Nogurušas, bet laimīgas – tādas no Armēnijas galvaspilsētas Erevānas atgriezušās jaunā dziedātāja Amanda Bašmakova un viņas māmiņa Sarmīte Slišāne. Lai gan Amanda kā Latvijas pārstāve 13 valstu konkurencē ieguva dalītu 12. – 13.vietu ar maķedoniešiem, piedzīvoto pārbaudījumu dēļ viņas ir gandarītas par paveikto. “Esam priecīgas, ka beidzot viss ir galā,” saka māmiņa. Abas atzīst, ka konkurss devis vērtīgu pieredzi. Tas licis saprast, ka nekad nevari būt visam gatavs, tāpēc svarīga ir spēja izturēt spriedzi un tikt galā ar negaidītām grūtībām. Un tādu Armēnijā pavadīto deviņu dienu laikā bijis ne mazums.
Izjauc sagatavoto šovu
Konkursa norises vietā Latvijas delegācija ieradusies nedēļu pirms lielā pasākuma 3.decembra vakarā. “Pamostoties svētdienas rītā, atvērām aizkarus, bet tur – sniegs! Visa pilsēta noklāta ar sniegu,” pirmajos iespaidos dalās Sarmīte. Sākumā lielākās grūtības radījusi aklimatizēšanās jaunajā vidē. Sausais klimats un krasās temperatūras maiņas, divu stundu laika starpība. “Smēķēšanu bija pieņemt visgrūtāk,” atzīst Sarmīte. “Dažbrīd radās priekšstats, ka Armēnijā smēķē pat zīdaiņi. Tas, protams, ir pārspīlēti, bet sajūta nebija patīkama. Vairumā Eiropas valstu ir ierobežots, kur drīkst smēķēt un kur – ne, bet Armēnijā smēķē visur – sākot no viesnīcu gaiteņiem, vestibiliem līdz pat konkursa atklāšanas pasākumam, kur nevienu neinteresē, ka tas domāts bērniem! Vienu brīdi likās, ka glābiņš būs viesnīcas numuriņā, taču velti – tā kā smēķēt var visur, tad dūmi vilkās iekšā pa visiem galiem.”
Pēc iepazīšanās pasākuma pirmdienas vakarā sācies mēģinājumu laiks. Tas atnesis jaunus pārbaudījumus. Mēģinājumi notika pēc noteikta grafika. Amandas laiks ielikts pulksten 8.00, kas, pēc Latvijas laika, būtu 6.00. “Nu, cik produktīvs mēģinājums var būt tādā agrumā?” smejas Sarmīte. “Tā mēs tur pusguļus braucām katru dienu.” Pirmajā mēģinājumā atklājies, ka Amandas priekšnesumam pasūtīto rekvizītu nebūs. “Kad oktobrī notika sarakste, kas kurai valstij būs nepieciešams, mūsu vienīgā prasība bija ventilators. Tā kā ierobežotā finansējuma dēļ mēs nevarējām atļauties vairāk cilvēku uz skatuves, turklāt izvēlētā dziesma to īpaši neprasīja, mēs minimālo šovu bijām plānojuši radīt ar asociācijām par jūras viļņošanos kulminācijas brīdī – ar ventilatora palīdzību no apakšas tiktu radīts vējš, kas Amandas kleitu plandītu, atgādinot Baltijas jūru. Ar tādu domu kleitu šuva arī mākslinieks,” iepazīstina Sarmīte.
Cīnās ar veselības problēmām
Uzzinot, ka rekvizītu nebūs, organizatoru ieteikums bijis nomainīt priekšnesumu vai kleitu. Saprotot, ka Latvijas priekšnesums draud izgāzties, daži armēņi pauduši vēlmi palīdzēt, nesot ventilatorus no mājām. “Viņiem pateica, ka uz skatuves ventilatorus likt nevarēs. Tie jāmontē iekšā grīdā, bet to izdarīt nevar. Noliekot tāpat vien, nekāda efekta nav. Vienīgi caurvējš uz kājām jūtams,” atceras māmiņa. Ar to gan viss vēl nebeidzies. Jau pirmās mēģinājumu dienas vakarā atklājies, ka Amandai ir iekaisušas balss saites. Palīdzība meklēta pie Baltkrievijas delegācijas, kurai līdzi bijusi foniatre – ārste, kas specializējies balsenes slimību ārstēšanā. Katru rītu un vakaru Amanda devās pie viņas, lai veiktu minimālas ārstnieciskās procedūras. “Es nezinu, vai Amanda maz spētu iziet uz skatuves, ja nebūtu šīs burvju ārstes,” atzīst Sarmīte. Veselības problēmu dēļ Amandai priekšnesuma laikā aizlūza balss, tāpēc viņa priecājas, ka vispār izdevies nodziedāt līdz galam.
