Tā kā visu mūžu esmu strādājis par skolotāju, atļaušos izteikt savas domas par „Alūksnes Ziņās” 7.decembrī publicēto Izglītības un zinātnes ministra R.Ķīļa rakstu „Par atvieglotu un sabalansētu mācību gadu”. Šis raksts, manuprāt, domāts, lai cilvēki saprastu, ka jaunais ministrs kaut ko dara, bet vai tas ir svarīgākais, ar ko izcelties tautas acīs? Es domāju, ka svarīgāki ir pavisam citi jautājumi.
Eksāmenus nedrīkst labot mēnesi
Mēs gandrīz 20 gadus cīnījāmies, lai ieskaišu un eksāmenu darbus nevadā kurjeri un lai direktoriem pēc tiem nav jābrauc uz Izglītības pārvaldi, līdz beidzot Izglītības un zinātnes ministrijā piekāpās un ar 2010.gadu 9.un 12.klašu eksāmens pieejams elektroniski. Paldies par šo milzīgo ietaupījumu budžetā! Svarīgs jautājums, kas, manuprāt, R.Ķīlim būtu jāsakārto līdz pavasarim, ir nevienam nevajadzīgie centralizētie eksāmeni 12.klasēm un to labošana, kas ilgst mēnesi! Uzskatu – ja nevar izlabot nedēļas laikā, tad jālabo pašiem pasniedzējiem. Zinu, ka dažiem tas nepatīk, labāk, lai „bardaks” turpinās. Neizprotu, kas tie par izlaidumiem bez atestātu pasniegšanas – uzskatu to par cilvēku spīdzināšanu, tāpat kā ielikt TV reklāmas visās programmās vienlaikus.
Jāsakārto augstskolu sistēma
Otrs svarīgs jautājums risināms ilglaicīgāk – lai pēc vidusskolas izglītībai būtu kāda jēga. Es jau rakstīju, ka Latvijā jālikvidē daudzas privātās augstskolas, kas negatavo valstij kadrus, bet gatavo tādus, kas nevienam nav vajadzīgi (daļa sētnieku, pastnieku, simtlatnieku jau ir ar augstāko izglītību). Augstskolai jāsagatavo mums vajadzīgie speciālisti, kuri mācībām no valsts ņem bezprocentu un beztermiņa kredītus un atdot sāk, kad absolvē skolu un strādā, pelnot cilvēka cienīgu algu. Valsts budžeta vietas nevajag, jo bieži šie gudrie studenti pēc studijām pamet valsti (jo šeit maz var nopelnīt), neatmaksājot parādu valstij ar savu darbu. Tad visiem būtu vienlīdzīgi noteikumi un mazāk mahināciju, jo bagāto vecāku studenti tāpat varēs maksāt paši kā līdz šim un nebūs izredzēto.
Treškārt – paskatieties, kas tās par augstskolām, kur mācības notiek 2-3 dienas nedēļā, kā tur apgūst mācību programmu! Man žēl, ka students ar vidējo atzīmi virs 8 ballēm nevar mācīties, jo jāmaksā ļoti lielas summas par tām pašām 2 mācību dienām nedēļā. Kāda runa var būt par mācību gada pagarināšanu, ja jau tagad tas ir par garu! Kādreiz, Kārļa Ulmaņa laikā, skola esot sākusies 1.oktobrī un beigusies 1.maijā, lai bērni varētu palīdzēt saviem vecākiem rudens un pavasara darbos.
Jāliek fiziski strādāt
Ceturtais jautājums saistās ar fiziska darba trūkums skolās. Tas neder, ja skolā bērnam nemāca un neliek fiziski strādāt. Lūk, tāpēc jau tā vasara dažiem ir par garu – nav lauku saimniecību un skolēni klīst pa pilsētu! Domā, cienītais ministra kungs, ar ko aizstāt kādreizējo cukurbiešu ravēšanu un darbu savā saimniecībā ar lietderīgu fizisko darbu! Manuprāt, ja pagarina mācību gadu, tad jūnija mēnesim jābūt fiziska darba mēnesim fermās, saimniecībās un citos vēl nelikvidētos uzņēmumos. Vēl ierosinu mazāk braukt un skatīties, ko dara vai nedara ārzemēs, bet domāt pašiem, t.i. visai Izglītības un zinātnes ministrijai, un uzklausīt mūsu skolotājus, runāt ar tiem – viņi zinās labāk. Būtu labi, ja savas domas izteiktu arī citi pedagogi, tie, kas pašreiz strādā!
Izsakieties arī jūs!
Kad jau biju beidzis rakstīt šo rakstu, 7.decembra vakarā televīzijā ieslēdzu raidījumu „Sastrēgumstunda”, kur arī iztirzāja šo R.Ķīļa ieceri par mācību gada pagarināšanu. Raidījumā piedalījās skolēni, skolotāji, eksperti un citi ar izglītības sistēmu saistīti cilvēki – arī skatītāji. Balsojumā gan auditorijā, gan starp TV skatītājiem nospiedošs pārsvars bija pret mācību gada pagarināšanu. Tas arī loģiski tika pamatots debatēs, kaut R.Ķīlis locījās, cik spēja. Bet, runājot par matemātikas mācīšanu pamatskolā, jāuzsver, ka 40 gadus šā mācību priekšmeta programma ir tā mainīta, ka šajā priekšmetā pārslodze nevar būt. Kādreiz 8.un 9.klasē mācījām trigonometriju, vektorus, eksponentvienādojumus, logaritmiskās funkcijas – tagad tas viss veido vidusskolas matemātikas pamatkursu. Arī eksāmeni ar katru gadu kļūst vieglāki – vismaz 9.klasē.
Kļūdas nevar izlabot kaut ko pagarinot vai samazinot – tas izklausās pārāk vienkārši. Izsakiet arī jūs savu redzējumu – skolēni, skolotāji, deputāti, vecāki!
