Cilvēka ķermenis un locītavas galvenokārt balstās uz muskuļiem. Ja netiek pareizi nodarbināti un uzturēti formā, muskuļi atslābst, un tas var veicināt stājas deformāciju, sāpes mugurkaula daļā, locītavās. Sēdošs darbs un mazkustīgs dzīvesveids ir biežāk minētie iemesli, kādēļ cilvēkiem sāp mugura. Muguras sāpes var piemeklēt pusaudžus, kad tiem strauji aug kauli, un veidojas nepareiza stāja. Mūsdienās tās nomoka daudzus, tādēļ nemitīgi tiek meklētas iespējas, kā cilvēkiem palīdzēt pārciest sāpes un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Viena no iespējām ir fizioterapija – ārstēšanas metode, kuru izmanto mugurkaula, locītavu, neiroloģisku problēmu gadījumos, traumu ārstēšanas un rehabilitācijas procesā, kā arī dažādu saslimšanu profilaksē. To var veiksmīgi izmantot gan cilvēka pirmajos mēnešos, gan sirmā vecumā. Šajā ārstniecības jomā strādā fizioterapeiti – speciālisti ar augstāko medicīnisko izglītību, kas izvērtē cilvēka fizisko funkcionālo stāvokli. Ārstēšanas procesā viņi izmanto dažādas metodes, tajā skaitā individuālo ārstniecisko vingrošanu, līdzsvara un koordinācijas treniņu, muskuļu stiprināšanu ar slinga jeb saišu terapiju, teipu, ārstnieciskajām bumbām un citiem palīglīdzekļiem.
Fizioterapija līdztekus zālēm
Kas un kādos gadījumos meklē fizioterapeita palīdzību, kad speciālists var cilvēkam palīdzēt, stāsta fizioterapeites Natālija Pahomova, Egija Kovaļenko un Ilze Fogele.
Speciālistes atzīst, ka visbiežāk pie fizioterapeita pēc palīdzības vēršas cilvēki ar muguras sāpēm, ļoti daudz arī gados jauni. «Muguras sāpes ir viena no šī gadsimta lielākajām problēmām. Cilvēki sūdzas ne tikai par sāpēm jostasdaļā, bet arī kakla rajonā, tās viņiem izraisa regulāras galvassāpes, reiboņus, roku un kāju tirpšanu. Spondilozi vai skoliozi mēs nevaram izārstēt, bet varam palīdzēt samazināt muskuļu disbalansu un sāpes un uzlabot pacienta dzīves kvalitāti,» skaidro E.Kovaļenko.
Fizioterapeitu darbu pēdējos gadus sākuši novērtēt arī ģimenes ārsti un speciālisti, kas paralēli medikamentu izrakstīšanai pacientus labprāt nosūta arī uz rehabilitologa un fizioterapeita konsultāciju. «Medicīnā neviens neko pavisam droši garantēt nevar. Zāles vienam var palīdzēt, bet otram kaiti tikai saasināt, tāpēc labi, ja vienlaikus var izmantot vēl citas terapijas. Tad problēmai it kā «uzbrūkam» visi kopā,» stāsta speciāliste.
Palīdzēt pēc insulta
Nereti depresija un neziņa, ko iesākt, cilvēkus pārņem pēc insulta pārciešanas. Tad ir ļoti būtiski kustību spējas sākt atjaunot pēc iespējas ātrāk. «Pareizi kustinot un aktivizējot pacientu, ļoti bieži insulta sekas, piemēram, ķermeņa paralīzi, var novērst pilnībā. Jo vēlāk ar pacientu sāk strādāt, jo grūtāk viņam ir palīdzēt. Citādi ir ar pacientiem, kuriem slimības vai traumas rezultātā radušies muguras smadzeņu bojājumi – tie ir cilvēki ratiņkrēslos. Ar pilnu muguras smadzeņu bojājumu cilvēku kājās nepiecels, bet uzlabot viņa dzīves kvalitāti un pašaprūpi – kā pagriezties gultā, kā apģērbties, padzerties – fizioterapeits var iemācīt. Mūsu galvenais uzdevums ir palīdzēt viņiem atgriezties sociālajā dzīvē,» skaidro I.Fogele.
Jāstrādā arī pašam
Tas, cik ātri cilvēks «tiks uz kājām», atkarīgs arī no viņa paša. «Ja cilvēks vingros tikai fizioterapeita vadībā, bet mājās pats ne pirkstu nepakustinās – rezultāta nebūs. Jāsaprot, ja cilvēku skārušas muguras problēmas, tās ir uz mūžu, un palaikam sāpes sevi atgādinās. Tāpēc, lai tās pēc iespējas mazāk tiktu izprovocētas, fizioterapeita iemācītie vingrojumi jāpilda regulāri,» uzsver N.Pahomova. Viņas praksē nereti ir gadījumi, kad pēc tam, kad cilvēkam muguras sāpes pārgājušas, arī vingrošana tiek pārtraukta, bet drīz vien jau tās atkal «klauvē pie durvīm».
