«Kā parādās pirmais aukstums, tā kakla sāpes klāt,» sūrojas deviņgadīgā Emīla mamma. Daktere nopūšas: Atkal vainīgas mandeles! Ar gadiem vajagot pāriet. Agrāk nebija problēmu: ja kakls regulāri sāpēja, turklāt iekaisa un radīja grūtības elpot, mandeles izrāva, bet tagad otolaringologi tā vis neuzskata un operāciju izvēlas tikai galējas nepieciešamības gadījumā.
Katrai sava funkcija
Sāpošs kakls, grūtības norīt ēdienu, paaugstināta ķermeņa temperatūra ir galvenie tik nepatīkamās ziemas kaites angīnas – mandeļu saslimšanas – simptomi.
Šķiet, retais zina, ka cilvēkam pavisam ir sešas mandeles. Pamanāmākās un visiem zināmās ir kakla un aizdegunes mandeles jeb adenoīdi, taču vēl tās atrodas pie mēles saknes (atgādina lielas pumpas), kā arī pie balsenes – tur tās izvietojušās audu veidā, stāsta otolaringoloģe Tamāra Vrubļevska.
Mandeles ir limfātiski audi, kas atrodas rīklē un ir kā pirmā barjera, kad organisms cīnās ar mikrobiem un baktērijām. Mandeles ir imūno sistēmu aizsargājošs orgāns. «Bieži vien cilvēki, kam sāp kakls, paši sev nosaka diagnozi, pie ārsta nevēršas un mēģina ārstēties saviem spēkiem. Taču jāatceras, ka ar angīnu pašiem galā netikt. Tā ir nopietna vīrusu infekcija, kurai nepietiek ar kakla paskalošanu – tā jāārstē ar atbilstošām antibiotikām. Angīnas gadījumā nav slimas tikai mandeles, tā ir visa ķermeņa kopīga saslimšana, no kuras cieš viss organisms,» slimības nopietnību skaidro speciāliste.
Cilvēka mutē un rīklē dzīvo ļoti daudz mikrobu. Vīrusam nonākot mutes dobumā, organismam mazinās aizsargspējas, tur strauji sāk vairoties citi vīrusi, kas izraisa angīnu. Cik tā būs smaga, vai veidosies komplikācijas, atkarīgs no vīrusa paveida.
Ne vienmēr angīna
«Parasti cilvēkiem pie mazākajām kakla sāpēm patīk to pētīt, bet ļoti bieži situācija tiek novērtēta nepareizi. Ir vecāki, kurus uztrauc, ka bērnam ir lielas mandeles. Bet bērniem fizioloģiski tās mēdz būt pat divreiz lielākas nekā pieaugušajiem. Viņi apmeklē dārziņu, sastopas ar svešu vidi, visapkārt mikrobi, un mandeles no sava aktīvā darba sāk pietūkt. Pie speciālista jāvēršas, ja palielinātās mandeles bērnam apgrūtina elpošanu vai aizkavē runas attīstību, citādi ar tām var labi sadzīvot,» stāsta T.Vrubļevska.
Parasti vīrusi vispirms «ķeras» deguna un rīkles gļotādā. Cilvēks redz, ka sarkans kakls, lielas mandeles, tātad angīna klāt! Ne vienmēr tā ir, atgādina daktere un uzsver, ka angīnu vienmēr pavada liela temperatūra un organisma vispārēja reakcija, kad slikti jūtas viss ķermenis.
Angīna
Slimības sākumā sāp tikai rīkle, tad sāpes pastiprinās rīšanas laikā, ēdot un košļājot ēdienu. Otra indikācija ir augsta ķermeņa temperatūra – vismaz 38 grādi. Ja trīs dienu laikā veselības stāvoklis neuzlabojas, obligāti jāsazinās ar ārstu un jāsāk ārstēšana, lai izvairītos no komplikācijām.
Aiz angīnas var slēpties kāda cita infekcijas slimība, piemēram, maziem bērniem tik raksturīgā skarlatīna. Tā var izraisīt ļoti nopietnas komplikācijas. «Tās mēdz būt lokālas, kad infekcija no mandelēm pārvietojas uz mīkstajiem audiem, tie iekaist, un veidojas strutu maisi. Bet komplikāciju rezultātā mikrobs var «nosēsties» uz citiem orgāniem, piemēram, nierēm, aknām, sirdi, locītavām, tos nopietni bojājot. «Savā praksē atceros pacientu, kas no vienas smagas angīnas ieguva sirdskaiti,» min speciāliste.
Nedrīkst aizmirst par difteriju, kas arī ir viens no angīnas paveidiem. Bērni pret difteriju parasti tiek vakcinēti, bet pieaugušajiem pašiem jāseko līdzi revakcinācijas kalendāram. Tā ir ļoti nopietna slimība, kas nereti pat izraisa cilvēka nāvi.
Operācija
Vēl pirms divdesmit gadiem mandeļu «raušana» bija visai ierasta procedūra. Tās operē arī tagad, bet ārsti daudz rūpīgāk izvērtē nepieciešamību. Ja angīna iet rokrokā ar smagām komplikācijām un pastāv risks attīstīties citām saslimšanām, mandeles operē. Situāciju izvērtē ģimenes ārsts kopā ar otolaringologu.
T.Vrubļevska atgādina, ka nav pareizi domāt: ja mandeles izoperētas, angīnas vairs nebūs. «Ja pēc operācijas kaklā palicis kaut nedaudz mandeļu audu, piemēram, uz mēles, uz tiem angīna var attīstīties, audi var sastrutot. Medicīnā to sauc par bezmandeļu angīnu.
Jāatceras, ka katrs orgāns ir svarīgs un katram jāveic kāda funkcija. Ja to izņem, tā trūkums tiek kompensēts uz citu orgānu rēķina, piemēram, izoperētu mandeļu saimnieki visu turpmāko mūžu var cīnīties ar smagu laringītu vai citām kaitēm, brīdina T.Vrubļevska.
Piesaldēšana
Lai saglabātu mandeles un tās nebūtu jāoperē, viens no paņēmieniem ir mandeles piesaldēt. To iespējams darīt jau bērniem no trīs gadu vecuma. Ne vienmēr tā dos simtprocentīgu efektu, bet ļoti daudziem pacientiem procedūra palīdz. «Piesaldēšanu veic ar ļoti zemas temperatūras šķidrā slāpekļa palīdzību, ar speciālu instrumentu uz dažām sekundēm aukstumu pieliekot pie mandelēm. Procedūra nav sāpīga. Gada laikā nepieciešami trīs kursi, katrā pa trim piesaldēšanas reizēm,» stāsta otolaringoloģe.
Jāatceras, ka cilvēkiem, kuriem bieži sāp kakls un kuri bieži slimo ar angīnu, jāuzmanās no aukstiem dzērieniem, kondicionieriem. Šie blakus faktori veicina mikrobu vairošanos un smagu angīnu attīstību.
Ja mājās ir angīnas slimnieks, pārējiem ģimenes locekļiem nevajadzētu ar viņu dzert no vienas krūzītes, lietot kopīgus dvieļus, dot bučas, jo kontaktveidā angīnu var «uzdāvināt» citam.
