Valsts policijas Vidzemes reģionālā pārvalde šonedēļ pirmo reizi rīkoja atvērto durvju dienu reģiona žurnālistiem. Bija iespēja tikties un diskutēt ar pārvaldes priekšnieku Imantu Mitrošenko.
I.Mitrošenko pauda, ka cilvēki uz policiju atnāk strādāt vislabāko motīvu vadīti. “Visi mēs esam cilvēki, un bieži vien gadās tādas situācijas kā parastajiem mirstīgajiem, līdz ar to negribētu īpaši izcelt un kaut kādā veidā radīt situācijas, kad policijas darbinieks ir visneaizsargātākais, kā izrādās, sabiedrības loceklis. Pat mūsu labie panākumi, mūsuprāt, mūs tā neslavē, kā iznīcina mūsu tās sīkās kļūdas, kas gadās ikdienā,” sacīja I.Mitrošenko.
Diskusija atklāja, ka pašu žurnālistu starpā nav vienprātības, vai un ciktāl jāatspoguļo gadījumi, kad policists darbā vai savā brīvajā laikā, ģērbies formā vai bez tās ir rīkojies neētiski, apšaubāmi vai pat nelikumīgi. Valmieras laikraksta “Liesma” žurnālists Aivars Ustups teica, ka tomēr žurnālistiem ir jāizvērtē, vai rakstīt par policistu klačas, ja taisnīguma svaru kausā šā cilvēka nopelni darbā ir daudz lielāki par sīkajiem grēciņiem. “Alūksnes Ziņu” pārstāvji palika pie viedokļa, ka klačas, protams, nav jāpublicē, bet par konkrētiem faktiem klusēt nedrīkst, lai arī cik simpātisks žurnālistiem liktos konkrētais policists, viņš tomēr ir amatpersona. Turklāt sabiedrība izdara spiedienu uz žurnālistiem un pārmet viņiem korumpētību, ja publiskajā telpā tiek noklusēti fakti, kuri tā vai citādi ātri vien kļūst vispārzināmi.
I.Mitrošenko aicināja uz policistu raudzīties kā uz sabiedrības locekli. Neesot nekāds pārkāpums, ja policists pa ceļam uz darbu savā dienesta automašīnā uz bērnudārzu aizved bērnu un sievu uz darbu, “ja tas viņam netraucē veikt viņa tiešos pienākumus, bet uzlabo viņa dzīves kvalitāti, dzīves vidi”. “Protams, ja viņš (policists) ar dienesta transporta līdzekli aizbrauc kādā ekskursijā vai pārvadā būvmateriālus, tas ir jau kaut kas cits,” viņš teica.
5.decembrī Valsts policija svinēs ne tikai 93. dzimšanas dienu, bet arī 20 gadu jubileju kopš policijas atjaunošanas neatkarīgā Latvijā. “Mums ir gandarījums, ka policijā dienē cilvēki, kuri savu izvēli ir izdarījuši grūtajā 1990. un 1991.gadā. Toreiz tas bija sarežģīts laiks, neviens mēs nezinājām, kas mūs sagaida. Cilvēki nenobijās, strādāja un arī pašlaik atrodas dienestā. Faktiski uz šiem cilvēkiem liekamas vislielākās cerības,” sacīja I.Mitrošenko. Viņš atzina, ka šodien policistam kā ikvienam sabiedrības loceklim ikdiena ir cīņa par eksistenci, tajā skaitā par savu kredītu nomaksu. Pēc I.Mitrošenko domām, sabiedrības locekļi nereti neizprot policijas darba specifiku un pat prāto, vai šajā darbā strikti tiek ievērots likums. Tas esot saprotami, jo tie, kuri nav juristi, patiesībā likumus nelasa. Savukārt policistam likums ir precīzi jāievēro. Tieši šo domu I.Mitrošenko vēlējās ar žurnālistu starpniecību tālāk nodot iedzīvotājiem. Viņš pats arī dienestu Valsts policijā ir uzsācis pirms 20 gadiem. “Mans uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai mūsu kopējā dzīve Vidzemē būtu drošāka. Ja patiešām ir fakti, ka kāds nav godprātīgs vai ne līdz galam izpilda savu pienākumu, ziņošana nebūs “stučīšana”, tas liecinās par to, ka sabiedrībai sāp un problēma ir jārisina,” teica I.Mitrošenko.
