Ezeriņu ģimene no Malienas pagasta savu pirmo šāgada Ziemassvētku eglīti iededza jau trešdien: šis notikums viņu atmiņā paliks vienmēr, jo tas notika Rīgas pils laukumā kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un viņa kundzi Daci Seisumu. Tradicionālajā pasākumā šogad Vidzemi pārstāvēja tikai trīs dižģimenes – arī sirsnīgie Ezeriņi.
Daloties brauciena iespaidos, tētis Arnis izsaka pateicību tiem, kas ģimeni ieteica, jo piedzīvotais esot neaizmirstams. “Bijām pirmā no ģimenēm, kas ieradās Rīgas pilī. Pie vārtiem gan piedzīvojām nelielu izbīli. Mums prasa, vai Ezeriņi? Jā. Saskaita – pieci. Sākam domāt, kurš tad nav pieskaitīts, jo esam vairāk, bet izrādījās, ka ir vēl viena Ezeriņu ģimene no Lubānas. Apskatījām Rīgas pili, pēc tam devāmies sasveicināties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš mūs sagaidīja ar kundzi D.Seisumu un dēlu Kristapu. Tad sekoja koncerts – mūzikas, dejas un dzejas programma “Brīnumskapis”, pasākumu vadīja Ingus Ulmanis, kurš arī iepazīstināja klātesošos ar katru ģimeni. Valdīja brīva, ģimeniska un draudzīga atmosfēra. No prezidenta saņēmām arī jauku dāvanu – saldumus un īpašu šim notikumam gatavotu svečturi. Katra ģimene uzstājās ar nelielu priekšnesumu – mēs izteicām jaukus Ziemassvētku novēlējumus. Bija arī neliels mielasts, kā laikā prezidents sirsnīgi aprunājās ar teju visām ģimenēm. Pēc tam devāmies ārā iedegt Rīgas pils egli,” stāsta A.Ezeriņš.
Saimnieko savos “Kaktiņos”
Aivita un Arnis viens otru nolūkoja Smiltenē, mācoties tehnikumā. To absolvējot, abi nopirka māju Malienā un uzsāka ģimenes dzīvi. Arnis ir Malienas pagasta komunālās saimniecības daļas vadītājs, bet Aivita pašlaik mājās auklē mazo Jāni Armandu, pēc profesijas abi ir skolotāji. Ezeriņiem ir sava zemnieku saimniecība “Kaktiņi”. “Agrāk pievērsāmies piena lopkopībai, bet, kad mazos zemniekus valstī sāka “piespiest”, atteicāmies. Tagad darbība sašaurināta un atstāta savam priekam, iztikšanai, lai bērni ikdienā var iepazīt visus dzīvniekus,” stāsta Aivita un Arnis. Ezeriņi nevar iedomāties sevi dzīvojam pilsētā, jo lauku vide, gaiss un plašums ir viņu dzīvesveids.
Bērni – lielākā vērtība
A. un A.Ezeriņi atzīst, ka bērni ģimenē ir vērtīgākais, kas var būt. Kad vecākie dēli uzsāka mācības Alūksnē, māja palika tukšāka, un abi pieņēma lēmumu par audžubērniem. “Mums ir svarīgi kādam palīdzēt. Zinot, kādi dzīves apstākļi bērniem ir nelabvēlīgās ģimenēs, uzskatījām par savu misiju palīdzēt. Izgājām kursus audžuģimenēm, un pirmās bija abas māsiņas no Lejasciema, par ko bāriņtiesa mūs uzrunāja. Meitenes pie mums ir kopš jūnija. Sākumā dzīve mūsu saimniecībā viņām bija liels brīnumu lauks, jo daudz ko piedzīvoja pirmo reizi,” stāsta Aivita un Arnis. Audžumeitas ģimenē ir uz laiku, un, ja viņu miesīgo vecāku ģimenē uzlabojas dzīves apstākļi, mazās var atgriezties pie viņiem. “Mūsu uzdevums ir dot iespēju, lai viņām nezustu kontakts ar savu ģimeni un kādreiz būtu iespēja atgriezties. Daudzi ir atzinuši, ka tādēļ vien nevarētu kļūt par audžuvecākiem, bet mēs par to pašlaik nedomājam un dodam meitenēm visu, kas vajadzīgs, lai viņas justos kā mājās,” viņi saka. Līva un Ramona atzīst, ka “Kaktiņos” viņām ļoti patīk – Aivitu un Arni par mammu un tēti viņas sāka saukt jau nedēļu pēc ierašanās. Ezeriņu ģimenes pamatvērtība ir palīdzēt ikvienam – gan ģimenes lokā, gan ārpus tā, nepamest nelaimē un doties palīgā kaut nakts vidū. “Par ekonomisko situāciju valstī labāk nedomāt. Ja sāk, tad jājautā, vai vispār vērts ir kaut kas?” saka Arnis.
Padomdevēji cits citam
Ezeriņi prot būt padomdevēji cits citam un vienmēr atbalstīt. “Mums nav vecāku un bērnu attiecības – esam cits citam kā draugi,” saka Aivita. Arnis uzsver, ka bērni ir ļoti patstāvīgi. “Savus bērnus neuzmanījām mācībās, jo zinājām, ka viņi vienmēr iemācās uzdoto, mācījās labi un teicami. Tagad gan mums ir jāpievērš uzmanība abām mazajām jaunkundzēm,” viņš saka.
