Jau rīt starts tiks dots gada lielākajam pašmāju turnīram – Alūksnes novada čempionātam basketbolā. Tas sāksies ar “Izaicinājuma kausu”, bet nedēļu vēlāk turpināsies ar cīņu par pamatturnīra medaļām. Čempionātā piedalīsies arī Kristaps Mediss – basketbolists, kas uzaudzis un trenēties sācis Alūksnē. “Nebaidīšos teikt, ka viņš ir alūksnietis, kurš, spēlējot profesionālajā jomā, ticis visaugstāk,” uzskata Edžus Mollers, kas kopā ar Kristapu spēlēs komandā “Ideja”.
Kristapa kontā ir vairāki čempiona tituli. Tie izcīnīti, spēlējot Latvijas Jaunatnes basketbola līgā (LJBL), Latvijas Amatieru basketbola līgā, Studentu basketbola līgā un Latvijas Basketbola līgas 2.divīzijā (LBL2). Vēl Kristaps var lepoties ar 2.vietu Baltijas Basketbola līgas (BBL) 2.divīzijas čempionātā un 3.vietu Eiropas Jaunatnes basketbola līgā (EJBL). Līdz šim lielākais sasniegums ir pērn izcīnītais Latvijas Basketbola līgas (LBL) čempiona tituls, spēlējot “VEF Rīga” sastāvā.
Paraugs jaunajiem
“Emocijas un satraukums, dodoties laukumā, vēl ilgi neaizmirsīsies,” atzīst Kristaps, atceroties pagājušā gada finālspēles. Ar bijušā audzēkņa sasniegumiem lepojas arī viņa pirmais treneris – basketbola kluba “Alūksne” vadītājs, Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Juris Iesalnieks. “Jaunajiem puišiem vienmēr ir vajadzīgs savs elks – paraugs sportā, uz ko tiekties. Tas mums ir liels pagodinājums, ka varam parādīt reālu piemēru ar vietējo puisi, kurš visu sasniedzis tikai ar savu darbu. Tas ir vislabākais pierādījums tam, ka nav nozīmes, no kurienes tu nāc – ikvienam ir izaugsmes iespējas un tu vari tikt labās komandas, ja vien cītīgi strādā un trenējies,” viņš uzsver.
J.Iesalnieks Kristapu atceras kā vienu no perspektīvākajiem audzēkņiem jau kopš pirmajiem treniņiem: “Viņš vienmēr bijis cīnītājs, kas izceļas ar lielu centību un apbrīnojamām darba spējām.” Daļa puišu, ar kuriem sperti pirmie soļi basketbolā, joprojām ir Kristapa draugi un cīņubiedri. “Sākumā viņš bija ļoti nobijies un kautrīgs čalis, bet uzreiz varēja manīt, ka viņam ir iekšā. Kā jau puikas no laukiem, sacentāmies visur un spēlējām visu – ne tikai basketbolu. Sports bija mūsu ikdiena un aizraušanās ne tikai darbībā, bet arī sarunās. Vienmēr gribējām būt labāki viens par otru. Domāju, ka tur arī sākās mūsu draudzība,” atceras tālaika treniņu biedrs Raimonds Brīdaks.
Viss vēl ir priekšā
Kāpēc tolaik sācis trenēties tieši basketbolā, Kristaps neatceras: māmiņa laikrakstā ieraudzījusi sludinājumu, bet tēvs aizvedis uz pirmo treniņu. “Iespējams, tāpēc, ka tā bija vienīgā komandu sporta spēle, kurā varēja trenēties Alūksnē,” viņš min. Kristapa vecāki arī bijuši sportiski. Būdams mazs, Kristaps braukājis līdzi uz volejbola sacensībām, kurās piedalījies tēvs.
Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā Kristaps trenējies līdz 2005.gadam, kad pārgājis uz basketbola skolu “Rīga”. Pēc sporta skolas absolvēšanas 2008.gadā Kristaps savu karjeru turpinājis LBL2: sākumā kā “ASK/ Juniora” spēlētājs, bet sezonas vidū pārcelts uz “ASK/ Rīgas” sastāvu. 2009./2010.gada sezonu viņš pavadījis, spēlējot “DSN/ Rīgu” LBL2 čempionātā, bet jau nākamajā gadā pārstāvējis “VEF Rīga”, ar kuru kopā ticis pie LBL čempiona titula. Šobrīd viņš spēlē “BA Turība” komandā, ar kuru startē LBL un Baltijas izaicinājuma kausā.
Kristapa ikdiena sastāv no rīta un vakara treniņiem, kā arī lekcijām augstskolā. Vismaz vienreiz nedēļā viņam ir spēle. Basketbols ir viņa galvenā prioritāte. “Domāju, ka savu potenciālu vēl neesmu izsmēlis,” spriež Kristaps. Arī bijušais treneris uzskata, ka Kristapa labākie gadi vēl ir priekšā. “Teorētiski viņš ir sasniedzis daudz, bet praktiski viņam vēl tāls ceļš ejams,” papildina R.Brīdaks.
