Alūksnes luterāņu draudzes mācītāja Magnusa Bengtssona ģimenei šie būs trešie Ziemassvētki Alūksnē. „Laiks pirms Ziemassvētkiem ir skaists. Ir laba sajūta, gaidot Jēzus Kristus piedzimšanu. Tiesa, mācītājiem šis ir arī grūts laiks, jo vienlaikus ir jāstrādā un jāsvin svētki. Taču Dievs palīdz tikt ar visu galā,” atzīst M.Bengtssons.
– Kāda nozīme Ziemassvētkos ir eglītei baznīcā?
– Luterticības pamatlicējs Mārtiņš Luters norādīja, ka eglītes zaru forma veido krusta formu. Tā simbolizē labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē. Egles mūžīgais zaļums mums stāsta par Kristus dāvāto cerību mūžīgai dzīvei, bet degošās svecītes eglē simbolizē viņa atnesto gaismu pasaules tumsā.
– Kādas zviedru tautas tradīcijas atceraties no savas bērnības?
– Protams, tāpat kā visur ģimene šajos svētkos pulcējas pie svētku galda. Nav lielu atšķirību, kā tas notiek Latvijā. Tiesa, te Ziemassvētku galdā tradicionāli ir pelēkie zirņi ar speķi, bet Zviedrijā tāda ēdiena nav. Taču tas nav būtiski, jo svarīgākais ģimenei ir būt kopā. Savus pirmos Ziemassvētkus atceros, kad man, šķiet, bija pieci gadi. Pie mums bija atbraukusi vecāmāte. Kad viņa kaut kur aizgāja, atnāca Ziemassvētku vecītis. Nebiju pārliecināts, bet bija stipras aizdomas, ka tā bija vecāmāte. Protams, bērni pie eglītes skaita pantiņus. Uzskatu, ka tiem nav jābūt ar reliģisku saturu, taču nevajadzētu arī izvēlēties tādus, kas ir pretrunā ar kristīgo ticību.
– Kā šos svētkus svinat savā ģimenē tagad?
– 24.decembrī man ģimenē svinēt nesanāk, jo darba dēļ būšu prom no mājām. Tāpēc būsim kopā šovakar – 23.decembrī. Mūsu bērni vēl ir mazi – 3 un 4 gadus veci, tāpēc Ziemassvētku vecītis pie viņiem nenāk. Dāvanas zem egles ir nolicis Rūķis. Vislabākā dāvana ir savstarpēja mīlestība, saprašanās un līdzjūtība. Protams, materiālajām vērtībām ir sava vieta, taču daudz svarīgāka ir mīlestības pilna attieksme ģimenē citam pret citu. Jā, bērni gaida dāvanas. Bet mūsu bērni ir ļoti pieticīgi. Viņi neraksta Ziemassvētku vecītim un neprasa to vai citu lietu, bet priecājas par jebko, ko saņem.
– Baznīca noliedzoši izturas pret astroloģiskām prognozēm un horoskopiem, taču senāk astroloģija esot bijusi reliģijas sastāvdaļa.
– Astroloģija ir pretrunā ar reliģiju, jo tajā skaidri izpaužas svarīgākā principa – mūsu dzīvi vada trīsvienīgais Dievs – noliegums. Mūsu dzīves ceļa noteikšanā nav svarīgs zvaigžņu stāvoklis, Dievs mūs vada neatkarīgi no tā. Astronomija dod iespēju pētīt zvaigznes, bet nevajadzētu uzskatīt, ka tās mūs ietekmē. Nevar gan noliegt, ka ir reliģijas, kurās ir meklējama astroloģijas sākotne. Taču luterāņu baznīcai ir cits viedoklis. Tiesa, ir ļoti grūti novilkt robežu, kur sākas māņticība un beidzas izpratne par dabas likumiem. Dievs ir radījis pasauli tādu, ka dažās dienās iesētās sēklas dīgst un nobriest labāk. Šīs dabas likumsakarības ir novērojuši jau mūsu senči. Tomēr tas nenozīmē, ka savai rīcībai izdevīgāko laiku var motivēt ar tādu vai citādu zvaigžņu stāvokli. Piemēram, cilvēka bērns tiks ieņemts un dzims, kad Dievs to gribēs, nevis tad, kad būs atbilstošs zvaigžņu stāvoklis. Arī laimes liešana un zīlēšana, ko gan vairāk dara gadu mijā, ir pretrunā ar baznīcas mācību. Dievs ir tas, kas vada mūsu dzīvi, neatkarīgi no tā, kādu laimi izlej Vecgada vakarā.
