Latvijā aktualizējusies diskusija, ka valstij vajadzētu mājdzemdības apmaksāt tieši tāpat kā bērniņa nākšanu pasaulē stacionārā, kā tas ir citviet Eiropā, jo pašlaik par mājdzemdībām maksā paši vecāki. Alūksnes un Apes novados mājdzemdību prakse nav izplatīta – pēdējo gadu laikā oficiālās mājdzemdībās pasaulē nākuši tikai divi mazuļi: pa vienam katrā novadā.
Alūksnes novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Anita Grīvniece atzīst: mazuļiem, ko reģistrē nodaļā, līdz šim kā dzimšanas vieta lielākoties minēti Balvi, Gulbene un Valmiera, reti – Rīga vai Madona. Tikai vienā gadījumā kā dzimšanas vieta norādīts māju vārds. Lai pieņemtu dzemdības mājās, vecmātei jānokārto īpašs metodes sertifikāts. Alūksnes un Apes novados to nav ieguvusi neviena vecmāte. Arī viedokļi par to, cik droši ir laist bērniņu pasaulē mājās, dalās.
Svarīgākais – justies droši
Ievas un Dāvida Šternu ģimenē abas meitiņas Joanna un Zuzanna nākušas pasaulē mājdzemdībās ar vecmāšu Rudītes Brūveres un Ivetas Bērziņas palīdzību. „Lai arī galvā turējām plānu B – dzemdības stacionārā, tuvojoties noliktajam laikam, arvien vairāk noskaņojāmies mājdzemdībām. Mums šķita būtiski piedzīvot to, ka dzemdību gaitu, tempu nosaka sieviete un bērniņš, jo stacionārā ir prasības, normas, jārēķinās ar citiem un nevari būt drošs, ka saņemsi to, ko vēlies. Paldies Dievam, dzemdības mājās noritēja bez sarežģījumiem,“ viņi stāsta. I.un D.Šterni uzsver – svarīgākais, lai sieviete izvēlētajā dzemdību vietā justos droši. „Ja vien veselība un bērniņa iznēsāšanas gaita to ļauj, mēs atbalstām mājdzemdības. Dzemdībās galvenais nav īpašs aprīkojums, bet gan mīlestības un ticības piepildīta vieta. Svarīga ir paļaušanās uz Dievu un atbildības uzņemšanās par sevi un bērniem. Bērni nepieder mums, bet gan Dievam, un mūsu kā vecāku atbildība ir šo lolojumu sargāt un veidot, cik spējam,“ saka D.Šterns. Viņš secina – būtu tikai loģiski, ja arī Latvijā mājdzemdības finansētu valsts, tāpat kā dzemdības stacionārā.
Risks pastāv vienmēr
Vecmāte Maija Kļaviņa savulaik strādāja Alūksnes slimnīcas dzemdību nodaļā. Kad tā 2008.gada pavasarī tika likvidēta, pārgāja darbā uz Balviem un tagad strādā SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”. Viņa nav mājdzemdību atbalstītāja, jo tās saistās ar lielu risku. “Zinu, ka arī daudzām citām vecmātēm ir šāds viedoklis. Ņemot vērā, ka jebkuras dzemdības vienmēr saistās ar risku, jo nevar paredzēt pavērsienus, tad drošāk ir dzemdēt stacionārā, kur 24 stundas diennaktī blakus ir medicīnas personāls. To arī izvēlas teju visas jaunās māmiņas, jo tā ir drošāk visiem. Tiesa, salīdzinot ar laiku pirms vairākiem gadiem, tagad ir mazāk dzemdētāju, bet lielāks risks katrās dzemdībās. Zinu, ka mājas dzemdības ir izplatītas Rīgā un tās tuvumā. Balvu pusē zināmi daži šādi gadījumi,” saka M.Kļaviņa. Noteikumi par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību paredz, ka vajadzības gadījumā 30 minūšu laikā jābūt iespējai pārvest dzemdētāju un mazuli uz iestādi, kur var saņemt medicīnisko palīdzību.
Mājdzemdības – 500 latu
Vecmāte Aija Mikova no Valmieras mājdzemdību pieņemšanā praktizē daudzus gadus. Vairākas mājdzemdības viņa ir pieņēmusi Balvu un Gulbenes pusē, Alūksnē un Apē – līdz šim nevienas. “Lokālajās slimnīcās aprūpe dzemdību nodaļās ir individuālāka, kas jau tuvinās mājas apstākļiem, tāpēc šeit tas nav tik izplatīti. Protams, tā ir sievietes izvēle – dzemdēt mājās vai stacionārā, tomēr jāizvērtē arī savas spējas. Dzemdējot mājās, sieviete pati uzņemas atbildību un ir gatava to darīt, bet dzemdēt uz slimnīcu nereti dodas ar domu: es atnācu te un jūs man iedodiet labu bērnu, bet pati es neko nedarīšu!” saka A.Mikova. Viņa atbalsta, ka Latvijā vajadzētu ieviest valsts finansējumu mājdzemdībām, tomēr tuvākajā laikā tas neesot paredzams. “Tagad par mājdzemdībām jāmaksā 500 latu. Par katrām dzemdībām Latvijas stacionārā valsts maksā 200 līdz 250 latu, ja sieviete izvēlas dzemdēt Igaunijas stacionārā – 400 latu,” saka A.Mikova. Jautāta, cik droši ir dzemdēt mājās, A.Mikova uzsver – arī dzemdēt stacionārā ir riskanti! “Slēgt Latvijā slimnīcas, dzemdību nodaļas Alūksnē un Gulbenē ir risks, jo cilvēkiem samazinās iespējas saņemt medicīnisko palīdzību, turklāt mazajās slimnīcās medicīniskais personāls nereti ir vēl kompetentāks nekā lielajās,” norāda vecmāte.