“Mums nav vecāku un bērnu attiecības – esam cits citam kā draugi.”
aivita ezeriņa
Ģimenē katram nav strikti nodalīti pienākumi – bērni paši redzot, kas jāpalīdz. “Žagarus un siksnu audzināšanā nelietojām, bet gan mīļumu. Mazais Jānis mums ir kā dāvaniņa! Viņš arī prot visus “izkomandēt”, pats vienmēr tiek sačubināts un palutināts. Raitis ir nopietns puisis ar čaklām rokām, aizrauj datortehnika. Madars ģimenē uztur humora dzirksti. Viņi abi ir labestīgi un visu prot nogludināt ar humoru – arī nedienas. Kristīne ģimenē ir kā modinātājpulkstenis, jo mostas pirmā, tad uzmodina pārējos un gatavo visiem brokastis. Viņa mums ir nedaudz aizmāršīga, ļoti čakla un izpalīdzīga. Bet Līva un Ramona ir ļoti zinātkāras,” bērnus raksturo vecāki. Bet brāļi un māsas atzīst, ka mamma un tētis ir ļoti mīļi, izpalīdzīgi, saprotoši, nekad neatstāj nelaimē. Lielākie svētki ģimenei ir nedēļas nogalēs, kad mājās atbrauc arī Madars un Raitis. Viņi ir ne tikai brāļi, bet arī labākie draugi. Arnis atzīst – viņi saprotas jau no acu skatiena vien, ir lielie balsti vecākiem daudzos darbos.
Ir sabiedriski aktīvi
Ezeriņu ģimenē visi ir sabiedriski aktīvi cilvēki. Tā kā Aivita šobrīd visu savu uzmanību velta, mājās auklējot mazo Jāni Armandu, kā pati joko, pašlaik paņēmusi akadēmisko gadu Malienas sieviešu vokālajā ansamblī un tautas deju kolektīvā, vada dramatisko kolektīvu “Pakāpiens”. Arī Arnis iesaistījies Malienas deju kolektīvā un teātrī, kur veic režisora pienākumus. Turklāt viņš ir aktīvs dalībnieks arī Alsviķu dramatiskajā teātrī un Veclaicenes vīru vokālajā ansamblī, kā arī palīdz vadīt un organizēt pasākumus pagastā un citviet novadā, aizraujas ar makšķerēšanu. Mīlestību uz deju no vecākiem mantojuši arī bērni – Madars un Raitis dejo deju kolektīvā “Enku – drenku”, Kristīne, Līva un Ramona – Malienas pamatskolas deju kolektīvā. Kristīne iesaistījusies arī Malienas pamatskolas skolēnu domes darbā. Madars apmeklē arī treniņus Alūksnes sporta klubā “Spēka pasaule”. Abi vecākie brāļi palīdz arī Malienas pagastā pasākumu organizēšanā un apskaņošanā. Uzzinot, cik plašās sabiedriskajās aktivitātēs ģimene iesaistās, neviļus pasprūk jautājums – kā to visu var paspēt? Visi Ezeriņi smaida un atzīst – bez tā nevarētu. “Mums diennaktī pietiek stundu, lai to visu paspētu, jo neesam no iesīkstējušiem mājās sēdētājiem. Tas ir mūsu dzīvesveids,” saka Arnis. Aivita piebilst, ka pirms tam strādāja skolā, bērnudārzā, bija arī aizbraukusi pastrādāt uz ārzemēm. “Gribēju redzēt, vai tiešām tur nauda krīt no gaisa! Pārliecinājos, ka nekrīt gan…” Arnis tikko atgriezies no brauciena uz Stokholmu, kur devās kā Veclaicenes vīru vokālā ansambļa dalībnieks kopā ar Ziemeru kori “Elisa”.
Svētkus svin kopā
Ģimenes tradīcija ir kopā svinēt visus svētkus. Mīļākie svētki ir Jāņi, jo mazais ir Jānis, un Ziemassvētki. “Jau uz pirmo adventi tiek darināts vainags, rotāta māja. Katru adventes svētdienu cepam cepumus. Eglīti mājās atnes vecākie dēli, tad kopā pušķojam. Rūpējam svētku mielastu. Un tad mums vienmēr atnāk Ziemassvētku vecītis, kura lomā iejūtas tētis. Šos pienākumus viņš veic arī ārpus mājas. Bet Vecgadā mums ir tradīcija braukt vērot salūtu uz Alūksni un tad atgriezties mājās,” atklāj Aivita. Raitis atzīst, ka labākā dāvana ģimenei svētkos ir iespēja būt visiem kopā. “Par ko sapņo Ezeriņu ģimene? Ka esam liela un laimīga ģimene! Mūsu lauku mājās sabrauc visi bērni ar savām ģimenēm un kopā jauki svinam svētkus, ka pietiek visa un ne par ko nav jāuztraucas,” saka sirsnīgie Ezeriņi.
