Pagājušais gads Alūksnes novada akreditētajiem muzejiem uzskatāms par veiksmīgu. Salīdzinot ar 2010.gadu, apmeklētāju skaits pieaudzis un līdz ar to arī gūtie ienākumi. Tiesa, pretstatot peļņu iestāžu darbībā ieguldītajiem līdzekļiem, tā ir vien piliens jūrā, tāpēc muzeji tiek rosināti rūpīgi pārdomāt sava piedāvājuma pievilcību un darbu ar apmeklētāju piesaisti.
Asas diskusijas par šo tēmu izvērtās izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē. Tajā muzeji prezentēja pagājušajā gadā paveikto, iepazīstinot ar plānoto budžetu šim gadam. Lai gan tas veidots, ievērojot astoņu procentu samazinājumu, deputāti pārmeta muzeju neprasmi pelnīt pašu spēkiem.
Traucē pils remontdarbi
Galvenā uzmanība tika pievērsta iepriekšējā gada rādītājiem, kuros atspoguļots apmeklētāju skaits un no viņiem gūtie ienākumi. Tādā ziņā visveiksmīgākais bijis Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs. Pērn tas uzņēmis 5582 apmeklētājus jeb par trešdaļu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otru būtiskāko apmeklētāju pieaugumu piedzīvojis Jaunlaicenes muižas muzejs. Pagājušajā gadā to apmeklējis 2091 cilvēks, kas ir par 279 vairāk nekā 2010.gadā. Savukārt Alūksnes muzeja apmeklētāju skaits pieaudzis par 215, iestādē iegriežoties 5683 apmeklētājiem. Atšķirīgi ir arī no biļešu pārdošanas gūtie ienākumi: Ates muzejam – 4243 lati, Jaunlaicenes muižas muzejam – 882 lati, bet Alūksnes muzejam – 652 lati.
Alūksnes muzeja direktore Inita Veismane to skaidro ar daudzajiem bezmaksas pasākumiem, starp kuriem ir gan izstāžu atklāšanas, gan gada vērienīgākais pasākums muzeju nozarē – akcija “Muzeju nakts”. Pērn to apmeklēja 1300 cilvēku, kas veido apmēram ceturto daļu no kopējā apmeklētāju skaita. Tāpat muzejs izceļas ar demokrātiskām cenām. Vienas ekspozīcijas apmeklējums pieaugušajiem maksā 30 santīmu, bet bērniem, studentiem un pensionāriem – 10 santīmu. Apskatot visu muzeja piedāvājumu, biļešu cena attiecīgi ir 1,50 un 0,70 lati. Alūksnes muzeja apmeklētāji galvenokārt ir skolēni.
I.Veismane ir pārliecināta, ka skaitliskie rādītāji būtu daudz pozitīvāki, ja netiktu veikti pils rekonstrukcijas darbi. “Mēs esam ļoti priecīgi, ka Alūksnes Jaunā pils tiek rekonstruēta, tomēr nevar noliegt, ka tas ikdienas darbā radīja ne mazums problēmu,” viņa saka. Lai apmeklētāji saprastu, kā iekļūt muzejā, pie pils nemitīgi liktas informatīvās norādes. Joprojām ēka ir nožogota, kas rada priekšstatu, ka muzejs uz laiku ir slēgts. Jautāta par skaitlisko rādītāju uzlabošanu, I.Veismane apgalvo, ka tas noteikti netiks darīts uz biļešu cenu rēķina. “Visticamāk, domāsim par jauniem pakalpojumiem,” viņa spriež.
Palīdz reklāma radio un televīzijā
Paaugstināt biļešu cenas, lai palielinātu ienākumus, negrasās arī Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska. “Esmu sapratusi, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, cik mēs paši esam aktīvi,” viņa secina. Pērn Jaunlaicenes muižas muzejs bijis akcijas “Apceļo seno Atzeles novadu!” un autofotoorientēšanās sacensību dalībnieks. Muzejs izceļas ar atraktīviem piedāvājumiem, kas pieaugušajiem izmaksā 1,20 latus, bet bērniem, studentiem un pensionāriem – 60 santīmus.
Pēc apmeklētāju pieprasījuma, pērn izveidots speciāls piedāvājums kāzu viesiem. Muzeja darbinieces nevar atļauties apmaksāt reklāmu radio vai televīzijā, tāpēc muzeju reklamē, iesaistoties citu rīkotajos pasākumos. “Mēs sevi reklamējam netiešā veidā, parādot citur, kas mums ir, un tā viņus atvilinot pie sevis,” atklāj S.Jankovska.
Tiesa, visefektīvākais veids apmeklētāju piesaistē ir reklāma nacionālajā televīzijā vai radio. To apliecina Viktora Ķirpa Ates muzeja pieredze, kas pērn to varēja atļauties, izmantojot piesaistīto finansējumu no Valsts kultūrkapitāla fonda. Ikgadējie Pļaujas svētki tika izreklamēti pa visu Latviju, sapulcējot rekordlielu apmeklētāju skaitu. To dēļ muzeja ienākumi palielinājās par spīti tam, ka biļešu cenas gada sākumā samazinātas. Ates muzeja vadītāja Natālija Pomerance uzskata, ka nozīme bijusi arī trīs lielu grupu uzņemšanai ar biļešu atlaidi.
Primārās ir funkcijas, nevis peļņa
Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte norāda, ka salīdzināt visus šos muzejus ir nekorekti, jo katram no tiem ir savas stiprās puses. Alūksnes muzejs var lepoties ar bagātīgu krājumu, Jaunlaicenes muižas muzeja trumpis ir radošā komanda, bet Ates muzejs izceļas ar savu unikalitāti, kur lielāko daļu augļu joprojām nes tā dibinātāja ieliktie pamati. “Nenoliedzami krīzes situācijā ir svarīgi, kādu pienesumu pašvaldības budžetam mēs varam dot, bet man negribētos, ka tā būtu prioritāte numur viens,” viņa saka. Nodaļas vadītāja nenoliedz, ka muzejiem būtu vērts piedomāt pie sava piedāvājuma dažādošanas, pilnveidošanas un paplašināšanas, bet tikai tādā gadījumā, ja tas neatstāj iespaidu uz viņu tiešo misiju – saglabāt un pētīt.