Iemāca dzīves principus
Aizmirsts netiek arī par mācībām, jo šis ir pēdējais gads augstskolā. Savulaik biznesa augstskolu “Turība” Kristaps izvēlējies pretimnākošās attieksmes dēļ. Mazsvarīgi nav bijis, ka šajā augstskolā mācības iespējams apvienot ar sportu. “Nodarbojoties ar profesionālo sportu, tu nekad nevari zināt, kas ar tevi var notikt nākamajā treniņā vai spēlē. Ja gūsti kādu smagu traumu, viss var beigties vienā dienā,” viņš skaidro. Ne velti starp labu basketbolistu raksturojošajām iezīmēm tiek minēta ne tikai disciplinētība, spēja precīzi izpildīt trenera dotos norādījumus un atdot sevi visu laukumā, bet arī inteliģence.
Basketbols Kristapam iemācījis vairākas īpašības, kas kļuvušas par viņa dzīves sastāvdaļu. Tas palīdzējis kļūt disciplinētākam un devis apziņu, ka vienmēr jācīnās par sevi. Tāpat basketbols ļāvis iegūt daudz labu draugu, apceļot un redzēt dažādas valstis. To, ka Kristapa draudzība ir lielā cieņā, apliecina R.Brīdaks. “Ikdienā viņš ir nosvērts un mierīgs čalis. Nekad neatteiks palīdzību, vienmēr gatavs tevi uzklausīt un ir ar fantastisku humora izjūtu,” viņš apgalvo. “Jautrs un komunikabls cilvēks – īsts meiteņu mīlulis,” viņu raksturo komandas “Ideja” biedrs Kristaps Liberts.
Pārvēršas līdz nepazīšanai
Tiesa, ja runa ir par basketbolu, tad Kristaps mainās līdz nepazīšanai. “Laukumā viņš pārvēršas par pavisam citu personu, ko raksturo agresivitāte, nepiekāpība un cīņa līdz galam,” apgalvo R.Brīdaks. “Kristaps basketbola laukumā ir “zvērs”. Vienmēr cīnās līdz galam un nekad nepadodas. Tās ir arī viņa labākās īpašības,” papildina K.Liberts. J.Iesalnieks stāsta, ka tāds Kristaps bijis jau bērnībā. Tam par apliecinājumu viņš min kādu spēli, Kristapam spēlējot vēl Alūksnes sastāvā. “Pēc punktiem uzvara mums bija jau rokās. Puišiem spēka vairs nebija, visa enerģija izsmelta, bet Kristaps turpināja cīnīties un pēdējās sekundēs iemeta grozu no laukuma centra,” atceras treneris.
“Viņam ir milzīgas darba spējas un vēlme kaut ko sasniegt basketbola laukumā. Protams, arī talants, tomēr vairāk par talantu mērķtiecība un racionālisms. Zinu, ka ļoti daudzi cilvēki viņu galvaspilsētā ciena tieši iepriekš minēto rakstura īpašību dēļ,” apgalvo R.Brīdaks. Savukārt E.Mollers uzteic Kristapa augsto atbildības sajūtu. “Ir lietas, pie kā viņš pieturas un kad citiem nepakļaujas. Viņš nav bara cilvēks,” saka komandas biedrs. “Ir bijuši gadījumi, kad džeki saka: nu, Kristap, varbūt aizbraucam uzcept kādu šašliku vai iedzert kādu aliņu. Uz to viņš atbild: nē, man ir jātrenējas, jo tuvojas sezona un fiziskajam jābūt optimālajā formā.”
Pretiniekus nešķiro
Iespēju robežās puiši dodas atbalstīt Kristapu LBL spēlēs, taču jau nākamedēļ viņi atkal satiksies, lai kā vecajos laikos cīnītos plecu pie pleca par uzvaru Alūksnes novada čempionātā. “Gan man, gan visam mūsu Alūksnes novada komandas “Ideja” kolektīvam ir prieks uzspēlēt kopā ar Kristapu,” atklāj K.Liberts.
Kristaps atzīst, ka šis čempionāts ir laba atpūta ar draugiem un vecajiem cīņubiedriem. “Tas ir ļoti patīkami un sniedz pozitīvas emocijas,” viņš saka. Vietējo čempionātu viņš uzskata kā sava veida treniņu, kurā papildināt meistarību. “Kopējais līmenis nemaz nav tik zems,” spriež Kristaps. Kaut gan šo čempionātu nevar salīdzināt ar spēlēm LBL, puisis atzīst, ka cīņassparu tas nemazina. “Uzvara paliek uzvara – tā vienmēr ir patīkama sajūta,” viņš saka.
