeta ieņēmumiem ir trīs lielas sadaļas: valsts mērķdotācija pedagogu atalgojumam, valsts mērķdotācija pašvaldības ceļu (ielu) uzturēšanai un pašvaldības ieņēmumi, par ko arī pašlaik norit lielākie strīdi. No tā ir jāfinansē kopējās funkcijas, piemēram, sociālā joma, bāriņtiesa, novada administrācija, lielie pasākumi, pašvaldības policija un citas, bet atlikušais finansējums dalās uz teritoriju jeb pagastiem un pilsētu. Kad pērn šos līdzekļus dalīja uz teritoriju, bija ļoti krasas atšķirības: piemēram, Alsviķos, Alūksnē, Jaunalūksnē uz iedzīvotāju sanāca aptuveni 70 lati gadā, Ilzenē, Zeltiņos – līdz 170 latiem, kas, manuprāt, ir nedaudz netaisnīgi. Tādēļ šogad kopā ar ekonomistiem esmu strādājis pie principu izstrādes, kā dalīt naudu uz teritorijām, lai šie strīdi un dalīšana pēc kaut kādas piederības izbeigtos. Jā, mazākajām teritorijām ir jāpalīdz, bet jābūt arī kaut kādām robežām. Tāpēc ir iecere dalīt finansējumu uz iedzīvotāju skaitu un piemērot koeficientu. Teritorijās ar iedzīvotāju skaitu līdz 500 iedzīvotājiem piemērot koeficientu 1,2; no 500 līdz 900 iedzīvotājiem – 1,1; vairāk nekā 900 – koeficientu 1. Bet koeficientiem paredzēts divu gadu pārejas laiks, pakāpeniski samazinot jeb pārdalot finansējumu.
Katrā iestādē ir vadītājs un viņam jārīkojas, atbilstoši plānojot budžetu, bet šobrīd tas ne visur ir vērojams. Manuprāt, nedrīkst ciest iedzīvotājs, ja reiz viņš saņem valsts dotāciju uz teritoriju. Uzskatu, visās novada teritorijās var sabalansēt budžetu un veiksmīgi funkcionēt. Piemēram, pērn divas iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgas teritorijas iztika ar
40 000 latu un 68 000 latu budžetu gadam – šīs atšķirības ir jādzēš, jo veicamās funkcijas ir vienas un tās pašas. Par šo diskusijas domē vēl turpināsies. Sabalansēt būs grūti, bet, manuprāt, mums novadā ir jābūt vienotai sistēmai, kā dalīt naudu uz teritoriju. Jā, budžets ir mazs un naudas attīstībai pagastiem neatliek, tādēļ pirmdien finanšu komitejā izskanēja attīstībai atvēlēt atsevišķu finansējumu, ko gada laikā pagastiem izdalīs noteiktiem mērķiem. Manuprāt, nebūtu pareizi šobrīd izdalīt katram pa drusciņai. Šobrīd nevar apgalvot, ka attīsta tikai pilsētu un pagastus atstāj novārtā. Mēs šobrīd vēl neesam paguvuši Alūksni attīstīt – daudzas ieceres vēl ir tikai procesā, top tehniskie projekti. Attīstība sāksies, kad noritēs jau būvniecība. Ļoti būtiski ir arī tas, ka novadā nolēmām 2011.gada budžeta atlikumu iestādēm nenoņemt gada beigās, bet ļaut tērēt 2012.gadā attīstībai – tas veicināja iestādes taupīt un gada beigās netērēt tikai tāpēc, ka jāiztērē.
Gaidāmas karstas diskusijas
Tāpat arī esam šogad izstrādājuši budžeta sadales principus pa novada izglītības iestādēm. Tiks ņemta vērā ēkas apkurināmā platība, piešķirot 10 latus uz kvadrātmetru gadā; 50 lati gadā katram normētajam skolēnam līdz 12.klasei ēdināšanai; piemērots koeficients 1,5 internāta un pirmsskolas grupu audzēkņiem, jo tā ir papildu slodze, bet atlikušo finansējumu sadalītu skolām, atbilstoši reālajam skolēnu skaitam. Arī tad vairs nebūs jāraugās uz politisko piederību vai ko citu, bet varēsim līdzekļus novada skolām sadalīt ļoti līdzīgi. Atsevišķām skolām līdz ar to finansējuma būs vairāk, atsevišķām – samazināsies un būs ļoti rūpīgi jāizvērtē, kādēļ izmaksas uz bērnu bijušas lielākas nekā citviet, un jādomā, kā to samazināt. Manuprāt, ļoti liels ieguvums būs tas, ka šogad visās novada skolās vienlīdzīgi tiks finansēta ēdināšana skolēniem no pašvaldības līdzekļiem – 30 santīmu uz bērnu dienā. Bet arī par finanšu sadales principiem skolām vēl gaidāmas karstas diskusijas, tomēr beidzot ir novadā izstrādāta sistēma, kā sadalīt finansējumu.
