Viktora Ķirpa Ates muzeja darbinieki nesen devās izbraukumā uz SOS bērnu ciematu Valmierā, lai muzeja izglītojošo programmu “Tradicionālo rokdarbu darbnīca” klātienē izrādītu vardarbībā cietušo ģimeņu bērniem un jauniešiem.
“Latvijā kopš 1997.gada darbojas organizācija „Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija”, kas ir sociāla labdarības organizācija un nodrošina ilgtermiņa ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem un īsteno ģimeņu stiprināšanas projektus. Jau vairāk nekā divus gadus SOS Bērnu ciematu organizācija realizē projektu vardarbībā cietušām ģimenēm Valmierā. Šī projekta gaitā iesaistīto ģimeņu bērniem un jauniešiem ir iespēja darboties dažādās brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs. Tās organizē un vada mūsu novadniece, radošo aktivitāšu vadītāja Ina Rubene, kura šajā projektā piedalās jau vairāk nekā divus gadus. Oktobrī I.Rubene uzrunāja Ates muzeja darbiniekus sadarbībai – piedāvājumu pieņēmām un novembrī ciemojāmies pie vardarbībā cietušo ģimeņu bērniem un jauniešiem ar ceļojošo izglītojošo programmu „Tradicionālo rokdarbu darbnīca”,” stāsta V.Ķirpa Ates muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Ilze Miķelsone.
Bērni sukāja vilnu, no sasukātajām vilnas grīstītēm mēģināja vērpt vilnas dziju. I.Miķelsone atzīst, ka vilnas sukāšana padevās viegli, grūtāk veicās vērpšana ar ratiņu, tomēr interese un aizrautība bija tik liela, ka bērni gaidīja rindā, lai iemēģinātu roku šajā senajā latviešu prasmē. “Daļai jau pats vērpjamais ratiņš bija neredzēta lieta, un sākumā radās jautājumi, ko ar tādu ierīci var darīt? Darba procesā radās arī dažādi citi jautājumi par vilnu un to, kā pareizi sukāt un vērpt. Jaunākie bērni bija izbrīnīti, ka vilna ir taukaina,” saka I.Miķelsone.
Kopīgi gatavoti arī dažādi rotājumi mājoklim no vienkāršiem dabas materiāliem: no īsiem bērza žagariņiem un dzijas gatavoja saulītes – rotājumu, ko var izmantot gan istabu, logu, gan arī Ziemassvētku eglītes rotāšanai. No salmiem veidoja bumbas, kas kalpoja kā pamatne dažādu dzīvnieku veidošanai, ko izmantos kā savas istabas rotājumu Ziemassvētkos vai kā dāvanu. “Darbojoties ar bērniem, pārrunājām, kādus vēl materiālus var izmantot rotājumu veidošanai un kādus rotājumus agrāk latvieši gatavoja tradicionālajiem gadskārtu svētkiem. Bērni atzina, ka labprāt gribētu šādi darboties arī muzejā, ne tikai aplūkot to tradicionālajā ekskursijā. Šāda atziņa rosina domāt par jaunu muzeja apskates veidu tieši jaunākajiem muzeja apmeklētājiem. Novērojām, ka tieši darbošanās procesā bērniem rodas izpratne par konkrēto darbu un interese apmeklēt muzeju,” saka I.Miķelsone.