– Kā baznīca var palīdzēt atjaunot un stiprināt ģimenes vērtības?
– Manuprāt, Latvijā nav jūtama valdības labvēlīga attieksme pret ģimenēm. Var saprast, ka trūkst naudas to atbalstam. Taču rezultāts ir tāds, ka arvien vairāk ir šķirtu laulību un arvien vairāk bērnu nonāk bērnunamos. Ir jāatzīst, ka tā ir liela problēma. Man kā kristīgam cilvēkam un mācītājam ir jāsaka, ka Dievs var darīt brīnumus. Ziemassvētku laiks taču ir brīnumu laiks! Marijai Jēzus piedzima bez vīra līdzdalības, kas pēc dabas likumiem nebūtu iespējams. Bet Dievs spēj darīt brīnumus, tāpēc ar viņa palīdzību var tikt stiprinātas ģimenes. Vajadzētu ticēt, ka tas ir iespējams. Jo vairāk cilvēku ticēs, jo labāk tas izdosies. Tāpēc baznīcas uzdevums ir sludināt Dieva vārdu un kristīgo ticību. Tiesa, kopš kalpoju Alūksnē, draudzes locekļu skaits nav ne palielinājies, ne arī samazinājies. Ja cilvēki nemeklēs Dievu un viņa palīdzību, tad arī nākamgad mūs nekas labāks negaida.
– Vai esat domājis, ko vēl varētu darīt, lai stiprinātu cilvēku ticību?
– Vajadzētu veidot lūgšanu grupas draudzē, lai cilvēki tiktos, kopā lūgtos un aizlūgtu cits par citu ne tikai svētdienās, kad ir dievkalpojumi, bet arī darbdienās. Kopā varētu lasīt arī Bībeli. Mums jau ir viena tāda grupa, kas šādi darbojas. Turklāt gribu uzsvērt, ka baznīcā vienmēr tiek lūgts par šo pilsētu, pašvaldību un iedzīvotāju darbavietām.
– Savā dzīvē esat izjutis Dieva tuvumu vai varbūt piedzīvojis laimīgu izglābšanos, pateicoties sargeņģelim?
– Varbūt neesmu glābts, taču vairākkārt esmu sadzirdējis Dieva balsi savā sirdī. Tas ir mainījis manu dzīvi un devis pārliecību. Domāju, ka sargeņģelis ir katram cilvēkam, jo ar tā palīdzību Dievs grib gādāt par mums visiem. Protams, ar ticību sargeņģelim nevar aizbildināties un rīkoties neprātīgi, uzskatot – mani izglābs. Reiz uz kādas automašīnas redzēju uzlīmi ar uzrakstu „Nebrauc ātrāk, kā tavs sargeņģelis var lidot!”. Pieņemsim, ka sargeņģelis lido ar ātrumu 90 kilometri stundā, bet cilvēks brauc ar 130 kilometriem stundā. Tad eņģelis nebūs ar viņu.
– Nākamgad draudzēm būs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par saviem – īpašumiem. Vai tas varētu radīt kādus sarežģījumus?
– Likums nosaka, ka nodoklis būs jāmaksā par tiem īpašumiem, kas tiek izīrēti un nes peļņu. Turpretim par citiem īpašumiem nodoklis nebūs jāmaksā arī turpmāk. Protams, ka nevaram būt priecīgi par šādu likumu, jo nevienam nepatīk maksāt nodokļus. Taču nedomāju, ka tā būtu katastrofa. Alūksnes draudze gribētu pārdot kādu savu īpašumu, lai iegūtu līdzekļus baznīcas atjaunošanai. Diemžēl ekonomiskā situācija valstī ir tāda, ka labāk neņemt kredītu, arī pārdot īpašumu nav izdevīgi. Lēti pārdot var vienmēr, bet tā būtu slikta saimniekošana. Tā rīkoties neesam gatavi. Baznīcas torņa remonts notiek labi. Taču ir jāliek arī jauns jumts, kam nepieciešami ļoti lieli izdevumi. Ar projektu var piesaistīt finansējumu, taču reliģiskām organizācijām nosacījumi nav izdevīgi, tām ir vajadzīga puse pašfinansējuma no projekta īstenošanai nepieciešamās summas.
– Kāds ir jūsu vēlējums alūksniešiem Ziemassvētkos?
– Lai Jēzus Kristus piedzimst ne tikai Betlēmē, bet arī katra sirdī!
“Egles mūžīgais zaļums mums stāsta par Kristus dāvāto cerību mūžīgai dzīvei, bet degošās svecītes eglē simbolizē viņa atnesto gaismu pasaules tumsā.”