“Tas ir tāpat kā ar zobu tīrīšanu. Katrs zina, kāpēc katru dienu tie jātīra – lai nebojātos un nesāpētu. Tas pats ar muguru – jāvingro, lai tā nesāpētu, piebilst kolēģe I.Fogele.
Strauja augšana – risks
mugurai
Pasīvā dzīvesveida dēļ muguras problēmas un stājas traucējumi parādās aizvien jaunākiem cilvēkiem. Iemesls ir muskuļu līdzsvara trūkums muskuļu noslogotībā, kad vieni muskuļi strādā par daudz, tad citi – nepietiekami. «Ja mugurkaulam un locītavām nav vienmērīgas slodzes, tas agrāk vai vēlāk cilvēku novedīs līdz sāpēm. Bērniem stājas izmaiņas var provocēt straujā augšana, tādēļ, ja pusaudzis aug ļoti ātri, noteikti vajadzētu konsultēties ar speciālistu, lai nenodarītu pāri viņa mugurai un stājai. Arvien biežāka parādība bērniem ir stājas traucējumi un skolioze. Parasti skoliozi konstatē apmēram desmit gadu vecumā, un hormonu izmaiņu līmenī tā var strauji progresēt, īpaši meitenēm, bet ar vingrojumu palīdzību slimības tālāko attīstību var apturēt. Ja ir stājas traucējumi, jārēķinās, ka vēlāk būs arī muguras sāpes,» piebilst N.Pahomova.
Muskuļu līdzsvaru iespējams panākt, pareizi vingrojot, taču fizioterapeites neiesaka to darīt pēc vingrinājumu paraugiem žurnālos vai grāmatās, jo tie līdz pat pēdējai niansei jāizpilda tā, lai muskuļi tiktu nodarbināti pareizi. Pretējā gadījumā muguras sāpes var tikai palielināties.
Sports un teips
Nevienā profesionālajā sportā neiztikt bez traumām. Katram sporta veidam ir savi mīnusi. «Piemēram, basketbolā gandrīz visiem spēlētājiem veidoja apaļas muguras, ir problēmas ar plaukstu un ceļu locītavām. Futbolistiem vājā vieta ir ceļi, ļoti bieži jārēķinās ar krustenisko saišu, muskuļu plīsumiem, potīšu sastiepumiem. Volejbolistus skar plecu sāpes,» stāsta E.Kovaļenko. Tādēļ sportā plaši tiek izmantota teipošanas metode, kur ar speciālām līmējošām lentēm muskuļiem liek strādāt pareizi un atrasties pareizā stāvoklī. Medicīnā teipošana tiek izmantota traumu ārstēšanā, iekaisumu mazināšanā, stājas korekcijā, arī galvassāpju gadījumā. Dažkārt arī profilaktiskos nolūkos.
«Latvijas sportā šo metodi izmanto apmēram astoņus gadus, medicīnā teips tiek lietots tikai pēdējos trīs gadus, bet pasaulē – jau vairākus gadu desmitus. Turklāt teipa lentes ir dažādās krāsās, kas daļēji ir arī krāsu terapija. Ir krāsas, kas cilvēkam palīdz atveseļoties, tādas, kas to neveicina,» skaidro E.Kovaļenko.
Sirmgalvjiem un zīdaiņiem
Nepareizi ir priekšstats: ja cilvēks vecs, viņa muskuļi un locītavas ir atrofējušies un sāpes ir neizbēgamas. «Nē, vecums nav slimība. Jāskatās, cik nopietna ir problēma. Ja vecam cilvēkam ir būtiskas locītavu izmaiņas, tad viņš, visticamāk, jau gaida rindā uz endoprotēzi, bet kamēr tiek gaidīta rinda, noteikti jāstrādā ar muskuļiem, lai organismam nebūtu problēmu ar protēzes pieņemšanu. Protams, jāvingro būs arī pēc operācijas,» skaidro N.Pahomova.
Fizioterapeita padoms noderēs arī zīdaiņu vecākiem, kuriem speciālists iemācīs, ka mazuli pareizi velt, pacelt, turēt, pārtīt, viņam nenodarot pāri.
«Ļoti nozīmīga ir bērna attīstība viņa pirmajā dzīves gadā. Būs cilvēki, kas teiks: mūsu laikā savus bērnus ne pie kādiem fizioterapeitiem nevedām, un viss bija kārtībā. Bet tagad tie «bērni», kas jau krietni izauguši, nāk pie mums ar nopietnām stājas un muguras problēmām. Piemēram, agrāk bija uzskats: lai nesāpētu mugura, jātrenē virspusējie muskuļi, jāveic vēdera presīte, bet tajā pašā laikā ārsti nesaprata, kāpēc cilvēki ar labu vēdera presi sūdzas par sāpēm mugurā. Vēlāk atklājās, ka mugurkaula stiprumam patiesībā jātrenē dziļā vēdera muskulatūra, ko nevar iemācīt ne žurnāli, ne televīzija, bet tikai speciālists, strādājot individuāli, un tam patiešām ir rezultāts. Klasiskā presīte pamatīgi pārslogo kaklu un muguras daļu, bet cerēto efektu gandrīz nedod,» atklāj I.Fogele.