Vienlaikus tas licis atskārst, cik katrā valstī nozīmīgs ir šis konkurss. Piemēram, Krievijas delegācijā bija gandrīz 30 cilvēku, sākot no ārstiem līdz pat kurpniekam, bet no Latvijas uz konkursu ieradās tikai četri: Amanda, viņas māmiņa, vokālā pedagoģe Tatjana Koroļova un Latvijas televīzijas pārstāve Irēna Gruzīte. Pirms konkursa sākuma konstatēts, ka nozagti Latvijas karodziņi, kas atstāti pasākuma vērošanas vietā. “Gaidot konkursa rezultātus, Amanda stāvēja un skatījās, baidoties no tā, no kā, domājams, jebkurš konkursants baidās. Tā sajūta bija briesmīga – tas, ka tu zini, ka vari vairāk un labāk, bet laiku atpakaļ vairs nepagriezīsi,” atzīst Sarmīte. Pati Amanda gan ar notikušo jau samierinājusies. “Tas ir tikai cipars,” viņa piebilst. Lai gan šāds konkursa iznākums netika gaidīts, Amanda pauž gandarījumu, ka tomēr viņa spēja savākties un nesalūzt ne uzstāšanās laikā, ne pēc tam.
Dzied līdz aizlidošanas brīdim
Jautāta par saviem spilgtākajiem iespaidiem, viņa min sadraudzēšanos ar konkursa dalībniekiem. Atgriežoties pēc konkursa beigām viesnīcā visi devās “ekskursijās” pa dalībnieku istabiņām. “Mēs devāmies ciemos no viena dalībnieka pie otra, dziedot līdz rītam pa visu stāvu. Dažiem lidmašīna bija jau nākamās dienas rītā. Sēdējām pie viņiem līdz pēdējam un tad pavadījām.” Jaunu pieredzi devusi dalībnieku preses konference. Savukārt visvairāk uzjautrinājis katram “piekabinātais” miesassargs, kas visu laiku neatkāpās no savā apgādībā nodotā dalībnieka ne soli. Dažas dienas pirms pasākuma konkursanti aizvesti pieņemšanā pie armēņu apustuliskās baznīcas galvas Katolikosa Karekina II. Brīvajā laikā izmantota iespēja doties ekskursijā pa Armēnijas galvaspilsētu un tās tuvāko apkaimi. Apskatīts arī slavenais Ararata kalns, kas atrodas Turcijas teritorijā pie Armēnijas robežas.
“Lai kā mums gāja konkursā, mēs tiešām esam priecīgas, ka varējām tur būt,” uzsver Amandas māmiņa. Viņa saka paldies visiem, kas atbalstījuši Amandu – sākot no Alūksnes novada domes līdz pat režisorei Irēnai Gruzītei un viņas komandai. Sarmīte neslēpj, ka konkurss licis daudz ko pārdomāt. “Tagad radušās jaunas idejas, ko varētu pilnveidot un dažādot savos priekšnesumos,” viņa atklāj. “Visas piedzīvotās problēmas, spriedze un uztraukums – man tiešām ir prieks, ka spēju saņemties un izturēt līdz galam,” uzsver Amanda. Sarmīte smejas, ka tuvākajā laikā tikai atpūtīsies no piedzīvotā. Savukārt Amanda pauž prieku, ka beidzot var darīt to, kas konkursa gatavošanās laiku bija liegts. “Es beidzot varu ēst saldējumu un šļūkt no slīdkalniņa!” viņa iesaucas, domājot par gaidāmajām brīvdienām un Ziemassvētkiem, kas ir viņas mīļākie svētki.
