“Nākotnes zvaigzne” – tā saucas izglītojošs pasākums jauniešiem, kuri interesējas par lauksaimniecību – īpaši par piena lopkopību, un pirmo reizi tāds notika Ilzenes pagastā zemnieku saimniecībā “Siveci-1”. “Nākotnes zvaigzne 2025” pulcēja jauniešus no dažādiem Latvijas reģioniem – Valmieras, Kuldīgas, Siguldas, Krāslavas, Ādažu, Gulbenes, Preiļu un Madonas novadiem. Tikšanos organizēja biedrība “Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija” (LHA), kas dažādus pasākumus jaunajiem piensaimniekiem rīko jau kopš 2018. gada, savukārt saimniecība “Siveci-1” bija izvēlēta kā pasākuma norises vieta, pateicoties tās mūsdienīgajai ciltsdarba pieejai un augstvērtīgajam ganāmpulkam.
Saimnieki Gatis Salmiņš un Dace Kārkliņa ne tikai nodrošināja dzīvniekus un infrastruktūru, bet arī iedvesmoja jauno paaudzi ar savu piemēru. “Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija” izpilddirektore Ieva Krustiņa stāsta, ka šoreiz pasākums notika īpašā, līdz šim Latvijā vēl nebijušā formātā, ko iedvesmojis pasaulē zināmais “No lauka līdz fotogrāfijai” (“Field2Photo”) koncepts. Tā mērķis ir attīstīt ne tikai praktiskās iemaņas darbā ar dzīvniekiem, bet arī vizuālo izpratni par labu dzīvnieku eksterjeru, kas vēlāk palīdz veikt pārdomātu selekciju saimniecībās.
No kopšanas līdz bildei
“Jaunieši tika iedalīti komandās pa divi. Viens komandas dalībnieks bija ar pieredzi, otrs – tāds, kurš šāda veida pasākumā piedalās pirmo reizi. Komandu darbs ne tikai palīdzēja apgūt praktiskas iemaņas, bet arī attīstīja sadarbības prasmes un spēju uzņemties atbildību par kopīgu uzdevumu. Katram jauniešu pārim tika uzticēta viena telīte, par kuru divatā bija jārūpējas, – jāmazgā, jāsakopj, jāiemāca mierīgi stāvēt pareizajā pozā. Īpaši vērtīgs bija uzdevums pašiem jauniešiem uzņemt fotogrāfijas, jo tas rosināja viņus labāk ieraudzīt un izcelt dzīvnieka labākās eksterjera pazīmes, kā arī nomaskēt vājākās puses. Tā jaunieši apguva arī fotografēšanas pamatprincipus – piemēram, kā izvēlēties labāko fona krāsu, lai dzīvnieks izceltos: baltāka dzīvnieka siluets labāk redzams uz tumša fona, savukārt melnākam dzīvniekam piemērotāks ir gaišs fons. Šāda pieeja ļauj jau laikus attīstīt prasmes, kas būs noderīgas gan selekcijas lēmumu pieņemšanā, gan arī dzīvnieku sagatavošanā izstādēm nākotnē,” stāsta I. Krustiņa.
Jaunieši mācās no labākajiem
Visu komandu darbu un praktisko sagatavošanu atbalstīja Zane Eiduka, kura savas jaunā piensaimnieka gaitas asociācijas pasākumos uzsāka 2019. gadā un kopš tā laika ieguvusi pieredzi izstāžu dzīvnieku sagatavošanā ne vien Latvijā, bet arī Itālijā. Viņai asistēja viena no dalībniecēm – Ginta Meikulāne, kuras pieredze aptver darbu ar izstāžu dzīvniekiem Itālijā, Polijā, Kanādā un Spānijā. Jā, Latvijas jauniešiem, kuri aizraujas ar šo jomu, ir iespējas gūt pieredzi visā plašajā pasaulē! “Tā kā specializētu liellopu fotogrāfu Latvijā nav, sadarbībai tika aicināta Hanna Kalēja, kura ikdienā fotografē zirgus. Viņa ar lielu rūpību un pacietību iemūžināja gan dzīvniekus, gan jauniešus kopā ar tiem. Cilvēks blakus telītei attēlos palīdz labāk izprast dzīvnieka augumu un attīstības potenciālu. Pasākuma laikā tapušās fotogrāfijas kalpos kā vērtīgs materiāls turpmākām mācību aktivitātēm un iedvesmai nākamajiem pasākumiem,” norāda organizatoru pārstāve.
