Jauno gadu sākam ar stāstu par cilvēkiem, kuri dara vairāk, nekā no viņiem prasa vai gaida. Viņi iet un palīdz kaut ar labu vārdu, lai dāvātu prieku un savas sirds siltumu vai varbūt mazu cerību stariņu. Labi, ka cilvēki ir viņus pamanījuši un pratuši novērtēt.
Mudina kļūt baltākiem
Starp vairāk nekā 330 pretendentiem uz akcijas “Latvijas lepnums 2011” 10 balvām bijuši, V.Ķirpa Ates muzeja kolektīvs 6 cilvēki no Alūksnes novada un 1 cilvēks no Apes novada. Un nav svarīgi, ka viņi nebija starp tiem, kuri prožektoru gaismā saņēma balvu “Zelta ābele”. Viņi ir mūsu lepnums un mierinājums, jo dāvā ticību labajam, aizkustina un iedvesmo.
“Cilvēks ir kā dārgakmens. Tas tikai pareizi jānoliek, lai saskatītu šķautnes un kāda iemirdzētos saules staros. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs pareizais leņķis jeb noteikti apstākļi, kas palīdz to pamanīt. Ikdienā bieži vien cits citu nenovērtējam, bet tas būtu vajadzīgs,” uzskata Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra.Jankovska. Viņa secina, ka Malienā dzīvo sevišķi radoši cilvēki. Ekonomiski vāji attīstītais reģions liek viņiem tādiem būt. S.Jankovskas ieteikuma vēstulē teikts, ka viņa ir daudz darījusi sabiedrības labā. “Sandra ir ļoti radošs cilvēks. Es apbrīnoju viņas spēju gandrīz no nekā izveidot aizraujošas spēles un rotaļas dažādām apmeklētāju grupām,” vēstulē raksta Ilze Miķelsone.
Aizkustina ar labestību
Valērijs Veselovs ir ieteicis biedrības “Gaismas stars” valdes priekšsēdētāju Maiju Terentjevu, kura uzņēmusies palīdzēt bērniem invalīdiem.
Monta Mūrniece no Alsviķu pagasta vēstulē stāsta par veterinārārsti Signi Gorbāni. “Cilvēks īstajā vietā. Pirms apmēram septiņiem gadiem Signei izdevās izglābt kādu mazu stirnēnu, manuprāt, viņam bija lauzta kājiņa. Signe viņu pieņēma pie sevis mājās – dzīvoklī un rūpējās. Redzēju viņu uz ielas pastaigājoties ar stirnēnu,” rakstīts vēstulē.
Par savu vecmāmiņu Annu Kampi stāsta mazmeita Diāna Kampe. Viņa audzinājusi meiteni kopš 3 mēnešu vecuma, bet brālim bija 7 gadi, kad nomira viņu māte. “Tas ir apbrīnojami, ka viņa savā vecumā to spēja un paveica ar vislabāko rezultātu – mēs izaugām. Omīte ir bijusi mums blakus mammas vietā – sniegusi gan mīlestību, gan maigumu, bijusi arī stingra, kad bija nepieciešams. Smags trieciens man un omītei bija brāļa pāragrā nāve,” raksta Diāna. Viņa ir bezgala pateicīga un vēlas darīt visu, lai omītei nekā netrūktu. Šobrīd jauniete mācās galvaspilsētā.
Lauris Župikovs no Virešu pagasta uzskata, ka “Latvijas lepnums” ir Anna Kucina, kura pirms vairākiem gadiem kopā ar vīru uzņēmusies rūpes par ļoti slimu cilvēku un 3 bērniem.
Vienmēr gatavas palīdzēt
Sēlpils pagasta iedzīvotāja Iluta Bebre savā vēstulē raksta par divām draudzenēm – alūksnieti Annu Šmitu un varakļānieti Andu Tropu, kuras vieno vēlme palīdzēt citiem. “Jau otro gadu viņas pašu spēkiem organizē akciju “Ziemassvētkos palīdzēsim!”, kuras laikā tiek vākti ziedojumi no līdzcilvēkiem. Kad mantas savāktas, viņas dodas uz kādu no Latvijas bērnunamiem un iepriecina mazo sirsniņas. Viņas darbojas arī kā brīvprātīgās dzīvnieku patversmē “Dzīvnieku draugs” Zasulaukā un iesaistās “Ziedot.lv” akcijās,” teikts vēstulē. I.Bebre uzsver, ka abām meitenēm ir 18 gadi, tāpēc viņas spēj lauzt stereotipu par jauniešu egoismu.
Jaunalūksniete Ingrida Vuskalne stāsta par Bejas pamatskolas skolotāju Initu Pūpolu, kura prot motivēt mācībām arī slinkākos skolēnus. “Ja kādam no mums ir slikti, viņa vienmēr atradīs veidu, kā palīdzēt,” raksta pieteicēja.
“Latvijas lepnumam” nosūtīta arī vēstule par V.Ķirpa Ates muzeju. Tiek uzsvērts, ka “muzejs ir dzīvs atšķirībā no daudziem citiem, jo ļauj ar senajiem zemnieka darba rīkiem padarboties ikvienam apmeklētājam”.
