Turpinot tradīciju sveikt pirmā jaundzimušā, kurš reģistrēts Alūksnes novada Dzimtsarakstu nodaļā, ģimeni, vakar Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins devās pie Ščerbaku ģimenes Alūksnē, lai sveiktu mazo Anastasiju.
A.Fomins jaundzimušā mazuļa ģimenei pasniedza tradicionālo pašvaldības sarūpēto dāvanu – sudraba karotīti ar gravējumu „Pirmais mazulis Alūksnes novadā. 2012.gads”, kā arī siltu sedziņu un ziedus, vēlot, lai mazā aug vesela, sniedz daudz prieka vecākiem un vecvecākiem. Sveicējus sirsnīgi sagaidīja Anastasijas māmiņa Jūlija un vecvecāki – Tamāra un Viktors Ščerbaki, bet mazā Anastasija gulēja saldā miedziņā, savukārt tētis Aleksandrs bija devies darba gaitās.
Piedzima Igaunijā
Anastasija pasaulē nāca 4.janvārī Igaunijā, Pilvas pilsētas dzemdību namā – 3,150 kilogramus smaga un 50 centimetrus gara. “Anastasija dzima ar ķeizargrieziena palīdzību, jo bija nepareiza guļa. Pareizticīgo kalendārā 4.janvāris ir Svētās Anastasijas diena, tādēļ arī meitiņu tā nosaucām. Tas nekas, ka vārda un dzimšanas diena būs vienā dienā – varēsim vārdadienu svinēt arī 21.aprīlī, kad Anastasijām ir vārdadiena pēc latviešu kalendāra. Pilvas dzemdību namā ir ļoti modernas, mājīgas telpas – īpaši ģimenes palātas, sirsnīga uzņemšana un gādīgi mediķi. Par ģimenes palātu bija jāmaksā tikai 16 eiro diennaktī, turklāt cenā iekļauta arī ēdināšana abiem vecākiem. Pleskavā dzemdību nodaļas nav tik labā stāvoklī,” stāsta Jūlija Ščerbaka un smaidot atzīst – tagad viss laiks un uzmanība tiekot veltīta meitiņai, neesot pat laika sazināties ar draudzenēm. Aleksandrs šobrīd ir izvērsis uzņēmējdarbību Pleskavā, bet Jūlija pirms bērniņa piedzimšanas Pleskavā strādāja par nodokļu inspektori. Vecvecāki Tamāra un Viktors atklāj, ka viņu dēls savulaik piedzimis Uzbekistānā, ir Latvijas pilsonis, bet tagad strādā Pleskavā. “Savukārt Anastasija ir dzimusi Igaunijā, arī viņai ir Latvijas pilsonība, bet kopā ar vecākiem dzīvos Pleskavā, tomēr tāpat kā līdz šim bieži brauks pie mums viesos uz Alūksni. Zīmīgi, ka pati Jūlija arī ir dzimusi Igaunijā – Tallinā, visi viņas radinieki ir no Igaunijas. Pleskavā par mazmeitiņu rūpēsies otri vecvecāki – Tatjana un Aleksandrs Harčenko,” viņi stāsta un smaidot atzīst, ka pašiem jau piemirsies, kā ir auklēt mazuli, tādēļ esot liels, patīkams satraukums.
Mazāk bērnu dzimst laulībā
Lai gan Alūksnes novadā pagājušajā gadā ir samazinājies aizsaulē aizgājušo skaits, tomēr salīdzinot dzimušo un mirušo skaitu, diemžēl var secināt, ka mūžībā aizgājušo ir apmēram par divām trešdaļām vairāk nekā dzimušo bērnu. Turklāt novada dzimtsarakstu nodaļā pērn ir reģistrēts par 50 bērniem mazāk nekā 2010.gadā. “Tiesa, šis skaitlis neraksturo patieso jaundzimušo skaitu, jo vairākiem desmitiem jauno novada iedzīvotāju pirmais dokuments ir izrakstīts viņu dzimšanas vietās,” norāda dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Anita Grīvniece. Mazliet vairāk nekā pusē reģistru ziņas par tēvu ierakstītas, nosakot paternitāti. 37 dzimušie ir pirmie bērni, bet tikai pa vienam reģistram sastādīts, izdodot sestā un desmitā bērna dzimšanas apliecību, savukārt 5 ir ceturtie bērni.
Apes novada dzimtsarakstu nodaļa pērn reģistrēti 27 bērni, bet 7 – citu novadu nodaļās, Vairāk nekā trešā daļa ir pirmie bērni, bet turpat divas trešdaļas reģistru ziņas par tēvu ierakstītas, nosakot paternitāti. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Indriksone informē, ka salīdzinājumā ar 2010.gadu nirušo skaits ir samazinājies.
Dod neparastus un tradicionālus vārdus
Reģistrējot bērnus Alūksnes dzimtsarakstu nodaļā, 15 bērniem vecāki izvēlējušies divus, turklāt neparastus vārdus:: Eva Adele, Keita Estere, Elīza Estere, Vanesa Patrīcija, Patrīcija Gabriela, Hanna Karmela, Sanija Monta, Mareks Džastins, Daniels Dāvids, Renārs Niklāvs, Maro Kristofers. A.Grīvniece secina, ka vārdu izvēlē dominē daudzveidība, jo izvēlas gan tradicionālus un senākus, gan mazāk izplatītus vārdus: Andriāna, Anigella, Džonatans, Renāts, Alans. Savukārt Apes novadā vecāki saviem bērniem devuši galvenokārt tradicionālus vārdus: Edgars, Jānis, Jēkabs, Emīls, Linards, Miks, Dārta, Marija, Katrīna, Melānija, Alise. I.Indriksone atzīst, ka, protams, tiek doti arī neparasti vārdi, taču tādu nav daudz.
Precas vairāk abos novados
A.Grīvniece ir priecīga, ka pērn ir par 10 vairāk reģistrētu laulību. Trīs pāri laulājušies baznīcās Alūksnē, pa 1 – Zeltiņu un Opekalna baznīcā. Divas laulības noslēgtas ar ārzemniekiem – Krievijas un Polijas pilsoņiem. Vairāk nekā 30 reģistros izdarītas atzīmes, ka abiem laulātajiem tās ir pirmās. Vairums līgavu pārgājušas vīra uzvārdā, bet 1 līgavainis pieņēmis līgavas uzvārdu. Dubultu uzvārdu, savam pievienojot vīra uzvārdu, izvēlējušās sešas jaunās sievas, bet deviņos pāros katrs atstājis savu uzvārdu.
Apes novadā 2011.gadā noslēgta par vienu laulību vairāk nekā gadu iepriekš. Puse laulību slēgta dzimtsarakstu nodaļā, puse – Gaujienas evaņģēliski luteriskajā draudzē.
Palielinās šķiro laulību skaits
Alūksnes novadā pērn gandrīz pusi laulību šķīris zvērināts notārs, pārējos gadījumos – tiesa. Šķirto laulību skaits ir par 12 lielāks salīdzinājumā ar 2010.gadu. Informācija liecina, ka to ilgums bijis visdažādākais – no 1 līdz 35 un vairāk kopā nodzīvotiem gadiem. Visvairāk – 14 laulības – šķirtas tādas, kas ilgušas tikai 10 līdz 15 gadus.
