Astrīda Harju, Apes novada domes priekšsēdētāja
Jāliedz lemt par valsts drošības jautājumiem
Saeimas deputāti ir devuši zvērestu, ko nevajadzētu lauzt. Laužot doto solījumu, Saeimas priekšstāvji rāda, ka uz viņiem nevar paļauties. Par konkrētām sankcijām lems Saeimas ētikas komisija, bet domāju, ka atstādināt no deputāta amatiem nevajadzētu. Viņus ievēlēja tā sabiedrības daļa, kas parakstījās par krievu valodu kā otru valsts valodu. Pietiekami būtu atstādināt no komisiju darba, kas saistīts ar Latvijas valsts drošību – iekšlietu sistēmām, ekonomiku. Ir nozares, kurās nebūtu pieļaujama šo deputātu klātbūtne. Galu galā valoda ir mūsu valsts nacionalitātes jautājums, tātad arī drošības garants. Būt par citu valsts valodu deputātam nozīmē viena pamatpostulāta pārkāpšanu, un tas nav maznozīmīgs fakts.
Valodu jautājumu ir aktualizējušas dažas sabiedriskās organizācijas, un šobrīd ir jādara viss, lai sakāpināto pretstatījumu mazinātu. Lietderīgi būtu ieviest instrumentus latviešu valodas stiprināšanai. Interesanta ir igauņu pieredze, kur valsts valodu var apgūt speciālos radio raidījumos.
Dzidra
Mazika, politiski represēto kluba “Sarma” valdes priekšsēdētāja
Sirdsapziņa ir
lielākais soģis
Tas nav parasts solījums, tas ir svinīgs solījums, un, ja solījums ir dots, tad to lauzt nedrīkst. Ja reiz esi lauzis, tad jānoliek mandāts. Kāda garantija turpmākajai rīcībai? Nekādas! Vai sirdsapziņai ir likumi? Vislielākais soģis ir katra paša sirdsapziņa. Izveidojusies situācija par valsts valodu ir runga ar diviem galiem – no vienas puses, ir labi, jo tagad zinām, cik daudz mūsu valstīt ir nelojālu pilsoņu, no otras puses, žēl tās naudas, kas tiek tērēta pa tukšo parakstu vākšanai un referendumiem. Kam tas vajadzīgs? Vai pirmajā vietā tiek izvirzītas valsts intereses? Latvijā vienīgajai valsts valodai jābūt latviešu valodai. Kāda vispār te var būt runa! Nevienam nav liegts ģimenē, draugu lokā un arī uz ielas runāt krievu valodā. Un, ja jau tik ļoti jāmokās, var doties uz dzimteni, kas nemaz nav tik tālu, kur runāt krieviski un ieguldīt savas zināšanas attīstībā. Kāpēc ir jāmokās? Neviens šeit ar varu netiek turēts. Nekādā gadījumā negribētu, lai par manu valodu pēc gadiem gluži kā tagad par prūšu valodu runātu pagātnes formā.
Juris Metums, Latvijas Lauksaimniecības universitātes students
Vajag politiskās
atbildības likumu
Atbildībai par teikto zvērestu ir jābūt. Normatīvie akti gan to neregulē, un pēdējā laika notikumi rāda, ka tas nav pareizi. Šobrīd gan situācija tiek uztverta pārāk saasināti un parakstu vākšana iniciatīvu platformā “manabalss.lv” ir pārsteidzīga. Daudz vērtīgāk būtu izstrādāt vispārēju likumu par deputātu atbildību – gan politiskajiem lēmumiem, gan solījumu neturēšanu un valsts ekonomikas graušanu. Šobrīd mūsu valstī var pieņemt neizdevīgus lēmumus un neviens par to atbildību nenes. Es šādu likumu atbalstītu, ja vien diskusiju ceļā tiktu izstrādāts optimālākais variants. Uzskatu, ka par nozīmīgiem pārkāpumiem būtu jānoliek deputāta mandāts. Arī šajā gadījumā, kad deputāti parakstījās par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Saasinājums starp latviešu un krievu valodu nav radies sabiedrībā. To radījuši politiķi, mēģinot radikalizēt situāciju, tā cīnoties par savu elitārismu. Situāciju, manuprāt, var risināt tikai samierināšanas politika. Iespējams, jāveido pat jauns politiskais spēks.
