Bija laiks, kad visa dzīvība kūsāt kūsāja interneta vidē. Tagad cilvēki ir sākuši saskatīt interneta trūkumus un virtuālās saziņas vietā daudz labprātāk izvēlas personīgākus kontaktus.
Tā vietā, lai draudzenei uzrakstītu e-pastu, atkal…
Tā vietā, lai draudzenei uzrakstītu e-pastu, atkal aicina uz tējas pauzi kafejnīcā, svētkos apsveic ar īsziņām un telefona zvaniem, nevis vēstulēm, un par skaistiem notikumiem pavēsta sirsnīgās sarunās, nevis fotogalerijās “draugiem.lv”. Tie ir cilvēki, kas pamēģināja dzīvi sociālajos tīklos, bet viņiem atkarība neizveidojās. Cilvēki saprata, ka daudz vērtīgāki ir mīļi apskāvieni, silti smaidi, acu skatiens un reāla cilvēku klātbūtne. Arī es esmu starp cilvēkiem, kas internetā pavada arvien mazāk laika. Jā, darbam tas ir vajadzīgs, bet personīgas lietas vairs nerisinu, nerādu un nestāstu.
Arī galerijās “draugiem.lv” bilžu paliek arvien mazāk. Vien paretam kāds ieliek galeriju ar kādu ceļojumu vai ballīti. Vairāk bildes publisko tie, kas atrodas svešumā, lai tuvinieki redzētu, kā viņi dzīvo. Arvien mazāk ir ģimeņu bilžu, ikdienišķu pastaigu vai vienkāršas pozēšanas. Tuvākie cilvēki ir jau klāt jaukos brīžos, tad kādēļ vēl jāpublisko bildes katram garāmgājējam (skatītājam)? Cilvēki ir sapratuši, cik svarīgi ir tomēr novilkt līniju starp privāto dzīvi un internetu. Arvien vairāk dzirdu vēlmi dzēst profilus, arī spēlīšu spēlētāju ir mazāk.
Protams, joprojām ir daļa cilvēku, kas pie virtuālās vides ir tik ļoti pieraduši, ka nevar pat rīta kafijas krūzi izdzert, neizklāstot visiem savas rīta atklāsmes. Tas ir viņu dzīvesveids, un arī tur nav nekā nosodāma. Katram sava izvēle – būt vienkārši cilvēkam vai cilvēkam internetā.