Aug jauna piensaimnieku paaudze
Izglītojošajā pasākumā, kas notika Alūksnes novadā, gan nepiedalījās neviens Alūksnes novada pārstāvis. Kā skaidro I. Krustiņa – pasākums netika plaši izziņots biodrošības apsvērumu dēļ, ņemot vērā liellopu infekciju situāciju Eiropā. “Tāpēc dalībnieku loks bija ierobežots: galvenokārt jaunieši, kuri jau iepriekš bija piedalījušies līdzīgos pasākumos vai tika uzrunāti caur pazīstamiem. Tā paša iemesla dēļ šoreiz pasākums notika bez apmeklētājiem. Ceram, ka nākamgad situācija būs mierīgāka un varēsim atkal rīkot norises, kas atvērtas plašākai auditorijai, tai skaitā arī dalībniekiem un skatītājiem no Alūksnes novada. Šāda veida aktivitātes jauniešiem sniedz vairāk nekā tikai zināšanas un prasmes. Tās palīdz izveidot kontaktus ar līdzīgi domājošajiem. Nereti lauku jaunietis, kuram patiesi interesē dzīvnieki, jūtas viens savā domāšanā, bet šādos pasākumos rodas sajūta, ka esi daļa no kopienas, kur ciena un saprot tavu aizrautību,” skaidro I. Krustiņa.
Pasākuma dalībnieces atzinušas, ka šī bija vērtīga pieredze, kas ļāva iepazīt ne tikai praktiskos darbus, bet arī labāk izprast, ko nozīmē būt atbildīgam par dzīvnieku un attīstīt dzīvnieku sagatavošanas prasmes jau no bērnības. “Pasākums apliecināja, ka Latvijā aug jauna, motivēta un zinātkāra piensaimnieku paaudze, kurai netrūkst ne spēka, ne apņēmības. Turklāt tas ir tikai sākums. Aktīvākajiem jauniešiem, kuriem izdodas sevi pierādīt, tiek dota iespēja doties tālāk, pārstāvēt Latviju starptautiskos pasākumos. LHA organizē jauniešu dalību piensaimnieku skolā Beļģijā un sacensībās Itālijā, kur viņi satiek vienaudžus no visas pasaules un gūst pieredzi, kas var kļūt par pamatu ļoti daudzsološai nākotnei lauksaimniecībā,” norāda viņa.
Lauku saimniecība kā iespēju vieta
Dace Kārkliņa, “Siveci-1” saimniece:
“Esam ļoti priecīgi par iespēju pasākumam notikt mūsu saimniecībā. Kad saņēmām zvanu no asociācijas ar interesi par pasākuma organizēšanu pie mums, sākumā bijām mazliet bažīgi – vai mūsu saimniecība tam būs piemērota. Tā kā šāda veida notikums pie mums vēl nekad nebija bijis, vispirms piedāvājām atbraukt un visu apskatīt klātienē. Esam “Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas” biedri – regulāri piedalāmies mācībās un semināros, taču šis bija pirmais šāda mēroga pasākums, kas norisinājās tieši pie mums. Viss, kas no mūsu puses bija nepieciešams, – nodrošināt telītes un piemērotu vidi to mazgāšanai un frizēšanai, kā arī dzīvesvietu jauniešiem, kuri visas trīs dienas uzturējās mūsu saimniecībā.
Kuru telīti izvēlēties sacensībām – to jaunieši izlēma paši. Sekoja radināšana, staidzināšana, mazgāšana, frizēšana un fotografēšana. Mūs patiesi pārsteidza, cik īsā laikā viņiem izdevās iemantot dzīvnieku uzticību, – telītes mierīgi staigāja iemauktos, nepavisam nebaidījās un netaisījās prom. Protams, cilvēku klātbūtne lopiņiem nav sveša, taču pie rokas viņas ikdienā neviens nevadā. Priecājāmies, cik telītes bija paklausīgas, gluži kā sunīši. Tā mums bija ļoti interesanta un citāda pieredze. Laukos ikdienas darbs bieži vien ir smags, bet šāds pasākums ienesa prieku un pārmaiņas. Īpaši gandarījums par to, ka varējām būt vieta, kur jaunieši gatavojas augstāka līmeņa sacensībām. Ir svarīgi jauniešiem parādīt, ka dzīve laukos nav tikai smags darbs. Tā var būt arī piepildīta, interesanta un iedvesmojoša. Bieži valda stereotips – ja tev ir slaucamas govis, tad esi piesiets saimniecībai. Taču tā nav. Darbus iespējams saplānot tā, lai būtu iespēja arī izbraukt. Vairāk jārunā par to, kādi ir pozitīvie aspekti saimniekošanā. Protams, darbs nav viegls, tam ir sava “garoziņa” kā jebkuram, taču vienlaikus tas sniedz attīstības iespējas un gandarījumu. Mums ļoti gribējās, lai pasākumu varētu apmeklēt arī skatītāji – īpaši būtu prieks, ja to redzētu Ilzenes pagasta iedzīvotāji. Diemžēl šoreiz tas nebija iespējams. Taču, ja nākotnē mums atkal piedāvās iespēju uzņemt jauniešus saimniecībā, noteikti piekritīsim.”
Foto: Hanna Kalēja
