Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs novembra sākumā viesojās Valmierā pie vardarbībā cietušo ģimeņu bērniem un jauniešiem ar izglītojošo programmu “Tradicionālo rokdarbu darbnīca”.
Izglītojošās programmas ietvaros bērni sukāja vilnu un pēc tam no sasukātajām vilnas grīstītēm mēģināja vērpt vilnas dziju. “Vilnas sukāšana bērniem padevās viegli, savukārt grūtāk veicās vērpšana ar ratiņu, tomēr interese un aizrautība bija tik liela, ka bērni gaidīja rindā, lai iemēģinātu roku šajā senajā latviešu prasmē. Jāteic, ka daļai jau pats vērpjamais ratiņš bija neredzēta lieta un sākumā radās jautājumi, ko ar tādu ierīci var darīt. Darba procesā radās arī dažādi citi jautājumi par vilnu un to kā pareizi sukāt un vērpt. Tāpat bija arī dažādi jaunatklājumi, piemēram, jaunākie bērni bija pārsteigti, ka vilna ir taukaina,” stāsta Kalncempju pagasta Viktora ķirpa Ates muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Ilze Miķelsone.
Pēc vilnas sukāšanas un vērpšanas darbiem bērni pievērsās rotājumu gatavošanai. “Kopā ar bērniem no vienkāršiem dabas materiāliem veidojām interesantus rotājumus savam mājoklim. No īsiem, bērza žagariņiem un dzijas gatavojām saulītes – rotājumu, ko var izmantot gan istabu, gan logu, gan arī Ziemassvētku eglītes rotāšanai. Tā kā šo rotājumu ir viegli pagatavot, tad daži bērni sataisīja pat vairākus. No salmiem gatavojām bumbas, kuras kalpoja kā pamatne dažādu dzīvnieku veidošanai. Bērni ar interesi veidoja zaķus, kaķus un dažādus pašizdomātus zvērus, kurus izmantos, kā savas istabas rotājumu Ziemassvētkos vai kā dāvanu vecākiem. Darbojoties ar bērniem pārrunājām, kādus vēl materiālus var izmantot rotājumu veidošanai un kādus rotājumus agrāk latvieši gatavoja tradicionālajiem gadskārtu svētkiem,” stāsta pauž I. Miķelsone.
“Nodarbības beigās bērni atzina, ka labprāt gribētu šādi darboties arī muzejā, ne tikai aplūkot to tradicionālajā ekskursijā. Šāda atziņa rosina domāt par jaunu muzeja apskates veidu tieši jaunākajiem muzeja apmeklētājiem. Novērojām, ka tieši darbošanās procesā bērniem rodas izpratne par konkrēto darbu, kā arī veidojas interese apmeklēt muzeju,” pauž I. Miķelsone.
Jau vairāk nekā divus gadus SOS Bērnu ciematu organizācija realizē projektu vardarbībā cietušām ģimenēm Valmierā. Šī projekta ietvaros iesaistīto ģimeņu bērniem un jauniešiem ir iespēja darboties dažādās brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs. Tās organizē un vada mūsu novadniece, radošo aktivitāšu vadītāja Ina Rubene, kura šai projektā piedalās jau vairāk nekā divus gadus. Apmēram reizi mēnesī Ina dodas uz Valmieru darboties ar vardarbībā cietušo ģimeņu bērniem un jauniešiem.
